Piespiedu energoapmaiņa jeb vampīrisms

Ikdienas rosībā mēs nepievēršam vērību kādai parādībai, kuras ietekmi toties jo bieži izjūtam uz savas ādas. Visi mēs savā starpā esam saistīti ar neredzamām saiknēm. Mūs vieno enerģētiskas saites. Cilvēkiem vienmēr ir piemitusi spēja atdot savu un pieņemt svešu enerģiju. Mēs intuitīvi jūtam, ka vieni cilvēki spēj mūs uzmundrināt, bet citi — nomākt, nogurdināt. Pēdējie tad arī ir tā saucamie "vampīri .

Kā no tiem izsargāties?

Viduslaiku okultisma literatūrā ieteiktie līdzekli — ķip­loki, pīlādža zari, sidraba lodes, āmuļi — iedarbojas vāji. Iemeslu, kādēļ rodas vampīrisms, ir daudz, bet tos visus var reducēt uz vienu pirmcēloni — zaudēta harmonija cilvē­ka un apkārtējās vides attiecībās. Tāpēc cilvēks, kurš nespēj gūt enerģiju no apkārtējās vides normālā ceļā, to iegūst uz līdzcilvēku rēķina.

Šī problēma ir plašāk izplatīta, nekā tas daudziem no mums šķiet. Daudzi vampīri paši nemaz nenojauš, ka dzīvo "uz citu rēķina". Viņi pieredzes ceļā noskaidro situācijas un cilvēkus, kas tos uzmundrina, kur tiem ir ērti, un, īpaši nedomājot, tos uzmeklē atkal un atkal.

Tādus ļaudis nosacīti var iedalīt divās grupās — aktīvi agresīvajos un pasīvi noslēpumainajos. Viņu mērķi ir pilnīgi vienādi, atšķiras tikai "darba paņēmieni". Aplūkosim dažus piemērus.

Aktīvi agresīva uzvedība — nekaunība.

Jā — viselemen­tārākā nekaunība, kuras mērķis — izraisīt "donorā" vainas sajūtu vai dusmu uzplūdus: "tev vajag darīt to un to, tavs pienākums pret mani ir…" Cilvēks, kurā reiz izraisīta šāda vainas jeb parādnieka sajūta, jutīsies vainīgs vienmēr un visur — vainīgs vecāku priekšā, vainīgs sievas, skolotāja, policista, pārdevēja priekšā, utt… Sevišķi plaši šis noskaņo­jums izplatīts mūsu postpadomju vidē. Vainas komplekss rada "kanālu" enerģijas noplūdei, kā arī noskaņo "donoru" uz vampīram "vajadzīgo vilni".

Otrs — pasīvi noslēpumainais tips.

Šie vampīri mīl savus upurus mocīt ar mājieniem, pusvārdiem, nopūtām: "es tā centos tavā labā, bet tu to visu nenovērtē… ", izraisot atkal to pašu vainas sajūtu. Kad tas panākts, vampīrs piekļūst upura enerģijai un apmierināts "barojas" ar to.

Jāsaka uzreiz — "vampīrisms" ir ļoti smaga un bīstama slimība.

Lai no tās atveseļotos, cilvēkam būtiski jāmaina at­tieksme pret dzīvi, jāpaaugstina savs garīgais potenciāls, jāpārveido personība. To paveikt spēj tikai un vienīgi cilvēks pats. Neviens cits no malas šeit palīdzēt nespēj — jo cilvēka garīgo pasauli izmainīt var tikai viņš pats. Var vienīgi palī­dzēt apzināties problēmu, izprast situāciju — un arī tikai tādā gadījumā, ja slimais pats tam ir garīgi nobriedis.

Par liekēdību vampīriem maksāt nākas dārgi. "Ar svešu mantu bagāts nekļūsi" — šis sakāmvārds ir spēkā arī šeit. Pieradums dzīvot uz citu rēķina noved pie traucējumiem biolauka struktūrā, jo vampīri līdz ar svešo enerģiju uzņem ari svešu informāciju, svešas sāpes, domas, slimības. Emo­cionālajā sfērā tas var novest pie smagas depresijas, bet fiziskajā — pie sirdskaitēm, sākot ar aritmiju un beidzot ar infar­ktu.

"Pastāvīgie donori" diezgan savdabīgi reaģē uz izteiktu vampīrismu: atgadās dusmu lēkmes (tai skaitā arī vērstas uz absolūti nevainīgām personām), seksuālas novirzes, alko­holisms, narkotikas — tas viss kādu laiku cilvēkam "palīdz savākties", tomēr tamlīdzīga stimulācija sagrauj cilvēka enerģētisko sistēmu un arī noved pie bēdīgām sekām.

Vai pastāv kādi aizsardzības paņēmieni?

Jā, protams. Šīs grāmatas kontekstā jūs jau būsiet sapra­tuši, ka vislabākā aizsardzība ir neitralitāte, "caurspīdī­gums", neiesaistīšanās jebkādās vampīra manipulācijās. Ap­lūkojot konkrētus gadījumus, kļūst skaidrs, ka vampīri ar­vien piekļūst "donoru" vājajiem punktiem, proti, — ja do­norā pašā mīt ļaunums, bailes, alkatība, tad viņš kļūs sasnie­dzams kādam vampīram. Tādēļ pēc būtības vampīrismā vai­nojami paši "donori". Viņi nespēj aizsargāties, jo lielākoties nemaz nevēlas izprast, kas ar viņiem notiek. Bet, lai atbrīvo­tos no "vampīriem", vispirms ir jāizanalizē notiekošais, energoapmaiņa ar vampīru ir jāpaceļ daudz augstākā, garīgā līmenī.

Tātad — nekā jauna: godīgums, miers, mīlestība. Ja sa­glabāsiet iekšēju mieru, nesatrauksieties, spēsiet būt neitrāli, vampīrs, pieradis pie citas attieksmes, vai nu nozudīs no jūsu redzesloka vai arī būs spiests pārvērtēt savu attieksmi pret dzīvi — viņam tiks dota iespēja izveseļoties.

Ja enerģijas apmaiņa starp cilvēkiem notiek augstā garī­gā līmenī (piemēram, starp garīgu interešu vienotiem drau­giem), ieguvējas ir visas procesā iesaistītās personas. Šādām attiecībām raksturīgs patiesums un godīgums, tās prasa go­dīgu garīgu piepūli. "Tradicionāls vampīrs" barojas no zema līmeņa "vitālās" enerģijas, ko iegūt ir daudz vieglāk, jo tā neprasa garīgu atdevi.

* * *

Dažādu psihotraumu un stresa rezultātā cilvēka biolau­kā paliek brūces. Tās vairāk vai mazāk aizvelkas, bet pilnībā nesadzīst un pie mazākā satricinājuma atkal sāk "asiņot". Tādēļ pašaizsardzības nolūkos cilvēks cenšas izveidot sava veida "aizsargbruņas", "čaulu", kurā, kā tam šķiet, viņš jūtas drošībā. Tas nav sliktākais, bet nav arī labākais risinā­jums. Tamlīdzīgas aizsardzības rezultātā cilvēks kļūst apā­tisks, vienaldzīgs, viņa jutīgums samazinās.

Tāda aplama čaula atsvešina mūs no citiem cilvēkiem un apkārtējās pasaules. Bez tam tā norobežo mūs arī no mūsu pašu Augstākā Es (nejaukt ar ikdienišķo Ego!), kā rezultātā tiek pazaudēta saikne ar realitāti. Cilvēks kļūst nebrīvs. Šādi cilvēks izveido šauri egoistiskus Egregorus, kas galu galā nomāc šī cilvēka pašrealizācijas iespējas.

Jāpiezīmē, ka garīgās traumas cilvēkiem nenodara ne­labvēļi, garīgās traumas rodas paša cilvēka reakcijas iespaidā. Ja cilvēks nevienu neienīst un neapvainojas, viņš ir no tā pasargāts.

Tāpēc vēlreiz: mācieties piedot! To var uztvert divējādi. Bieži vien mēs sakām: es varu piedot, bet es to nemūžam neaizmirsīšu! Tas būtībā nozīmē — nemūžam nepiedošu! Ikdienā cilvēks bieži vien "stumj" aizvainojumu zemapziņā, jo tā ir vieglāk. īstena piedošana ir gatavība atteikties no otra "rīcības" vērtējuma. īsta piedošana "sadedzina" notiku­šā cēloņus un sekas. Piedodot cilvēks stājas uz t.s. Karmajogas ceļa — savas individuālās karmas uzlabošanas ceļa.

Rūta Kalniņa

Kā kļūt par ekstrasensu

Vampīrisms ikdienā un aizsardzība pret to

Vampīri ikdienā

Kā zināms, cilvēks ir enerģētiska būtne, un tas nozīmē, ka mēs pastāvīgi atrodamies enerģiju virpulī. Kad cilvēks dusmojas vai ir ļoti noskumis, viņš enerģiju zaudē, bet iemīlējies un bezgalīgi priecīgs tautietis to pārpārēm iegūst no apkārtējās vides un neapzināti dāļā visiem, kuri nonāk viņa biolauka starojuma zonā. 

Enerģijas zagļi 

Cilvēki laimīgos uzreiz pamana un vēlas pēc iespējas ilgāk uzturēties viņu tuvumā. Bet, tāpat kā viens darvas piliens spēj sabojāt veselu darvas mucu, tā arī atrodas daži nesaprātīgi cilvēki, kuri starp mums meklē tieši tos veselīgākos un laimīgākos indivīdus, lai kā parazītaugi nosūknētu enerģijas rezerves. Tie ir enerģijas zagļi jeb enerģētiskie vampīri. 

Enerģētiskais vampīrisms 

Izšķir divu veidu enerģētisko vampīrismu - apzināto un netīšo. Pārmaiņus runāsim gan par vienu, gan par otru. Un sāksim mēs ar neapzināto. 

Iedomājieties, ka atrodaties slimnīcā, piemēram, terapijas nodaļā un ārstējat kādu nenozīmīgu, bet ikdienā traucējošu kaiti. Lai arī cik lielas naudas summas netērējat dārgajām zālēm, nealgojat labākos medicīnas profesorus, nekas nelīdz - slimība neatkāpjas ( viens no iemesliem, kādēļ tā notiek, ir slimības cēloņu neapzināšana, un šī problēma slēpjas jūsu domās un rīcībā. 

Vai esat ievērojuši, ka, tiklīdz jūs ir apmeklējuši tuvinieki, draugi vai sirsnīgi smaidošas māsiņas un atsaucīgs ārstējošais ārsts, pēc viņu aiziešanas jūsu pašsajūta uzlabojas. Kas tā ir par mistisku enerģiju, ar kuru apmeklētāji jūs uzlādē? Runājot par jūsu tuviniekiem, jāsecina, ka viņu uztraukums un rūpes par jums automātiski pārvēršas nelielas pozitīvas enerģijas lādiņā, kuru jūs uzsūcat sevī kā sūklis ūdeni. Tas pats notiek ar sirsnīgām māsiņām un labestīgiem dakteriem, arī šie cilvēki, bieži paši to neapzinoties, „baro" jūsu šūnas ar savu enerģiju. 

Šajā jautājuma sadaļā nedrīkstam nepieminēt arī kādu citu, bet būtisku aspektu. Vai esat aizdomājušies par to, kādēļ mediķi slimnīcās bezcerīgo un potenciālai nāvei nolemto slimnieku izolē no citiem pacientiem un ievieto vienvietīgā palātā? Ne jau tādēļ, ka tādējādi būtu parocīgāk pacientu uzmanīt, nē. Iemesls ir gaužām vienkāršs. Lai cilvēks, kurš ir zaudējis milzīgi daudz dzīvības uzturēšanai nepieciešamās enerģijas, to nenosūknētu no citiem, vieglākā formā sasirgušajiem pacientiem, šādu slimnieku izolē. Tas būtu jādara arī tīri psiholoģisku iemeslu dēļ, lai mirstošais ar savu klātbūtni pārējos neizsauktu depresiju, nomāktības un nolemtības sajūtu. Un bieži vien ārsti, pat nezinot šo patiesību, rīkojas tieši tā un ne savādāk. 

Vai esat ievērojuši, ka miesās kārnajiem vīriņiem patīk apaļīgu formu sievietes, bet pārmēru slaidās dāmas labprāt uzkavējas korpulentu kungu sabiedrībā? Arī šajā gadījumā darbojas tā saucamais „netīšais" vai neapzinātais enerģētiskais vampīrisms, kurā par donoriem kalpo miesās kuplākie cilvēki.

Melnā maģija 

Bet nu apskatīsim jautājumu par apzināto enerģijas zagšanu. Iedomājieties tādu situāciju: kāda sieviete noskatījusi sev tīkamu, bet precētu vīrieti, taču nekādi nespēj piesaistīt viņa uzmanību. Izmēģinājusi visus savā rīcībā esošos „legālos" flirta līdzekļus, ieskaitot šarmu, bet, kad arī tie nelīdzēja, viņa nolēma doties pie melnās maģijas pārstāvja. 

Ticiet vai nē, bet pēc šāda seansa noturēšanas upura ģimene ne no šā, ne no tā ņem un vienkārši izjūk, bet „apburtais" vīrietis patiešām aiziet pie jau minētās sievietes. Bet enerģētiskā lauka noārdīšana, nosūknēšana un sajaukšana vīrietim kļūst liktenīga: viņš pēkšņi atskārst, ka ir impotents un neticami uzņēmīgs pret visāda veida slimībām un infekcijām. Nu viņš „tāds" vairs nav vajadzīgs ne mīļākajai, ne arī pamestajai sievai. Nereti šīs melnās maģijas upuri pievēršas pastiprinātai alkohola un narkotiku lietošanai. Tādējādi šie trankvilizatori un indes viņam sniedz maldīgu priekšstatu par savas enerģijas pietiekamību, bet īstenībā cilvēks ar šādi „"izskalotām" smadzenēm kļūst ļoti līdzīgs zombijam (atdzīvinātam sen mirušam cilvēkam). 

Seksuālās raganas 

Un tagad parunāsim par seksuālās enerģijas raganām. Iztēlojieties šādu ainu: vilcienā brauc izskatīgs jauneklis, bet viņam iepretim sēž blonda skaistule ar zilām, pavedinošām acīm. Saprotama lieta, ka jaunais cilvēks „netīšām" sāk pētīt dāmas apaļumus un priecāties par neredzēto daiļumu. Bet to tikai šai jaunajai un skaistajai sievietei vajag. Juzdama sev pievērsto uzmanību un to, ka jaunekļa enerģija plūst uz viņu, ragana astrālajā plānā izstiepj enerģētisku roku un sāk uzbudināt jaunekļa otro čakru (centru, kurš atbild par seksuālajām aktivitātēm). Kad puisim iestājas erekcija (un tā noteikti notiek!), visa viņa dzīvības enerģija aizplūst pie raganas. Tagad blondajai skaistulei ir izveidots astrālais kontakts ar šo nelaimīgo un, lai arī kurā pasaules malā viņš neatrastos, no viņa seksuālās enerģijas „barojas" ne tikai šī ragana, bet viņa ar šo spēku „dalās" arī ar savām draudzenēm. Neizprotot mistiskās baudas rašanās cēloņus, jauneklis šādai darbībai nepretojas, jo sajūtas ir ļoti tuvas reālajām un tik patīkamas, ka viņš tām ļaujas ar visu savu būtību. Šādos „seansos" viņš redz erotiskas vīzijas un spēj izjust pat tādus kā fiziskus pieskārienus savām erotiskajām zonām. Pēc zināma laika „upuris" tiek enerģētiski iztukšots un nenovēršami iestājas impotence. Tiklīdz tas ir noticis un viņa enerģijas rezerves ir izsīkušas, ragana pārrauj ar viņu astrālo saikni un drīz vien noskata sev jaunu upuri. 

Energoprovokatori 

Bet nu atgriezīsimies realitātē un aplūkosim jautājumu par energovampīriem, kurus mēs sastopam vai ik uz soļa. Tie ir neapzināti apzinīgie enerģijas zagļi. Šādi cilvēki nemitīgi provocē strīdus, izliekas par slimiem un tādā veidā izsauc apkārtējo cilvēku enerģētiskos uzliesmojumus, no kuriem tad arī papildina savas nepiepildāmās enerģijas rezervuārus. Pazīt šos vampīrus ir ļoti vienkārši: kontaktējoties, viņi atradīs visbanālākos ieganstus, lai jums pieskartos, pagrozītu jūsu krekla pogu vai uzsistu uz pleca. Viņi var rupji uzgrūsties jums pārpildītā tramvajā, lai tikai jūs sadusmotos un izmestu negatīvās enerģijas vilni utt. 

Citā gadījumā, runājoties ar jums, vampīri ir apnicīgi, uzbāzīgi, vienmēr centīsies baltu pārvērst par melnu, lai tikai jūs, taisnīgi aizstāvot savu viedokli, uzsāktu neauglīgu strīdu. Taču katram cilvēkam ir raksturīgi jau pa gabalu sajust šādus energoprovokatorus un vairumā gadījumu izdodas izvairīties no tikšanās ar viņiem. Rezultātā šie enerģētiskie vampīri jūtas iztukšoti un sāk izvirst savas dusmas un neapmierinātību uz visiem apkārtējiem. Protams, ka līdzcilvēki neviļus norobežojas no viņiem, neiesaistās ne strīdos, ne sarunās, tādējādi atstājot vampīrus bez „vakariņām". 

Neatbildot uz iespējamā cilvēka-vampīra rupjībām un apvainojumiem, jūs viņu atbruņojat, un, kas zina, varbūt nākotnē viņš iemācīsies enerģiju gūt nevis no naida un dusmām, bet no mīlestības, prieka un citām pozitīvām emocijām, kā to dara visi labas gribas cilvēki.

Enerģētiskā aizsardzība

Enerģētiskā aizsardzība

Cilvēks, kurš mīl savu darbu un cilvēkus, ar kuriem tur iznāk saskarties, jau no rīta uzsūc sevī prieka enerģiju. Turpretī cits pamostoties par darbu domā kā par katorgu, nolād to, ar grūtībām pieceļas, bet ir spiests braukt. Pie tam viņam nav ne spēka, ne veselības, to jau viss kaitina, kaut kas it kā žņaudz viņa ķermeni – tas ir klasisks vampīrs. 

Diezgan bieži sastopama tāda parādība, ka enerģiju laupa priekšnieks. Visai pazīstama šāda aina: priekšnieks pirmdienās sapulcina savus padotos un sāk tos strostēt. Viņš katru «izķidās» līdz pat sīkumam, ikvienam atradīs kādu aizvainojošu vārdu, ko pateikt, saspīlēs nervus visam kolektīvam, iznīcinās jebkuru vēlēšanos strādāt. Kliedzot, sitot ar dūri uz galda, metot apvainojumus tieši sejā, pie tam vēl visiem dzirdot, viņš uzlādējas. 

Ja cilvēks nespēj gūt līdzcilvēku cieņu ar savu darbu, interesēm, mīlestību un labestību, tad viņš šo cieņu sāk pieprasīt. 

Ja priekšnieks ir vampīrs, tad viņam visapkārt uzrodas liekuļi un iztapoņas. Tie ir garīgā ziņā vāji cilvēki, kuri sevi tādējādi aizsargā pret enerģētiskiem satricinājumiem. 

Nav nekādas jēgas cīnīties pret priekšnieku – vampīru, viņš tādā veidā tikai vēl labāk varēs uzlādēties ar jūsu enerģiju. 

Nereaģējiet uz priekšnieka rupjību, pasmaidiet, pasakiet kaut ko par laiku, kāds ir ārā, un jūs ieraudzīsiet brīnumu. Priekšnieks pēkšņi pietvīks, kļūs pavisam sarkans un ar roku ķers pie sirds. Jūs viņam nedevāt savu enerģiju – un, lūk, atklājās vampīrisma simptomi: kliegšana bezspēcības dēļ, rupjība neaudzinātības dēļ un lielas dusmas, ko izraisījis ļaunums. Darbs ir mūsu darbības enerģētiskais lauks, kurā mēs pavadām lielāko savas dzīves daļu. 

Bet vai darbā nemēdz būt cilvēki, kuri jums šķiet netīkami un tādēļ jūs kaitina? Un, lūk, tikai tādēļ, ka jūs nemitīgi par tiem domājat un runājat, jūsu enerģija aizplūst pie šiem cilvēkiem, un jums nepieciešams periodiski no kāda uzlādēties. Tas, kurš jūsu darbavietā visvairāk nosoda citus, ir potenciāls vampīrs. Normāls, vesels cilvēks visiem visu piedod vai arī neievēro to, no kura nāk garīgs smārds. 

Tehnikas progress radījis vēl vienu izsmalcinātu vampīrisma paveidu – telefonisko vampīrismu. Telefoniskais vampīrs nezvana, lai dalītos ar jums savā priekā, bet gan «izšļāc» uz jums kārtējās vai vienas un tās pašas problēmas. Tas var būt radinieks, paziņa vai kolēģis – viņi zvana gandrīz katru dienu un vienmēr nelaikā, atņemot daudz laika, atraujot jūs no darba. Jūs klausāties viņos ar īgnumu, un jūsu enerģija kā neredzams strautiņš pārtek pie vampīra. Te minēti tikai daži piemēri par vampīrismu darbavietā. 

Jautājumi par šo parādību kādā kolektīvā jāaplūko ļoti uzmanīgi. Neveiksmes tajos daudz biežāk rodas nepareizas vadības psiholoģiskās un auriskās nesaderības (kas arī aprij enerģiju) nekā viena «enerģētiskā kaitnieka» esamības dēļ. 

Par enerģētiskiem vampīriem varētu liecināt: 

• lielākās kolektīva daļas domas, ka konkrētais cilvēks ir vampīrs; 
• paaugstināts konfliktu skaits (aizkaitināmība, aizvainojums, atriebība) no šī cilvēka puses; 
• slikta pašsajūta (galvassāpes, nogurums, aizkaitinājums) lielākajai kolektīva daļai, tā gandrīz vienmēr parādās pēc kontakta ar aizdomās turēto personu; 
• kopīgās emocionālās atmosfēras un darba uzlabošanās, ja kādu brīdi nav klāt aizdomās turētais. 

Ja vērojamas šīs pazīmes, var domāt, ka kolektīvā ir cilvēks, kas laupa darbaspēju, kopības, vispārējās labvēlības un veiksmes enerģiju. 

Lai aizsargātos, jāveic šādi pasākumi: 
• jāseko, lai aizdomās turētā persona pati veiktu visus sāavus darba pienākumus; 
• jāpanāk, lai citi kolektīva locekļi būtu mierīgi, izturēti, īpaši neizrādītu savas simpātijas vai antipātijas; 
• kolektīvam jāiemācās psihoenerģētiski apvienoties, grupveidā radot it kā mierīgu lauku, kas apslāpē visus negatīvos uzliesmojumus, nomierina, neitralizē uzstājīgo, lokalizē tā iedarbību uz cilvēkiem, kas ir psiholoģiski stiprāki par viņu; 
• iemācīties lietot dažādas psihoenerģētiskās aizsardzības metodes; 
• attiecīgajai personai nestāstīt sevišķi svarīgu informāciju (komercnoslēpumus u. tml.); 
• ja nepieciešams, griezties pie augstākās priekšniecības; 
• ja iespējams, ar humoru izkļūt no smagās situācijas. 

Ja nu tomēr nekas nepalīdz, jārada ap vampīru «klusuma josla», lai piespiestu viņu aiziet. 

Dažreiz notiek kļūda un vampīra īpašības tiek piemērotas nevainīgam cilvēkam, lai ar viņu izrēķinātos. Šāda darbība smagi grauj kolektīva karmu, iznīcinoši skar atsevišķus kolektīva locekļus un viņu kolektīvu kopumā. Parasti pēc šādiem ekscesiem tas izirst. 

Vampīrisms kolektīvā var izpausties dažādi: 

• nejauši iekļuvis cilvēks ar daudz zemāku garīgo attīstību, tāpēc viņš no pārējiem prasīs vairāk uzmanības un kolektīvās enerģijas patēriņš būs samērā liels, lai neitralizētu radīto enerģētisko haosu; 

• negatīvu, pret citiem vērstu emociju pārpilns grupas biedrs (skaudīgs, ātri aizkaitināms), slinkuma un vieglprātības dēļ ievērojami atpalicis no pārējiem, provocē skandālus un strīdus, kuros kā pa enerģētisko piltuvi aizplūst grupas kolektīvi uzkrātā enerģija; 

• cilvēks jau ilgstoši strādā, bet personīgas nepatikas dēļ nevēlas harmonizēt savas attiecības (arī auru un enerģiju) ar dažiem grupas locekļiem. Veidojas sasprindzinājums, savstarpēja neuzticēšanās, konflikti, kas jauc grupas vienotību un rada pastāvīgu enerģijas noplūdi; 

• cilvēks iekšēji pieder pie citas garīgās grupas, tradīcijām, virzieniem, viņu nomāc izturēšanās šajā kolektīvā, varbūt pašam to nemaz neapjaušot. Tāds izstaro svešu, disharmonisku enerģiju(varbūt kopumā pat labu), kas grupā rada disonansi; 

• cilvēks gatavo vai pat jau ir izdarījis slēptu vai atklātu nodevību pret savu garīgo grupu. Tas izsauc vislielākos enerģijas zudumus, jo šāda cilvēka darbība parasti ir vērsta pret organizācijas līderi – enerģētisko centru. 

Ja atklājas vampīrisms kādā no minētajām izpausmēm, grupai un tās vadītājiem nepieciešams:

• noraidīt un neielaist grupā jaunus cilvēkus ar izteiktām vampīriskām īpašībām uzvedībā. Bet, ja tomēr tādi tiek iesaistīti, likt viņiem pildīt kopīgos noteikumus, norādot viņu īsto vietu; 

• grupu saliedēt ar personīgo piemēru – ar pacietību, labsirdību audzināt grupas locekļus, palīdzēt nīdēt vampīrikās tendences; 

• gadījumos, kad vampīriskās tieksmes kļūst izteiktas un apdraud grupas tālāko eksistenci, organizācijas locekļiem no šā cilvēka jāatbrīvojas. Tas jādara ārkārtīgi uzmanīgi, pārāk strauji nepārraujot smalkās enerģētiskās un karmiskās saites. 

Tikai paaugstinot garīgā darba intensitāti, ar kopīgu vēlēšanos sasniegt augstākos mērķus pakāpeniski var vājināt karmas saites. Beigu beigās vampīrs, nespēdams izturēt šādu spriegu mu un pašuzupurēšanos, pats aizies no organizācijas.

(c) http://new.soleil.lv/