Mājas energoinformatīvā struktūra – tā ir emocionāla vide, kas radusies kontaktā ar dzīvām būtnēm. Tomēr katra māja ir piepildīta ar dažādām lietām un visdažādākajiem nedzīviem priekšmetiem, kuriem arī piemīt enerģētika, kas savukārt piedalās visa mājokļa enerģētiskā fona veidošanā. Kopumā to varētu nosaukt par mājas enerģiju.
Paanalizēsim, kas to veido? Vispirms jau informācija, ko glabā katrs priekšmets: mēbeles, senlietas, gleznas, fotogrāfijas un sadzīves priekšmeti – viss, kas pietiekami ilgi bijis mājā un kļuvis par tās sastāvdaļu. Īpaši grupu veido lietas, kas kalpo cilvēkam par sava veida katalizatoriem, ar kurām kontaktā cilvēks sāk izstrādāt to vai citu personīgo enerģētiku. Tie dažādi mākslas priekšmeti, ar rokām darinātas lietas (gan pašu, gan pārmantotas) un tā tālāk. Tas tāpēc, ka pats mākslinieks jeb radītājs procesā ir ieguldījis milzum daudz enerģijas. Šī enerģija nekur nepazūd, tā aicina katru, kas to uzlūko vai pieskaras, uz zināma veida kontaktu.
Cilvēki, kas spēj apzināti uztvert enerģētiku, zina, ka arī muzejos pa dienām „klejo” enerģijas lauki, ko, ja vien vēlas, var uztvert ar augšup paceltu roku – tik spēcīgi tie ir. Naktīs to var just vēl spēcīgāk.
Jāņem vēra, ja mājās ir īsti mākslas priekšmeti, tie noteikti rada milzīgu enerģētisko potenciālu. Būtiski, lai šī enerģētika būtu harmonijā ar jūsējo vai vismaz līdzīga tai. Ja pērk gleznu tikai tādēļ, ka tā ir prestiža lieta, nevis tāpēc, ka uzrunā un ir tuva dvēselei, tad pat viens vienīgs mazs estamps var nodarīt mājai nelabojamu ļaunumu. Uz konkrēto cilvēku tas var iedarboties kā dienu tā nakti acīs krītošs gaismas avots, novedot pat līdz spēku izsīkumam, ļaunākajā gadījumā līdz vājprātam.
Vēl kāds spēcīgs enerģētikas nesējs ir grāmata, īpaši, ja tā ir sena un pirkta no rokas, antikvariātā vai bukinistu veikalā. Pirms šādi iegūtu grāmatu ienest savā mājā ir nepieciešams noskaidrot cik tuva vai gluži pretēji neatbilstoša tā ir jūsu enerģētiskajai informācijai.
Visiem zināms ir fizikas likums – katrai darbībai ir pretdarbība. Tā uz katru rupju izsaucienu tādā vai citādā formā sadzirdēsiet atbildi, tieši tas pats notiek ar labvēlīgu smaidu pavadīts vārds vai žests. Māja ir trauks, kuru mājas saimnieks pats pēc savas gribas un saviem ieskatiem piepilda ar enerģiju. Ar labo vai ļauno? Viss atkarīgs no paša saimnieka.
Katra lieta, kas atrodas mājā ir pašu ienesta vai pieņemta ar pašu rokām kā dāvana. Tāpēc pārmest var tikai un vienīgi sev, ja kaut kas nav tā kā gribētos. Kā zināt, ka lieta, kas izvēlēta mājoklim, piemērota tam? Svarīgi uzticēties iekšējai balsij, kura mīt ikvienā, tikai jāprot klausīties. Ja kāds apgalvo, ka neprot „klausīties”, tad sāciet to darīt, vienkārši piedomājiet par to, un jūs nekļūdīsieties. Ja pārkāpjot, tukša dzīvokļa slieksni, pēkšņi jūt, ka te ir nemājīgi un slikti, var dzīvokli tālāk neskatīties: tas nav jums piemērots. Jūs ar šo mītni esat dzimuši zem dažādām zīmēm, meklējiet savējo.
Mēģiniet sajust lietu dvēseli, viņu enerģiju smalkās vibrācijas, un tad dzīve mājā kļūs patīkama un viegla. Pasaule, kas atstarojas mūsu acīs, ir daudz nozīmīgāka nekā tā, ko aptaustām rokām.
Zinu daudzus senlietu cienītājus, kuri nes mājās no izgāztuvēm, dažādiem bēniņiem un pagrabiem viņiem iepatikušās lietas – vecus krēslus, galdiņus, lampas, pulksteņus, dažādus plauktiņus, grāmatas un tā tālāk. Reizēm tiešām šīs lietas ir ievērības cienīgas un interesantas, bet iedomājieties, ka kādam tās pirms tam ir piederējušas. Kas tie bija par cilvēkiem, kādu informāciju sevī uzņēmušas visas šīs lietas. Informācija nekur nepagaist, tā turpina dzīvot, neatkarīgi no tā, kur atrodas – jūsu mājā vai miskastē.
Reizēm nedzīvie priekšmeti var kalpot par savdabīgiem vadītājiem, nododot jaunajiem saimniekiem melno karmu, ko sastrādājis iepriekšējais saimnieks. No seniem laikiem laukos ir piesardzīga attieksme pret lietām, kas saņemtas mantojumā no attāliem radiem. Senči ticēja, ja attiecības ar radiem ir bijušas labas un viņu nāve – viegla, dabiska, tad mantojumu varēja pieņemt. Ja starp ģimenēm valdījis naids vai arī radinieks miris lielās mokās, vai – kas ir vēl sliktāk – gājis bojā vardarbīgā nāvē, tad, lai cik lielā trūkumā kāds arī būtu, mantojumu neņēma, jo zināja, ka labumu tas nedos, bet pievilkt var jebkuru nelaimi. Un tad ar to bēdu būs jācīnās.
Taču nepārspīlēsi, jo ne jau vienmēr velns ir tik melns kā to mālē, ne jau gluži visas svešās mantas nes negatīvo informāciju, vienkārši vajag uzmanīgi un nopietni attiekties pret šādu mantu iegādi. Ir arī tādas lietas, kuras, nonākot mājās, palīdzēs un sargās.
Pie pozitīvajām lietām var pieskaitīt, tās, kuras darinātas ar mīlestību, kuras ar mīlestību un no visas sirds dāvinātas, kā arī tās, kuras nāk no cilvēkiem, par kuru labvēlīgo attieksmi nav ne mazāko šaubu. Nelaimi nekad nenesīs vecmāmiņas dāvinātā svētbilde, grāmata, šalle – ja ar vecmāmuļu, viņai vēl dzīvai esot, vienoja dvēseles saites, draudzīgas attiecības. Vēl vairāk: šajā lietiņā ieliktā vecmāmuļas mīlestība palīdzēs grūtā brīdī, „uzpildīs” ar pozitīvo lādiņu, uzturēs fizisko un garīgo enerģiju, dos papildu spēkus. Šis ir tas gadījums, kad cilvēki saka, ka viņam aizgājušie palīdz pat no viņpasaules. Caur pozitīvām lietām aizgājēji vēl aizvien ir kopā ar mums un palīdz mūsu dzīves grūtajos brīžos.
Diemžēl joprojām mēs ar neuzticību attiecamies pret ideju, ka jebkuru lietu var „uzlādēt”. Līdz ar to noniecinām lielisko iespēju – atrast savu dziedinošo priekšmetu: gleznu, grāmatu vai kādu minerāla šķembu.
Minerāli ir visvecākie ieži uz Zemes. Visneizskatīgākais akmens, ko kādreiz jūsu bērns var pārnes mājās, sevī var glabāt atmiņas pat no dinozauru laikiem, jo kristāli un minerāli ir īpatnēji dažāda veida informācijas akumulatori. Iespējams tieši informācijas dēļ bērniem tik ļoti patīk lasīt un nest uz mājām dažādas lietas, tai skaitā akmeņus.
Par dažādiem akmeņiem ir saglabājušās leģendas, kas vēsta par to brīnumaino iedarbību. Viena no šādām leģendām ir par Maķedonijas Aleksandra laikiem, kad iekarotās zemes valdnieki Aleksandram uzdāvinājuši ar nezināmiem melnas krāsas akmeņiem rotātu kroni, kuru tad arī iekarotājs licis galvā. Neilgi pēc tam viņš esot nobālis un vairs nav atcerējies, kur atrodas, un kāpēc šurp nācis. Tādā veidā valdnieki pasargāja savu zemi no iebrucēja, jo neko neatcerēdamies, Maķedonijas Aleksandrs atgriezās mājās, bet pa ceļam nomira.
Varam to uzskatīt par zinātniski fantastisko pasaku, taču katrā pasakā ir daļa taisnības. Vēl jo vairāk to var teikt par pasakām, kuras sacerējis zinātnieks. Esiet uzmanīgi ar akmeņiem! Neglabājiet savās mājās melnus akmeņus un minerālus. Melnā krāsa jau pati par sevi ir lietas energoinformatīvās struktūras raksturojums. Uz jebkuru cilvēku labvēlīgi iedarbojas kristāli un akmeņi, kas ir baltā, sārtā, gaiši zilā krāsā, kā arī bezkrāsaini jeb caurspīdīgi. Akmens vai kristāls, kad to paņem rokā, jāsajūt kā viegls, nedaudz silts, rokai patīkams. Svešs akmens plaukstā izraisīs diskomforta sajūtu.
Eksistē akmeņi, kurus var uzlādēt no jauna, taču vienkāršāk ir izvēlēties savai mājai jaunu. Visvieglāk uzlādēšanai der kalnu kristāls – tas ir minerāls, kurš apbrīnojami viegli uztver jebkuru iedarbību. Kristāls neiedomājami ātri uzņem sevī visas emocijas un informāciju.
Ir speciālisti, kas spēj pazemināt jebkura akmens negatīvo enerģētiku, bet noņemt vai transformēt pilnībā – nē. Varat veikt dažādus pasākumus arī paši, ievērojot vienkāršus noteikumus. Katrs uz mājām atnestais akmens dažas stundas jāpatur zem auksta tekoša ūdens strūklas. Jāapkvēpina ar kadiķiem vai, vienkārši izkarsējiet to krāsnī (tai noteikti ir jābūt dzīvai ugunij, nevis gāzes plītij vai mikroviļņiem). Vislabāk ir virs šī akmens noskaitīt jebkuru lūgšanu – trīs un vairāk reizes.
Draugu vai pašu atvesti suvenīri no svešām zemēm. Sava etnosa robežās priekšmets var būt pilnīgi nekaitīgs, bet nokļuvis citā teritorijā, tas var kļūt par nopietnu draudu un nepatikšanu avotu. Tas notiek tāpēc, ka savas pastāvēšanas laikā katra tauta ir izveidojusi sev noteiktas iekšējās energostruktūras. Pārraujot priekšmeta saiti ar šo struktūru, tas var mainīt savu izpausmi.
Visvairāk ar dzimto maģiju ir saistīti oriģināldarbi, bet tie, kuri radīti pārdošanai tūristiem nav ar tik spēcīgu piesaisti tieši konkrētajai kultūrvidei. Pat no Vatikāna atvestā Madonnas figūriņa var ienest mājās enerģētisko nekārtību. Šāds priekšmets nebūs sargājošs, atrodoties ārpus sava dzimtā etnosa, gluži otrādi, tas var pievilkt ēnu valstības spēkus.
Katram no mums ir savi mazi noslēpumi, sīki dārgumi, kas svešam cilvēkam liksies nieki, bet mēs, pateicoties tiem, jūtam – dzīvot ir vieglāk... Ne tikai enerģija un informācija, kas slēpta mājā, rada tās dvēseli. Tie ir zemāko astrālu lielumi, kas aptver mūsu pasauli. Bet zemākais astrāls – tieši tā kā gaisu caurdur saules stari – ir augstāko astrālu vibrāciju caurausts, kas to apvieno vienā veselā, radot savdabīgu kristālu. Tieši šis faktors veido mūsu mājas energoinformatīvās struktūras stabilitāti. Tā ir mājas garīgā organizācija, tās ir mūsu attiecības ar būtnēm, kas apdzīvo astrālo izplatījumu.
(c) www.reikinet.lv
Šī S. Konovalova grāmata ir veltīta "sieviešu problēmām". Tajā Doktors stāsta par sieviešu dzimumsfēras dažādo slimību cēloņiem energoinformatīvās teorijas aspektā, dod ieteikumus to ārstēšanai, pievēršas neauglības problēmai. Daudzus nenovērtējamus padomus šajā grāmatā smelsies gan sievietes, kas gaida bērniņu, gan jaunās māmiņas.