Vai nakts murgi ir iedzimti?

Sapņu daba vienmēr ir interesējusi pētniekus. Parasti viņus interesē murgi, un tas ir pilnīgi pamatoti: tieši tajos atspoguļojas neapzinātās cilvēku bailes. 

Zinātne par sapņiem, somnoloģija, ir parādījusies salīdzinoši nesen un pagaidām sapņu fenomens ir maz pētīts. Speciālistu darbu apgrūtina priekšmeta nematerialitāte: sapņus nevar iztaustīt vai izmērīt. Tāpēc vienīgais, kas ļauj kaut nedaudz pietuvoties šī noslēpuma atminējumam, - tie ir aparātu rādījumi un aizmigušu cilvēku vērošana. 

Vācu kompānijas GFK speciālisti ir veikuši aptauju, kuras mērķis bija atklāt, kas moka cilvēkus pa naktīm. Saskaņā ar pētījumu, vairāk nekā trešdaļa Vācijas (37,3%) iedzīvotāju atzinās, ka viņi pamostas aukstos sviedros no murgiem vairākas reizes gadā. "Visbiežāk visu šo drūmo nakts fantāziju būtība ir vajāšana. Aptuveni ceturtdaļa respondentu, kurus nomoka murgi, par murgu visbiežāko motīvu sauc sekojošo: Man dzenas pakaļ cilvēki un es glabjos bēgot»." Daudzi pamostas aukstos sviedros naktīs tāpēc, ka miegā viņi izrādās bezspēcīgi briesmu priekšā un nevar pakustēties (25,1%). Daudziem skudriņas pār muguru miegā skrien no tāda sižeta: cilvēks kavē uz svarīgu notikumu, piemēram, uz personīgajām kāzām vai uz sarunu, uz kuru liktas lielas cerības (23%). Katrs piektais aptaujātais cieš no nakts murgiem par to, ka viņa tuvinieki pazūd vai nomirst. Ievērojami retāki ir tādi sižeti, kā bailes no eksāmeniem (12,5%) vai no dabas kataklizmām. Tā ir ar vāciešiem. Sapņi, kuros aizmigušo atlaiž no darba vai izdzīvo kolēģi redz tikai 7% respondentu. Un tikai 7,2% pamostas nakts vidū tāpēc, ka sapnī viņiem izkrīt mati vai zobi vai arī trūkst rokas vai kājas. 

Somnologi jau ir sastādījuši aptuvenu reālo baiļu uzskaitījumu, kas izpaužas sapņos. Tā, kritiens no augstuma visbiežāk nozīmē bailes zaudēt savu sociālo statusu, piemēram, darbu, pastāvīgā ienākumu avotu. Vajāšana var būt saistīta ar vēlmi atbrīvoties no kādām sava rakstura īpašībām, kas cilvēkam nepatīk, bet nokavēšana nozīmē to, ka arī reālajā dzīvē cilvēkam pastāvīgi pietrūkst laika. Jāatzīmē, ka bērni redz murgus daudz biežāk nekā pieaugušie. Un te nav runa par paaugstinātu jūtību, bet par milzīgo informācijas apjomu, ar kuru ikdienā ir spiests saskarties katrs bērns. 

Nakts bailes tomēr nes labumu: tas ir bērna uzzinātā pārstrādes produkts un palīdz viņam adaptēties pieaugušā dzīves reālajiem stresiem.Pie reizes bērnu nakts murgi, ko pavada pēkšņas raudas miega laikā, var būt atkarīgas arī no ģenētiskiem faktoriem. Pie tāda secinājuma nonākuši Kanādas zinātnieki, pētot dvīņus. Monreālas slimnīcas Jēzus Sirds speciālisti Bič Hon Ngjuena vadībā pētīja nakts murgu izplatību pie 390 vienšūnas un divšūnu dvīņu pāriem vecumā no 1,5 līdz 2,5 gadiem. Noskaidrojās, ka vienšūnas dvīņiem šis miega traucējums sastopams ievērojami biežāk, nekā divšūnu. Tā kā vienšūnas dvīņiem, atšķirībā no divšūnu, ir identisks genoms, pētnieki nonāca pie slēdziena, ka nakts murgiem ir iedzimta daba. 

Nesenajā sapņu pētījumiem veltītajā konferencē Bostonā zinātnieki izdarīja apbrīnojamu atklājumu, saskaņā ar kuru cilvēku sapņu sižeti ir ierobežoti skaita ziņā. 

Saskaņā ar profesores sapņu izpētes Asociācijas prezidentes Patrīcijas Gārfildas teikto pavisam ir 12 universālu murgu sižetu. Visi tie, iespējams, ļauj smadzenēm izmēģināt savu reakciju nepatīkamā vai bīstamā situācijā. Līderi ir sapņi par pakaļdzīšanos. Popularitātes ziņā otro vietu ieņem sapņi, kuros cilvēki ir vai nu apmaldījušies, vai nokļuvuši lamatās. Trešo pozīciju dala sapņi par kritienu un sižeti, kuros cilvēks jūt galējas neērtības tāpēc, ka viņš ir dīvaini apģērbies (piemēram, publikas priekšā) vai arī, tieši pretēji, ir kails. Svarīgu vietu ieņem sapņi par iegūtajiem ievainojumiem. Aukstos sviedros cilvēki možas, redzot miegā mironi,gandrīz noslīkstot upē vai ezerā, vai zaudējot kādu no vecākiem, bērnu vai partneri. 

Pēc Svētās Klāras Universitātes speciālistu datiem izrādās, ka cilvēki ar konservatīviem uzskatiem visbiežāk sapņo, ka viņus vajā, vai arī, ka viņi krīt no augstām ēkām. Biežāk nekā citi viņi jūtas nelaimīgi un neapmierināti.Vēl viens atklājums, kas izskanēja konferencē, pieder Itālijas zinātnieku grupai. Iespējams, ka murgu laikā cilvēki mācās, kā uzvesties ekstremālās situācijās. Pie tāda secinājuma speciālisti no Itālijas nonāca, izpētot tā saucamā REM-traucējuma - miega traucējuma simptomus, kas praktiski vienmēr ir saistīts ar agresīvu uzvedību. Pacienti, kas cieš ar REM-traucējumiem, nepamožoties, uzvedas agresīvi attiecībā pret apkārtējiem vai kaitē paši sev. Tā, viens no viņiem izlauza miegā savas guļamistabas sienu, cits mēģināja šaut, trešais izlēca pa logu, ceturtais aizdedzināja savu gultu. Uzreiz vairāki pacienti mēģināja nožņaugt savas sievas. Turklāt parastajā dzīvē šie cilvēki pavisam nebija agresīvi, drīzāk otrādi. Bez tam, izņemot miega traucējumus, viņiem nebija nekādu psihisku traucējumu.Mēģinot izprast REM-traucējuma rašanās cēloņus, Itālijas mediķi no San Rafaeles Universitātes atklāja, ka pacienti, kas cieš no tā, visbiežāk nekā citi sapņo par vardarbību. Bez tam, viņi bieži redz sapņos dzīvniekus un nepazīstamus cilvēkus. 

"Zinātnieki uzskata, ka viņu dati apstiprina somu psihologa Antti Revonsuo teoriju, saskaņā ar kuru, murgi ir ekstremālu situāciju izmēģinājums. Pēc psihologa domām, iepazīstoties ar briesmām sapnī, cilvēks labāk tiek galā ar tām reālajā dzīvē. Tieši šim mērķim sapņi kalpojuši jau kopš izseniem laikiem, kad galvenie cilvēka draudi bija mežonīgi dzīvnieki, atzīmē Revonsuo." 

"Saskaņā ar šo teoriju, cilvēkiem ar REM-traucējumiem bīstamības simulācijas sistēma ir hipertrofēta tik tālu, ka viņi ik pa laikam pārnes virtuālo sapņu karu reālā īstenībā." 

Zinātnieki ir noteikuši, ka kā minimums pieci procenti mūsu planētas iedzīvotāju pastāvīgi cieš no nakts murgiem. Kā likums, sapņi, kas liek drebēt, rādās otrajā nakts pusē. Tie liek cilvēkam pamosties un atstāj pietiekami nepatīkamu iespaidu. Bez stresiem un pārdzīvojumiem, kas ir izjusti pa dienu, par nakts murgu cēloni var kļūt alkohols, grāmatas ar sasprindzinātu sižetu lasīšana vai šausmu filmu skatīšanās, īpaši pirms došanās pie miega.Saskaņā ar pētījumu, kas veikts Suonsijas pilsētas Universitātē, cilvēki, kas dod priekšroku fantastikas romāniem, daudz vairāk sliecas uz murgiem un viņu sapņi ir emocionāli piesātinātāki. Bērniem, kuri lasa šausmu romānus, murgu varbūtība ceļas 3 reizes. 

Jautājums, kāpēc sapņi, un tiešāk murgi rādās ne jau visiem, paliek atklāts. Tomēr zinātnieki ir vienisprātis, ka tie radās visiem, vienkārši ne jau visi tos atceras. Acīmredzot šie cilvēki vēl nav gatavi pieņemt savas bailes vai slepenās vēlmes pat simboliskā formā. Tai pat laikā, cilvēkiem, kuriem bieži rādās murgi, ir savas iezīmes. Pēc ekspertu domām, viņi biežāk ieklausās savās iekšējās izjūtās, viņiem ir dzīvāka iztēle un viņu domām itin bieži ir negatīvs raksturs, pat ja viņi paši to neapzinās. Lielākoties tie ir pārlieku atvērti un ļoti ievainojami cilvēki. Faktiski, sapņi var pat kaitēt cilvēkam, brīdina britu zinātnieki. Piemēram, cilvēki, kas cieš no depresijas parasti redz murgus, kas var tikai padziļināt cietēja stāvokli nākamajā dienā... 

Tāpēc varbūt pat labāk, ja cilvēks nesapņo vispār. Ir zināms ne mazums gadījumu, kad pacientiem, kas nesapņo gadu vai ilgāk, psihiskā veselība uzlabojas...

(c) www.reikinet.lv

Sapņu valstības unikālās iespējas

Apzinātais sapnis var izdziedināt ne tikai psihiski, bet arī fiziski. Kaut arī šī apzināto sapņu pielietojuma joma ir visstrīdīgākā, esošie dati apstiprina tādu iespēju. Ārstēšana ar sapņu palīdzību bija plaši izplatīta senajā pasaulē. Slimniekiem bija jāguļ speciālos tempļos, mēģinot ieraudzīt sapni, kas izārstētu tos vai kaut vai noliktu pareizu saslimšanas diagnozi un piedāvātu vajadzīgās zāles. Diemžēl šo leģendu mēs nevaram nekādi pārbaudīt. 

Ar jēdzienu "veselība" ir domāts visu organisma sistēmu optimālas funkcionēšanas stāvoklis, kad nav slimību un citu traucējumu. Miegā mēs esam relatīvi brīvi no visa apkārtējā iedarbības. Šajā stāvoklī mēs varam virzīt visu savu enerģiju uz veselības atjaunošanu. Pēdējie dati apliecina hipotēzi, ka iztēlē rodošos tēlu dzīvums nosaka to ietekmes pakāpi uz fizioloģiju. Sapņi, kurus katrs no mums redz naktī, ir tēlainās domāšanas visspilgtākā forma, kas ir pieejama parastos apstākļos. Sapņi ir tik spilgti, ka mums brīžiem ir grūti aprakstīt tos parastas realitātes terminos. Tāpēc arī tie var kalpot par efektīvu dziedinošo tēlu avotu. 

Ja sapnī mēs redzam mūsu ķermeņa tēlu sapņa ķermeņa formā, tad kāpēc mēs nevaram iniciēt pašizdziedināšanās procesu, apzināti iedomājoties mūsu sapņa ķermeni absolūti veselu? Paliek atklāts tikai jautājums, cik ļoti mēs izārstējam fizisko ķermeni, izārstējot sapņa ķermeni? 

Visas rakstiskās vēstures gaitā sapņi ir tikuši uzskatīti par iedvesmas avotu praktiski visās cilvēka darbības jomās - literatūrā, zinātnē, tehnikā, mūzikā, tēlotājmākslā un sportā. Vispāratzīti to rakstnieku piemēri, kas smēlušies savu iedvesmu sapņos, ir 

- Roberts Lūiss Stīvensons, kas piedēvējis daudzus no saviem sižetiem sapņiem (tai skaitā ”daktera Džekila un mistera Haida dīvaino stāstu") un Semjuels Teilors Kolridžs ar savu opija poēmu "Kubla-Hans". Zinātnē var minēt Frīdriha Kekules piemēru, kas sapnī atklāja benzola molekulas struktūru, un Otto Loui ar viņa eksperimenta ideju, kas pierāda ķīmisko uzbudinājuma nodošanas jeb pārraides dabu nervu šķiedrās. Tehnikas jomā tāpat ir zināmi izgudrojumu piemēri, tai skaitā Eliasa Hau šujmašīna, kas izgudrota miegā. Gleznotāji Viljams Bleiks un Pols Leije redzēja kādu savu darbu motīvus sapņos. Mocarts, Bēthovens, Vāgners arī ne reizi vien ir smēlušies iedvesmu sapņos. Sportā viens no vispopulārākajiem gadījumiem notika ar golfa meistaru Džeku Niklosu, kas, pēc viņa vārdiem, izdomāja miegā paņēmienu, kas uzreiz deva viņam desmit sitienu priekšrocību. Un tas viss vienā naktī! Šie piemēri liecina par milzīgu radošo potenciālu, kas ielikts sapņos. 

Dažādi cilvēki ieliek daiļrades jēdzienā dažādu jēgu. Dažu cilvēku pārlieku nopietnā attieksme pret šo jēdzienu ir saistīta ar to, ka viņi ar daiļradi domā retu talantu, kas piemīt tikai mākslas ļaudīm. Tomēr daiļrade nozīmē tikai savas iztēles izmantošanu kaut kā jauna radīšanai, vai tas būtu mākslas darbs vai mājas avīze. Nevar palīdzēt cilvēkam kļūt radošam. Daiļrades būtība ir jaunas formas piešķiršana vecām idejām vai koncepcijām. Katrs piedāvājums, kuru mēs izrunājam (ja tikai tas nav citāts), ir daiļrades rezultāts. To, cik radošs ir priekšmets vai darbība, ir atkarīgs no tā elementu izmantošanas veida unikāluma. 

Kāpēc īsta daiļrade mēdz būt tik neaptverama? Tāpēc, ka prāta stāvoklis, kurā rodas jaunas idejas ir unikālās asociācijas. Atslēgas moments daiļrades izpētē ir vienkāršu piekļuves līdzekļu atklāšana tādiem stāvokļiem. Sapņi var kalpot par neizsmeļamu daiļrades avotu. Kāpēc - to jums palīdzēs saprast ekskurss mūsdienu zināšanās par šo procesu. 

Pastāv vairāki daiļrades līmeņi, tāpat kā vairāki apziņas līmeņi. Daiļrades spēja, tāpat kā spēja atrisināt uzdevumus, ir universāla cilvēka īpašība. Kā jau tika teikts, tā neaprobežojas tikai ar augsto mākslu vai jebkādu citu formālu disciplīnu. Par daiļradi var nosaukt visu, kas var tikt izdarīts jaunā veidā, nestandarti, spontāni, ar izdomu. Katrs cilvēks ik pa laikam atrodas radošā stāvoklī, bet daži atrodas tajā ilgstoši. Dotā jautājuma pētnieki ir vienisprātis, ka radošā pašatklāsme, ir ilgstošs process. 

Bieži šķiet, ka iedvesma parādās negaidīti, no nekurienes, kā zibsnis. Tomēr esošie dati liecina par to, ka "negaidīta" apgaismība ir tikai tā procesa daļa, kas nav pieejams mūsu apziņai jeb atskārsmei. 

Analizējot savus atklājumus, XIX gadsimta dižais vācu zinātnieks Hermanis Helmgolts pirmoreiz aprakstīja radošā procesa stadijas: uzkrāšana, iznēsāšana jeb apdomāšana un apgaismība. Uzkrāšanas stadijā tiek apkopota informācija un tiek aprobētas atšķirīgas pieejas. Šīs sagatavošanās darbības var būt lasīšana, novērošana, sarunas ar ekspertiem, pieraksti, fotografēšana vai mērījumi. Pēc tam seko pārdomas par problēmu - koncentrēšanās, meditācija, situācijas modelēšana domās. Tas ir tas laiks, kad mehāniķis stāv skatoties uz dzinēju, gleznotājs - uz tīru audeklu, rakstnieks - uz tīru papīra lapu (vai datora ekrānu). Šīs stadijas beigās cilvēks saka sev: "Labi, es izpētīju problēmu. Es pārdomāju to. Kur tad ir atbilde?" Nākamā stadija ir nekā nedarīšana. Kad neatlaidīgi mēģinājumi atrisināt problēmu beidzot tiek attaisnoti un tā nonāk līdz neapzinātā apgabalam, sākas iznēsāšanas periods. 

Literatūrā ir aprakstīts daudz gadījumu, kad cilvēks, ko nomocījusi daiļrade, nolemj nosnausties vai apsēžas pie stūres, vai arī iet pastaigāties. Ja viņam galvā ir uzkrājies pietiekami daudz informācijas pa problēmu, kas viņu interesē, un ja viņš ir sasniedzis to psiholoģisko stāvokli, kas nepieciešams izrāvienam, tad iznēsāšanas fāze beidzas ar apgaismību. "Eureka!" - tā negaidīti atnāk risinājums. Vissvarīgākais jēdziens, kas attiecas uz radošās apgaismības fāzes stimulāciju ar apzināto sapņu palīdzību, ir tā saucamā neapzinātā zināšana. Lietas, par kurām jūs esat pārliecināti un kuras varat noformulēt, (piemēram, jūsu mājas adrese) tiek sauktas par apzinātajām zināšanām. 

Tam pretstatā, neapzinātās zināšanas ietver sevī to, ko jūs zināt, bet nevarat izskaidrot (kā, teiksim iet vai runāt), un tas, ko jūs zināt, bet nezināt kāpēc (piemēram, jūsu pirmās skolotājas acu krāsa). Neapzinātās zināšanas izpaužas atpazīšanas eksperimentos, kad cilvēks domā, ka viņš tikai nejauši atmin bildi, bet trāpījumu procents ir augstāks par varbūtējo. No šiem diviem zināšanu veidiem neapzinātās zināšanas ir ievērojami plašākas apjoma ziņā: mēs zinām vairāk, nekā saprotam. 

Sapnī atšķirībā no nomoda mēs daudz tuvāk kontaktējam ar neapzinātajām zināšanām. Atceroties savus sapņus, jūs katrā ziņā atradīsiet to starpā tādu, kurā reizi dzīvē redzēta cilvēka āriene tiek atdarināta ar pārsteidzošo precizitāti, salīdzinot ar to, kā jūs to varētu atcerēties nomoda stāvoklī. Šī fenomena izskaidrojums slēpjas piekļuvē neapzinātajām zināšanām, kas paveras sapnī, turklāt tur to var darīt pilnīgi apzināti. Tāpēc sapņos mēs neesam tik ierobežoti, kā nomodā stāvoklī, kurā apzināti varam piekļūt tikai nelielai mūsu akumulētās pieredzes daļai. 

Izņemot apzinātību, šķiet, nav cita veida, kas palīdzētu noteikt radošā sapņa iestāšanās brīdi, ja tas vispār ir iespējams citos apstākļos. Apzinātajā sapnī mēs varam ar prātu kontrolēt neaptveramās radošās iespējas, kas mums paveras sapņošanas laikā.

(c) www.reikinet.lv

Daži vienkārši sapņu simboli

SAPŅU SIMBOLS UN TULKOJUMS: 

Automobilis - Jūs 

Bērna dzimšana - Jauna projekta sākšana 

Bērna zaudēšana - Jūsu projekts var izrādīties dzīvotnespējīgs 

Birojs - smags darbs, problēmu risināšana 

Ceļš - jūsu dzīve 

Cietums - Ierobežojums 

Došanās augšup - Darīšanas ar ārpasauli 

Došanās lejup - Darīšanas ar iekšējām lietām 

Dūmi, tvaiks - Neskaidrība dusmu dēļ 

Durvju vai loga atvēršana - Atvēršanās jaunai pieredzei 

Jūs esat kails - Ievainojamība 

Jūs tiekat vajāts - Bažas 

Jūsu izkārnījumi - Naudas pelnīšana, pārticība 

Krišana - Bailes, kontroles zaudēšana 

Lidošana - Brīvība, labsajūta 

Ļaužu pūlis - Nepieciešamība veikt izvēli 

Miršana - Pārvērtība, sākšana no jauna 

Nams vai ēka - Jūsu dzīve vai ķermenis 

Neiešana pa durvīm - Nesastapšanās ar sarežģījumiem 

Netīras vannas istabas - Noņemšanās ar citu sataisītām nepatikšanām 

Pussagrauta istaba - Kaut kam jāpievērš uzmanība 

Sajaukta istaba - Sarežģījumi 

Skola - Kaut kā jauna iemācīšanās 

Slimnīca - Situācija, kas jālabo 

Tumša istaba - Pagaidām nav nekādas atbildes 

Viesnīca - Pagaidu pārcelšanās 

Virpulviesuļi - Nenovēršamas, īslaicīgas briesmas 

Vulkāni - Dusmas 

Zobu zaudēšana - Kaut kas, saistīts ar pašcieņu 

Ļauni sapņi 

Nav obligāti jāpamostas aukstos sviedros, lai zinātu, ka esat redzējis ļaunu sapni. Taču, ja tā notiek, varat uzskatīt, ka jums paveicies, jo sapņi nereti ir veids, kā risināt sarežģījumus un atbrīvoties no bailēm, un tas ir daudz patīkamāk, nekā piedzīvot visu īstenībā. 

Bieži vien cilvēks sapņos pārdzīvo savas raizes un bailes (krišana, skriešana, vajāšana, slimības, ierašanās sanāksmē nesagatavotam). Šie sapņi var nebūt patīkami, taču tie ir ļoti veselīgi, tie attīra no jūtām, ar kurām grūti tikt galā ikdienā. Lai izprastu jaunos sapņus, ieskatieties sapņu simbolu sarakstā. Ja vēlaties iet tālāk, es ieteiktu Kārla Gustava Junga darbus. Viņš ir pārtulkojis daudzus simbolus un līdzīgi Zigmundam Freidam izmantoja sapņus, lai labāk izprastu cilvēka psihi. 

Kā izmantot sapņu tēlus 

Visādam gadījumam, neuztveriet sapņus pārāk tieši. Pat ja sapnī ierodas jūsu mīļā, dārgā vecmāmuļa ar pareģojumiem (tas tiešām var gadīties), neuztveriet tos pārāk nopietni. Ļoti iespējams, ka pārpratīsiet pat viņas labi domātās vēstis. 

Es jau teicu, ka sapņošana psihiskam ieskatam ir pavisam vienkārša. Pirms gulētiešanas vajag tikai palūgt sapni par noteiktu tematu. 

Neuztveriet sapņus burtiski! 

Gultā, izslēguši gaismu, skaļi pasakiet: „Šonakt es vēlos redzēt sapni, kā panākt paaugstināšanu amatā, un es gribu šo sapni atcerēties." 

vai 

„Šonakt es vēlētos sapņot, vai darījums ar _______ izdosies, un es gribu šo sapni atcerēties." 

vai 

„Šonakt es vēlos redzēt sapni par jaunu karjeru un gribu šo sapni atcerēties, un ari gribētu, lai pēc tam to varētu viegli iztulkot." 

Lūk, tā: vienkārši palūdziet tajā naktī sapni par jūs interesējošu tematu un palūdziet, lai pēc tam varētu sapni atcerēties. Ja vēlaties izmēģināt, vai visu nevar padarīt pavisam vienkāršu, palūdziet, lai sapni varētu viegli iztulkot. 

Psihiskais spēks sapnī darbojas citādi nekā fiziskajā realitātē. Jūs vairs neesat tik ierobežots. Jūs varat iziet caur sienu (pārvarēt šķēršļus), tikties ar briesmoņiem (skatīt vaigā briesmas) un citplanētiešiem (pierast pie jauniem cilvēkiem), pat tikt nogalināts un atdzīvoties (piedzīvot pārvērtības). Ja sapni kļūst pavisam dīvaini, neuztraucieties, jums taču ir darīšana ar pavisam citu pasauli, ar pasauli, kas ir daudz drošāka par reālo. 

Svarīgi ir atcerēties ne tikai sapņa simbolus, bet arī izjūtas sapņa laikā. Vai jūs bijāt dusmīgs, bēdīgs, nobijies, laimīgs vai piesardzīgs? Svarīgi tulkot sapņus, ņemot vērā emocionālo informāciju, lai saprastu, ko simboli nozīmē. Pierakstiet sapņus, lai sekotu savam progresam. 

Piemēram, mana kliente Elisa, sākot strādāt jaunā darbā, palūdza sapni par jauno priekšnieku un par to, vai viņa spēs labi ar viņu sadzīvot. Sapnī parādījās suns, kas visur viņai sekoja. Suns bija „mīļš", taču no tā nekādi nevarēja tikt vaļā. Pamodusies Elisa saprata, ka, spriežot pēc sapņa, jaunajam priekšniekam pārāk patiks visu turēt savās rokās, tomēr viņš būs uzticams un draudzīgs. Ja suns būtu bijis nejauks vai rādījis zobus, sapnis būtu nozīmējis pavisam kaut ko citu. 

Nebrīnieties, ja daudzi sapņi ir kaut kādā ziņā negatīvi. Mums ir vieglāk pārdzīvot sarežģījumus un saņemt brīdinājumus par tiem sapnī, nevis sastapties ar tiem reālajā dzīvē - un zemapziņa to labi saprot. 

Ja redzat sapni, kas jūs tiešām uztrauc un ko jums grūti „sagremot", atgriezieties tajā un izmainiet to. Šī darbība līdzinās meditācijai, to dara klusībā ar aizvērtām acīm, lai varētu atsaukt sapni. Tādā veidā iespējams to attīstīt, izmainīt savu reakciju vai meklēt vēl citus simbolus, lai noskaidrotu sapņa jēgu. 

Ja vēlaties atgriezties sapnī, pacentieties to darīt kopā ar draugu vai partneri, kas klausītos jūsos. Viņš vai viņa var darboties kā pavadonis un uzdot jautājumus, lai jūs varētu izpildīt to, ko esat iecerējis. 

Šajā gadījumā izmantojiet savu aizvien pieaugošo spēju būt mierīgam. Lai ieslīgtu mierā, jums tikai jāaizver acis un jānomierina elpa. Trešajā acī atsauciet savu sapni un, skatoties to, balsī aprakstiet. Atstāstiet sapni tagadnes formā, it kā viss notiku šajā mirklī. 

Minēšu kādu piemēru. Manai klientei Annai bija sarežģījumi darbā, un viņa palūdza mani būt par pavadoni sapnī. Sapnis bija šāds: „Es dodos lejup pa kāpnēm kādā tumšā un baisā vietā. Atveru durvis un kādā tumšā istabā izdzirdu vaidus un raudas. Esmu nobijusies ... raudas nerimstas. Nezinu, ko lai dara ... tad es pamostos." 

Ar manu palīdzību viņa atgriezās sapnī, lai iegūtu vairāk informācijas un pacenstos atsvabināties no bailēm un nelaimes sajūtas. 

„Es nezinu, ko lai dara ... Esmu nobijusies, tāpēc pastiepju roku un sataustu pie sienas slēdzi. Ieslēdzu gaismu un redzu māti, kas raud pie slima bērna. Jūtu, ka man viņiem jāpalīdz. Uzvedu viņu augšā pa kāpnēm uz labāku istabu. Viss ir kārtībā." 

Laikā, kad Anna redzēja šo sapni, viņai bija nesaskaņas ar priekšnieci. Sapņa vēstījumu Anna iztulkoja kā risinājuma meklēšanu sevī (došanās lejup pa kāpnēm) un sevis apgaismošanu (gaismas ieslēgšana), kas ir ceļi uz prāta nomierināšanu. Nākamajā sapnī, vairs nejuzdamās bezpalīdzīga un nobijusies, viņa lūdza parādīt risinājumu šiem sarežģījumiem. 

Arī jūs ar sapņa palīdzību varat atvieglot kādu problēmu vai pat kaut ko uzsākt, lai nonāktu pie psihiska atrisinājuma, - taču pirmais uzdevums ir sapni atcerēties! Mēģiniet pierakstīt sapņus, kas atstājuši uz jums iespaidu, un, ļoti iespējams, tiem visiem atradīsiet kopīgu tematu. 

Tomēr labākie sapņu tulki ir psihoterapeiti, tāpēc, ja jums patiesi ir jautājumi, kas jāatrisina, vai jūs vienkārši vēlaties uzzināt kaut ko vairāk par sapņu tulkošanu, apkopojiet savus sapņus un dodieties pie profesionāļa.

(c) Berija Dolnika

Sapņi, kas vēstī par slimību

Cilvēkus izsenis interesējuši sapņi un to simboliskie vēstījumi. Vai sapnis būtu uztverams par liktens zīmi, bet varbūt tas ir vienīgi spilgtas iztēles rezultāts? 

Jāsaka, ka vienota uzskata nepastāv. Daudzi ezotēriķi uzskata, ka miega laikā cilvēka dvēsele "pieslēdzas” visaptverošam informatīvajam laukam, kas satur informāciju par pagātni, tagadni un nākotni. Saskaņā ar šo teoriju cilvēka dvēsele "pieslēdzas” tam un tēlu veidā gūst informāciju par pagātnes vai nākotnes notikumiem. 

Psihologi uzskata savādāk. Viņuprāt sapnis ir smadzeņu psihiskās aktivitātes turpināšanās, kad smadzenes atrodas relaksācijas stāvoklī. Sapņu laikā cilvēks izdzīvo savas slēptākās vēlmes, bailes un atbrīvojas no tām. Vairums gan psihologu atzīst, ka sapņu saturs atkarīgs no vispārējā veselības stāvokļa. Tiek uzskatīts, ka sapņu laikā smadzenes var saņemt savdabīgus signālus tēlu veidā par slimībām to sākumu stadijā. 

Slimību var "ieraudzīt” sapnī 

Klasiskā medicīna šobrīd gripu spēj prognozēt 1 – 2 dienas pirms simptomu parādīšanās, plaušu karsoni 3 – 5 dienas agrāk, kuņģa čūlu divas – trīs nedēļas agrāk. Cilvēks vēl neizjūt slimību simptomus, bet ar laboratorisku izmeklējumu palīdzību iespējams jau konstatēt saslimšanu. 

Slimību diagnozes pēc sapņu satura ārsti centušies uzstādīt visos laikos. 2.gadsimtā romiešu ārsts Galēns aprakstīja gadījumu, kad kāds no pacientiem nosapņojis, ka viņa kāja kļūst līdzīga akmenim. Pēc nedēļas pacientam kāja kļuvusi paralizēta. 

19.gadsimtā franču profesors Žans Lermits aprakstījis gadījumu, kad kādu vīrieti sapnī sakodusi čūska. Pēc pāris dienām tai pašā vietā izveidojusies čūla, kuru nācies ārstēt. 

Savukārt 20.gadsimta sākumā krievu profesors Iļja Ivanovs apzinājis gadījumu, kad pacientei vairākas naktis pēc kārtas sapnī ērglis knābājis aknas. Ārsti vēlāk pacientei uzstādīja diagnozi – hronisks hepatīts. 

Sapņi un iespējamās slimības: 

• Problēmas ar sirdi. Varat sapņot, ka esat nogāzta gar zemi, kāds stipri iesitis pa krūtīm. Par sirds slimībām var liecināt bieži murgi ar strauju un pēkšņu pamošanos. 
  
  
• Problēmas ar plaušām. Sapņojat, ka esat iestrēgusi šaurā ejā, nespējat elpot. Arī sapnis ar slīkšanas un smakšanas elementiem var vēstīt, ka nepieciešams doties pie ārsta, lai pārbaudītu savu veselības stāvokli. 
  
  
• Problēmas ar asinsriti. Šādi sapņi lielākoties būs saistīti ar rokām un kājām. Problēmas ar kājām – staigāšana ar basām kājām vai saplēstiem apaviem. Problēmas ar rokām – nosaluši, deformējušies pirksti sapnī. 
  
  
• Problēmas ar mugurkaulu. Sapņa laikā centīsieties pārbīdīt ļoti smagus priekšmetus. Centīsieties uz muguras aiznest smagu priekšmetu. 
  
  
• Ja tuvojas iesnas, tad varat sapņot, ka peldaties ledus aukstā ūdenī, drebinaties no aukstuma, atrodaties kaila nemīlīgā un drēgnā telpā (vidē). 
  
  
• Uz angīnu sapņa laikā var norādīt dažādas nepatikšanas ar kaklu. 
  
  
• Ja tuvojas gripa, tad sapņa laikā kāds var mēģināt iesist pa galvu vai uzlikt uz tās kādu neizprotamu cepuri, lakatu. 
  
  
• Jāatzīmē gan, ka katram cilvēkam var būt sava un īpatnēja sapņu simbolika, kas brīdinās par tuvojošos slimību. 

Pret sapņiem nevajadzētu izturēties vieglprātīgi. Aptauja liecina, ka 56% amerikāņu ir pārliecināti, ka sapņi uzskatāmi par atslēgu, kas var atdarīt zemapziņas dzīles. Līdzīgi uzskata 74% indiešu un 65% dievidkorejiešu. 

Daži no cilvēkiem spēj nosapņot arī pravietiskus sapņus. Pētniekiem izdevies noskaidrot, ka pastāv zināma cilvēku kategorija, kas tos redz biežāk par pārējiem. Tiesa gan 80% pravietisko sapņu ir ar samērā negatīvu saturu. Vairums to vēstī par tuvinieku nāvi, pasaules līderu slepkavībām, katastrofām. Eksperimentāli pierādīts, ka pravietiska satura sapņus spēj redzēt neliels skaits cilvēku. Kā likums viņi ir emocionāli ļoti jutīgi. Parastam cilvēkam varbūtība nosapņot pravietisku sapni ir 1: 22 000. Tomēr, ja vēlaties būt veseli un mundri, tad savos sapņos tomēr der iedziļināties.

(c) www.reikinet.lv

Sapņi realitātē

Sapņi jau kopš seniem laikiem valdzinājuši cilvēci. Bet mūsdienās psiholoģijas zinātniskie pētījumi mums ieliek rokās daudz vairāk atslēgu uz skaidrāku sapņu izpratni. Saskaņā ar šiem pētījumiem, sapņi nav fokusēti tikai uz tagadni vai neseno pagātni, bet var arī paredzēt nākotni. Sapņiem ir ļoti liela nozīme sapņu autora ikdienas dzīvē. Visiem sapņiem ir noteikts uzdevums, forma un nozīme. 

Katra cilvēka sapnis rezonē ar viņa attieksmi, uzvedību, darbu, satraukumiem utt. un kāda vispārēja visiem kopēja sapņu interpretācija nav iespējama. Tāpat sapņi ir atkarīgi no miega veida. Cilvēks, kas ir aizmidzis alkohola vai narkotiku reibumā, redz mazāk sapņu un viņa sapņošanas periods saīsinās. Nav iespējams atsaukt atmiņā vai atcerēties sapni visā pilnībā vai pat tā precīzas detaļas, kaut arī tas ir atkarīgs no katra sapņotāja. 

No visām senajām civilizācijām Indija bija tā, kas sniedza vislielāko ieguldījumu sapņu izpētē un izcēla to svarīgumu. Mūsu senie gudrie ne tikai piešķīra lielu nozīmi šim apziņas stāvoklim, bet arī uzskatīja, ka sapņi lieti noder slimību diagnostikā, kā arī norāda uz nākotnes notikumiem. Senajā darbā 'Agni Purana' sapņi ir iedalīti pozitīvajos un negatīvajos, kā arī izskaidrota dažādu labu un ļaunu vēstošu objektu nozīme. 

Ebreju Misticisms- viena no vissenākajām un visintriģējošākajām garīgajām sistēmām, apgalvo, ka sapņi mums sniedz neskaitāmas atslēgas uz sevis izziņu un paver ceļu pie visaugstākās gudrības un saiknes ar kosmosu. Sapņi vienmēr tikuši aplūkoti kā zināma misticisma forma. To pierāda Šri Aurobindo rakstītais un Māte viņa stāstā "Miegs un Sapņi", kur atstāstīta kāda ceļotāja pieredze, kas būdams viesnīcā, sapņoja sekojošu sapni par to pašu viesnīcu- viesnīcas izsūtamais zēns norādīja viņam uz viņa katafalku un lūdza kāpt iekšā. Vēlāk, no rīta, kad viņš izgāja no savas istabas, tur stāvēja tieši tāds pats zēns, ģērbies tāpat kā sapnī, un lūdza viņu kāpt liftā. Satriekts, viņš atteicās kāpt liftā, kas pēc tam norāvās no trosēm un nogalināja cilvēkus. Nav brīnums, ka ceļotājs sāka uztvert savus sapņus nopietni. Visslavenākais sapņu mistisko īpašību piemērs nāk no Mūžam Dzīvās Bībeles un tas ir ' Faraona sapnis un tā izskaidrojums Jāzepa izpildījumā. Uz Faraona sapņa pamata tika paredzēti septiņi bada un septiņi labklājības gadi Ēģiptes zemēs, un tas izrādījās patiesi. Cits arī sens mistiska un pravietiska sapņa piemērs ir Kapila Vastu karalienes Maijas sapnis, kas pareģoja dižā un apgaismotā gara, Budas piedzimšanu. 

Ir daudz šādu pravietisku sapņu piemēru. Pravietis Muhameds ar sapņa palīdzību pareģoja Islāma ticības virzienu un ieraudzīja svēto pilsētu Meku. Kungs Krišna nosapņoja Kansas nāvi. Tāds pats sapnis Rāmajanā piemeklēja Tridžatu, tikai tas pareģoja Rāvanas nāvi. Valdnieks Hariščandra nosapņoja, ka viņš ziedos savu karalisti. Ādolfs Hitlers kara laikā kādu nakti nosapņoja, ka viņš ir ”iekalts cietā metālā un grūstošas zemes ieskauts”. Viņš nekavējoties atmodās un metās ārā. Drīz pēc šī sapņa Hitlera apbrīnojamais pirmsnāves redzējums piepildījās, viņš kļuva par trešā Reiha dibinātāju. 

Vairākus gadus vācu zinātnieks Frīdrihs Augusts Kokuke Fon Strandonitics mēģināja noskaidrot, kā sakārtoti benzola molekulas atomi, bet nekādi nevarēja nonākt pie vajadzīgā slēdziena. Reiz, braucot zirgu pajūgā, viņš iemiga un ieraudzēja atomus riņķojam dejā. Pēkšņi, kāda dejas apļa gals savienojās ar savu priekšgalu un izveidoja kustīgu gredzenu. Viņš bija atklājis slaveno benzola gredzenu. Citā piemērā, Koleridžs apgalvoja, ka poēma ”Kubla Hans” parādījās viņam sapnī. Tāpat ”Dīvainais stāsts” par dakteri Džekilu un Haida kungu R. L. Stīvensonu piemeklēja sapnī. 

Uz augstāk minēto piemēru pamata, var droši teikt, ka sapņi ir ne tikai garīgas ilūzijas vai nepiepildītu vēlmju atspulgs, bet pravietiski redzējumi vai simboli. Pareizi izskaidroti tie ļauj paredzēt nākotnes notikumus. Saskaņā ar Zigmunda Freida teikto, ”Sapņu interpretācija ir Via Regio (Karaliskais ceļš) uz neapzinātās garīgās pasaules zināšanām." 

Saskaņā ar sapņu eksperta Karla Junga teikto, sapņojošam prātam piemīt spēja darboties ārpus vispārpieņemtajiem laika un telpas likumiem. Viņš minēja kāda sava skolnieka piemēru, 60 gadus veca sieviete sapņoja, ka viņa ir beigta, un divus mēnešus vēlāk viņa arī nomira. 

Daži pētnieki ir atklājuši, ka mūsu sapņi faktiski signalizē mums par mūsu fizisko stāvokli vairākus mēnešus vai pat vairākus gadus pirms slimība tiek diagnosticēta. Tāpat sapņi ir palīdzējuši psiholoģiski dziedināt cilvēkus. Dr. Franciss Menezes ”Tata Management Training Centre” (Tatas Vadītāju Treniņa Centrs) vadītājs savos centros māca kompāniju vadītājiem, kā tulkot un pētīt savus sapņus, lai varētu tos izmantot svarīgu lēmumu pieņemšanā un problēmu risināšanā. Dalībniekam tiek lūgts uzskaitīt visus savus satraukumus, kārtībā pēc to svarīguma. Tad viņiem liek nolikt šo lapiņu zem spilvena un dod vadošus norādījumus, kā pēc tam atcerēties sapni, izmantojot tādas norādes, kā vide, cilvēki, darbības un emocijas. Kad dalībnieks dodas gulēt, viņa nervus nomierina maiga mūzika un noteiktos laika intervālos, viņam tiek atgādināts, ka ir jākoncentrējas uz konkrēto problēmu. Tas ir inkubācijas process, kas tiek izmantots, lai palīdzētu dalībniekam regulēt šo sapņošanas procesu, savādāk viņš no rīta nevarēs atcerēties sapni. Nākamajā rītā dalībnieki stāsta viens otram savus sapņus un Dr.Menezes māca viņiem tos pareizi tulkot un sasaistīt ar noteikto problēmu. Saskaņā ar Dr.Menezes teikto, katram elementam sapnī ir sava nozīme un šīs nozīmes interpretācija var palīdzēt problēmu risināšanā. 

Sangīta Džetmalani, kas strādā pie sapņu tulkošanas Indijas Sapņu izpētes Asociācijā, uzsver, ka visiem sapņiem ir noteikts uzdevums, forma un nozīme, un katra cilvēka sapņa saturs ir ļoti individuāls. 

Profesors Franciss Harijs Komptons Kriks, Nobela Prēmijas laureāts ir teicis, ka sapņošana ir ne tikai cilvēkam raksturīgs bioloģisks process, bet arī dzīvniekiem piemītoša īpatnība. Viņš tāpat uzskata, ka katrs sapnis ir unikāls, tāpat kā pirkstu nospiedumi, kas katram ir savādāki. Bet es tam nepiekrītu, jo mana pieredze liecina, ka cilvēks var nosapņot vienu un to pašu sapni vairākas reizes savā dzīvē. 

Sapņa apziņa ir plaša pasaule ar neskaitāmām dimensijām, bet lielākoties sapņi pieder tikai un vienīgi prāta zemapziņas stāvoklim. Saskaņā ar mūsdienu sapņu pētnieku teikto, sapņi labvēlīgi ietekmē veselību. Mūsu ķermeņi pieprasa sapņošanu tikpat spēcīgi, kā pārtiku un ūdeni. Tāpēc katram cilvēkam ir jāsapņo un jādara tas regulāri.

(c) www.reikinet.lv

Kādiem sapņiem nav nozīmes?

Liela daļa mūsu sapņu ir atmiņu sapņi. Jo vecāki mēs kļūstam, jo biežāk sapņos redzam savu bērnību. Smadzenes jaunībā ir visuzņēmīgākās, tās var salīdzināt ar fotoplati, kas atzīmē katru iespaidu. Sapnis savukārt atspoguļo iespaidus, kurus bieži nomodā nevaram atcerēties. Šiem sapņiem pa lielākai daļai nav pravietiskas nozīmes. 

Bez atmiņu sapņiem pazīstami ari vēlēšanās sapņi. Tajos piepildās tās velēšanās, kas mūsu dvēselē mīt nomodā. Piemēram, ja kāds dienā neatlaidīgi domā par kādu sievieti un karsti vēlas viņu iegūt, tam sapnī šī vēlēšanās var piepildīties. Viņš izjūt lielu baudu un prieku un pamodies skumst, ka redzētais bijis tikai sapnis. Tāpat izsalcis cilvēks, kas dienā domā par ēdienu, sapnī bieži redz un bauda visādus gardumus. Šie vēlēšanās sapņi nav attiecināmi uz nākotni un nevajag ķerties pie to iztulkošanas. 

Bez nozīmes ir arī tie sapņi, ko cilvēkā izsauc fiziski traucējumi, klimats, gadalaiki un citi ārēji iespaidi. Piemēram, ja vakarā istabā palicis neaizvērts logs un gulētājs sapnī salsi, tad šai salšanai nav simboliskas nozīmes. Ja viņam, gulēt ejot, sāp zobi un arī sapnī viņš jūt sāpes, tas tomēr neko nepareģo, bet ir tikai reālo sāpju turpinājums. Tāpat nav nozīmes tiem sapņiem, ko cilvēks redz, aizgājis gulēt ar pārāk pilnu vēderu. Tad viņš bieži redz lietuvēnus, mokās ar nelabuma sajūtu, rāpuļiem un visādām nejēdzībām. 

Nozīmes nav arī tiem sapņiem, kas atmiņā nemaz nav palikuši vai arī palikuši tikai pa daļai.

(c) Baronese Juta fon Rautenfelde

Kādiem sapņiem ir nozīme?

Sapņus iztulkojot, vērā ņemami tikai divu veidu sapņi: 

1) tā sauktie telepātiskie sapņi (grieķi tos sauc par teoremātiskiem), kuri rāda notikumus vai lietas tādus, kādi tie patiesībā ir ( nevis tādus, kādi būs); 

2) pravietiskie jeb nākotnes sapņi, kas ar vienu lietu vai notikumu ziņo par citu (šos sapņus sauc par alegoriskiem). 

Kā rodas telepātiskie sapņi? Visiem zināms stiprais magnētiskais iespaids, ko daži cilvēki rada savā apkārtnē. Pat fotoplate rāda šādu personu smadzeņu un roku izstarojumu vieglas migliņas veidā. Bez tam katrs būs ievērojis, ka, viņam ar kādu cilvēku kopā esot, dzīvi sarunājoties un par kaut ko cieši domājot, šis cilvēks tūlīt sāk runāt par to, kas viņam prātā. Tas nozīmē, ka darbojas kāds neredzams izstarojums. Šā izstarojuma iespaids ir daudz stiprāks, ja skar mūsu gulošās, apziņas nevadītās un ārējo iespaidu netraucētās smadzenes. Tāpēc var notikt tā, ka kāda cita persona, kas atrodas simtiem verstu tālu, sapnī mums var kaut ko paziņot. Tas notiek tad, ja mūsu domas nāk kāda cita domām pretī. Arī mirstoša cilvēka ziņojumi pieder pie tādiem, jo viņš pēdējā acumirklī ar visu savu domu spēku apņem tos, ko mīlējis, un tā var notikt, ka sapņotājs skaidri redz arī visus blakus apstākļus, miršanas veidu, vietu un apkārtējos sīkumus. Pasaules karš tam devis vairākus piemērus. Minēsim vienu. Kāda māte, kurai bez vēsts pazudis dēls, sapņojusi, ka viņš atnācis ar sašautu galvu un stāstījis, ka guļot netālu no Ložmetējkalna biezā krūmā, pa daļai ūdenī, pa daļai zem ciņa. Viņš tur tiešām arī atrasts. 

Telepātiskos sapņus oficiāla zinātne atzīst, bet ne labprāt to dara ar nākotnes jeb pravietiskajiem sapņiem, jo tos, lūk, zinātniski nevarot pierādīt. Bet vai tad dvēseli var pierādīt? Un tomēr mēs atzīstam tās esamību, runājam par tās priekiem un sāpēm, ko nekādi taustāmā veidā nevar pierādīt. Mēs sakām: dvēsele skumst vai skuma. Kādēļ mēs nevaram sacīt, ka arī nākotnē tā jutīsies šā vai tā? Bet kas patiesībā ir tagadne vai nākotne? To mēdz saukt par laiku. Kas tad ir laiks savā būtībā? To neviena zinātne nevar izskaidrot. Cilvēka gars ir visspēcīgs, vai tad tas nevar pacelties pāri šim sīkajam, cilvēku sadalītajam «laikam» un saplūst ar mūžību, tādējādi aptverot arī to, ko mēs tagad saucam par nākotni? Var. Pierādījumus mēs varam atrast dzīvē un rakstos, tikai nelaime tā, ka mēs tos neiegaumējam. 

Varbūt sapņu pravietojumus zinātne atzītu tad, ja tie nākamības lietas rādītu tieši tādas, kādas tās ir, bet ne līdzības, ne simbolus. Te būtu jāatceras, ka cilvēku pirmie raksti ir bijuši attēli. Arī sapņi ir tādi attēlu raksti. Un, tāpat kā attēlu raksti gandrīz visām senajām tautām bija ārēji līdzīgi un arī to nozīmes vienādas, sakrīt arī dažādu tautu sapņu ainas. Ja arī viens sapnis nekad pilnīgi nelīdzinās otram, sapņu valodā ir liels skaits gleznu, ko visas tautas un visos laikos iztulkojušas vienādi (tā, piemēram, negaiss vienmēr un visur ir nozīmējis briesmas un nelaimi). Šis fakts nav izskaidrojams ar vienkāršu sagadīšanos. Mums ir jāpieņem, ka tas pamatojas uz kādu dabas likumu. Tādēļ sapņu izskaidrošana nav nekāda blēņošanās un sapņi nav tikai māņi. Tādēļ arī vēl tagad spēkā paliek seno laiku sapņu izskaidrošana. 

Sapņiem ir sava valoda, kas jāprot lasīt. Sapņu izskaidrošana ilgi un pamatīgi jāmācās. 

Turklāt sapņi nepiepildās visiem vienādi. Tos iztulkojot jāņem vērā cilvēka individuālā attīstība, kārta, stāvoklis sabiedrībā utt. Tā, piemēram, privātam cilvēkam sapņi reizēm piepildās citādi nekā valsts cilvēkam, vīrietim citādi nekā sievietei. Privāts cilvēks viens nevar nosapņot valsts likteni, turpretim valsts cilvēks, tas ir, tāds, kas ir augsta valsts amatā, to var. Protams, ir arī sapņi, kas piepildās visiem vienādi. Tie ir tādi sapņi, kas attiecas uz vispārcilvēcīgām īpašībām vai notikumiem.

(c) Baronese Juta fon Rautenfelde

Kā ieiet radošajā apzinātajā sapnī?

Pastāv divas galvenās pieejas sapņu radošo iespēju izmantošanai. Viena no tām ir atbildes meklējumi uz savu jautājumu apzinātā sapņa laikā. Otra ir sapņa noskaņošana uz vajadzīgo tēmu savienojumā ar uzstādījumu apzināties sevi miegā. Apzinātība, kaut arī tā nav obligāta daiļradei, dod svarīgas priekšrocības. Iemācoties regulāri redzēt apzinātus sapņus, jūs varat redzēt radošu sapni, kad vien vēlaties, vienkārši iepriekš sakoncentrējoties uz mēģinājumiem un centieniem atrast atbildi uz savu jautājumu vai radīt kaut ko jaunu. Mēģinot izsaukt noteiktas tēmas sapnī, jūs, pateicoties apzinātībai, iegūstat papildus darbību brīvību. Jūs varat plānot sapni, kurā paredzat apmeklēt ekspertu sakarā ar savu jautājumu vai nonākt noteiktos apstākļos. Vai, saskaroties ar jaunām problēmām, izmēģināt jaunu saskarsmes veidu. 

Pateicoties apzinātajam stāvoklim jūs precīzi zināt, kādēļ esat šeit nokļuvis: lai uzdotu Einšteinam jautājumu par fiziku; lai noskaidrotu, vai var dzīvot Sanfrancisko; lai pameklētu bibliotēkā sižetu savam stāstam vai lai izstrādātu ciešamāku attieksmi pret saviem bērniem. Neapzinātā stāvoklī jūs varat aizmirst, ko nolikāt sev par mērķi. 

Vēl viena apzinātā sapņa īpatnība pastāv tajā, ka jūs atceraties par nepieciešamību saglabāt sapni savā atmiņā pēc atmošanās. Parasti sapnis, kas jums ir pat ļoti nozīmīgs, vienmēr var tikt aizmirsts. Nākamais vingrinājums palīdz pamosties brīdī, kad apzinātā radošā sapņa rezultāti atmiņā vēl ir svaigi. 

VINGRINĀJUMS: UZDEVUMU RISINĀŠANA APZINĀTAJĀ SAPNĪ 

1. Noformulējiet savu jautājumu. Pirms sapņa nosakiet problēmu, kuras risināšana pieprasa radošu pieeju. Noformulējiet to kā vienu vienīgu jautājumu. Piemēram: "Kur man vajadzētu ieguldīt naudu?", vai "Kādu tematu man izvēlēties savam nākamajam stāstam?", vai "Kā man iepazīties ar interesantiem cilvēkiem?". Atrodot vajadzīgo jautājumu, pierakstiet to un iegaumējiet. 

2. Noskaņojiet sapni uz savu problēmu. Izmantojiet tīšā apzinātā sapņa tehniku, lai izsauktu jums nepieciešamo sapni. 

3. Izmantojot apzināto sapni, saņemiet atbildi uz savu jautājumu. Apzinoties sevi sapnī, uzdodiet jautājumu un meklējiet uz to atbildi. Pat ja jūs esat nokļuvuši situācijā, kas nav saistīta tieši ar jūsu problēmu, jūs vienalga varat atrast atbildi. Var izsaukt cilvēka tēlu vai jums nepieciešamās vietas, vai arī pameklēt atbildi, neko nemainot. 

Derīgi ir pavaicāt sapnī citiem cilvēkiem, īpaši, ja viņi, jūsuprāt, zina atbildi uz jautājumu. Tā, mēģinot atrisināt jebkādu fizisku problēmu, nebūtu slikti uzdot jautājumu, teiksim, Albertam Einšteinam. Ja jums ir vajadzīgs tikai autoritatīvs padomnieks, pamēģiniet izmantot izvēršanas tehniku, lai nonāktu jaunā situācijā. Vai vienkārši izpētiet pasauli, kurā jūs esat nonācis, saglabājot atmiņā savu jautājumu un uzmanīgi vērojot zīmes, kas spēj atvest pie atbildes. Atcerieties, ka neapzinātā līmenī jūs zināt daudz vairāk, nekā varat iedomāties; šo zināšanu starpā var būt arī jūsu problēmas atrisinājums. 

4. Saņemot atbildi, neaizmirstiet pamosties un atcerēties savu sapni. Saņemot jūs apmierinošu atbildi, ar vienas no aprakstīto metožu (vai jūsu personīgās) palīdzību izvediet sevi no miega stāvokļa. Uzreiz pierakstiet, vismaz to sapņa daļu, kas satur atbildi. Pierakstiet sapni, pat ja, jūsu skatījumā, tas nav devis atbildi uz nosprausto jautājumu, jo bilde sāka izplūst. Pēc tam var noskaidroties, ka atbilde bija maskēta, un jūs to uzreiz neesat atklājuši.

(c) www.reikinet.lv 

Interesanti fakti par sapņiem un sapņošanu

1. Kad sapņojam, tad esam paralizēti. 

Šokējoši? Gribat ticat, gribat neticat, bet cilvēka ķermenis sapņošanas laikā ir paralizēts. Iespējams tamdēļ, lai cilvēks neatkārtotu kustības, kas norisinās sapņa laikā. Te varbūt rodams skaidrojums, kamdēļ atrodoties nomoda miega starp stāvoklī dažreiz nespējam pakustēties. 

2. Ārējie kairinājumi rada sapņu "sižetu”. 

Katrs kaut reizi to būs izjutis uz savas ādas. Piemēram, ja nakts laikā izjūtam slāpes, tad zemapziņa sapnī "radīs”glāzi ar ūdeni, kuru centīsimies izdzert, bet slāpes šis process neremdēs. Tā tas var turpināties tik ilgi, kamēr nepamodīsimies, lai remdētu slāpes reālajā pasaulē. Šādā veidā starp citu zemapziņa signalizē, ka nepieciešams mosties. 

3. Cilvēki, kuri atradušies ilgstoši dažādu atkarību varā redz spilgtākus sapņus. 

Cilvēki, kuri ilgstoši smēķējuši redz reālākus un daudz košākus sapņus, nekā pārējie. Dažreiz sapņos tiek "izspēlētas” situācijas, kad cilvēks atkārtoti nonāk atkarības varā, pie tam izjūt vainas apziņu. 

4. Sapņu saturu nevajag uztvert burtiski. 

Visbiežāk cilvēka zemapziņa izmanto zīmes un simbolus. Tāpēc nevajadzētu sapņus uztvert burtiski, lai arī cik loģiski tie nebūtu. Zemapziņa mums signalizē ar simbolu starpniecību, bet ne precīzu tēlu veidolā. 

5. Ne visi cilvēki redz krāsainus sapņus. 

Aptuveni 12% no cilvēkiem redz melnbaltus sapņus. Pārējie redz krāsainus sapņus. Interesanti, ka sapņu sižetus var grupēt (sistematizēt): situācijas skolā un darba vietā, izgāšanās eksāmenā jeb kādā atbildīgā pasākumā, mēģinājumi izglābties no vajātāja, kritiens no liela augstuma, cilvēka nāve, zobu izkrišana, lidojums, nokļūšana avārijā utt. 

6. Mums sapņos rādas tikai tas, ko esam redzējuši. 

Interesants apgalvojums. Bieži vien sapņos mēs redzam nepazīstamu cilvēku sejas. Zinātnieki apgalvo, ka mūsu zemapziņa tās "neizdomā”, bet tie visi ir agrāk redzēti cilvēki, kurus esam sastapuši savā dzīvē, bet neesam ievērojuši. 

7. Sapņošana novērš psihozi. 

Zinātnieki veica eksperimentu. Cilvēkiem ļāva gulēt ierastās astoņas stundas, tomēr tika modināti sapņu sākuma fāzē. Pēc trim dienām visiem eksperimenta dalībniekiem tika novērotas grūtības ar koncentrēšanos, halucinācijas, neizskaidrojams uzbudinājums un psihozes pirmās pazīmes. Kad eksperimenta dalībniekiem ļāva normāli izgulēties, tad pētnieki konstatēja, ka smadzenes kompensē iepriekšējo dienu neredzētos sapņus, jo sapņi kļuva ilgstošāki. 

8. Sapņus redz visi cilvēki bez izņēmuma. 

Visi cilvēki redz sapņus. Izņēmumi ir cilvēki, kuri sirgst ar nopietnām psihiskām slimībām. Interesanti, ka vīrieši sapņos parasti redz sava dzimuma pārstāvjus, bet sievietes abu dzimumu pārstāvjus. 

9. 90% gadījumu cilvēki aizmirst par ko sapņojuši. 

Pēc piecām minūtēm pamostoties cilvēks aizmirst pusi no saviem sapņiem, bet pēc desmit minūtēm spēs atcerēties tikai 10% no to satura. Zināmi gadījumi, kad dzejnieki, rakstnieki, zinātnieki redzējuši sapņus, kuros sacerējuši dzeju, prozu vai radījuši jaunu zinātnisku teoriju. Starp citu ķīmisko elementu periodiskā sistēma tapa nosapņota, atlika vien to pierakstīt. 

10. Arī aklie "redz” sapņus. 

Cilvēki, kuri kļuvuši akli pēc dzimšanas, spēj redzēt sapņus attēlu veidā. Aklie kopš dzimšanas neredz bildītes, bet viņu sapņi piepildīti ar skaņām, smaržām, taktilām izjūtām. 

Vēl daži fakti par sapņiem… 

• Kad cilvēks krāc, viņš nesapņo. 
• Mazi bērni sevi sapņos neredz aptuveni līdz trīs gadu vecumam. 
• Ja cilvēks tiks pamodināts sapņa ātrajā stadijā, tad viņš atcerēsies sapni precīzi un detalizēti. 
• Visbeidzot mūsu mērojumi (redakcijas) liecina, ka cilvēki vairāk sapņo gadalaiku tumšajā periodā, tad arī visvairāk tiek lasīti sapņu tulkojumi.

(c) www.reikinet.lv

Divpadsmit pazīmes, kad atmostas tava dievišķā apziņa

Divpadsmit pazīmes, kad atmostas tava dievišķā apziņa

1. Ķermenī jūtamas smeldzošas sāpes, īpaši kakla, plecu un muguras apvidū. Tas nozīmē, ka notiek lielas pārmaiņas tavā DNS uzbūvē, jo Kristus apziņa iekšēji atmostas. Tas ir pārejoši. 

2. Dziļu bēdu sajūta, kurām nav šķietama skaidrojuma. Tu atbrīvojies no pagātnes (šīs dzīves un citām) un tas rada bēdu emocijas. Tas ir līdzīgi, kā pārvācoties uz citu vietu, no mājām, kurās ir dzīvots ilgu laiku. Lai gan ļoti vēlies dzīvot jaunajā mājā, ir iekšējas bēdas par ko, ka jāatstāj atmiņas, enerģija un piedzīvojumi, kas glabājas vecajā mājā. Tas viss ir pārejoši. 

3. Raudāšana bez redzama iemesla. Līdzīgi, kā 2. piemērā. Tas ir veselīgi un ieteicami ļaut asarām ritēt. Tas ļauj atbrīvoties no vecās enerģijas. Arī tas ir pārejoši. 

4. Pēkšņa darba vietas maiņa vai karjeras maiņa. Kad mainies tu, mainās arī viss tev apkārt. Necenties atrast „perfektu” darbu vai karjeru dotajā momentā. Arī tas ir pārejoši. Tu esi pārmaiņu procesā, un iespējams, vajadzēs pamainīt vairākas darba vietas, līdz iekārtosies darbā, kas saskan ar tavu aizraušanos. 

5. Attālināšanās no ģimenes attiecībām. Tu esi ar savu bioloģisko ģimeni saisīts caur vecu karmu. Kad tiksi nost no karmas cikla, vecu attiecību važas tiek lauztas. Liksies, ka tu noslēdzies no savas ģimenes un draugiem. Arī tas ir pārejoši. Pēc kāda laika tu varēsi izveidot jaunas attiecības ar viņiem, ja tas būs piemēroti. Lai gan, jaunās attiecības būs balstītas uz jauno enerģiju, bez karmiskas pieķeršanās. 

6. Neparasti gulēšanas paradumi. Ir ļoti iespējams, ka daudzas naktis piemodīsies starp 2:00 un 4:00 naktī. Tevī noris daudz pārmaiņu, tādēļ bieži tev nākas piecelties, lai „atpūstos”. Nav par ko uztraukties. Ja nespēj vairs aizmigt, celies un dari kaut ko, nevis turpini gulšņāt un domāt par problēmām. Tas ir pārejoši. 

7. Spraigi sapņi. Pie tiem varētu pieskaitīt kara un cīņu sapņus, pakaļdzīšanās un briesmoņu sapņus. Tu tiešā nozīmē atbrīvojies no vecas enerģijas, un tās bieži simboliski parādās, kā kara darbības, bēgšana no bubuļiem vai citiem mošķiem. Arī tas ir pārejošs. 

8. Fiziska disorientācija. Reizēm vari justies atdalīts no zemes. Tevi iespējams ļoti uztrauks sajūta, ka nevari nostāvēt uz abām kājām, it kā staigājot starp divām pasaulēm. Kad tava apziņa pievienojas jaunajai enerģijai, ķermenis reizēm atpaliek. Pavadi vairāk laika dabā, lai varētu sazemēt sevī šo jauno enerģiju. Arī tas ir pārejoši. 

9. Paaugstināta runāšana ar sevi. Tu attapsies runājam ar sevi daudz biežāk. Pēkšņi sapratīsi, ka pēdējās 30 minūtes esi sarunājies ar sevi. Jauna līmeņa komunikācija sāk parādīties tavā būtnē, un runāšana ar sevi ir tikai aisberga redzamā daļa. Sarunas kļūs biežākas, un tās kļūs plūstošākas, loģiskākas un vērtīgākas. Tu nejūc prātā, vienkārši esi Shaumbra, kas ieplūst jaunajā enerģijā. 

10 . Vientulības sajūtas, pat citu cilvēku sabiedrībā. Tu vari justies viens un atsvešināts no citiem. Tev iespējams ir vēlme izvairīties no pūļiem un lielām cilvēku grupām. Kā Shaumbra, tu ej vientuļu un svētu ceļu. Lai gan vientulības sajūta var radīt nemieru, ir grūti saprasties ar citiem šajā brīdī. Vientulības sajūta ir saistīta arī ar to, ka tavi pavadoņi ir atdalījušies no tevis. Viņi ir bijuši kopā ar tevi visu laiku, visu tavu dzīvju laikā. Ir pienācis laiks viņiem atkāpties no tevis, lai tu šo tukšumu varētu aizpildīt ar savu dievišķību. Arī tas ir pārejoši. Tukšums aizpildīsies ar tevis paša Kristus apziņas enerģiju un mīlestību. 

11. Kaislību zudums. Tu vari sajusties pilnīgi bezkaislīgs, ar niecīgu vai vispār nekādu vēlmi darīt kaut ko. Tas ir labi, un tas ir tikai procesa sastāvdaļa. Atvēli šo laiku „nekā nedarīšanai”. Necīnies ar sevi, jo arī šis stāvoklis pārejošs. Tas ir līdzīgi, kā datora pārstartēšana. Ir jāatslēdzas uz kādu laiku, lai ielādētu jauno, augstākās kvalitātes programmu, vai šajā gadījumā, Kristus apziņas enerģiju. 

12. Dziļa vēlme atgriezties Mājās. Šī, iespējams, ir visgrūtākā un izaicinājumu pilnākā sajūta no visām. Tu vari izjust dziļu un nepārvaramu vēlmi atstāt šo planētu un atgriezties Mājās. Tā nav pašnāvnieciska sajūta. Tā nav balstīta uz dusmām vai aizvainojumu. Tu nevēlies par to celt traci vai veicināt domstarpības ar citiem. Tevī ir klusa daļa, kas vēlas doties Mājās. Pamata iemesls tam ir ļoti vienkāršs. Tu esi noslēdzis savu karmas ciklu. Tu esi nokārtojis savu šīs dzīves uzdevumu. Tu esi gatavs uzsākt jaunu dzīvi, vēl joprojām atrodoties šajā fiziskajā ķermenī. 

Šīs pārejas laikā, tevī ir iekšējas atmiņas par to, kā ir atrasties otrā pusē. Vai esi gatavs pieteikties jauniem uzdevumiem šeit uz Zemes? Vai esi gatavs uzņemties izaicinājumus, ko sniedz pāriešana uz Jauno enerģiju? Jā, patiesi, tu varētu doties mājup tullīt pat. Bet tu esi nogājis tik tālu ceļu, un pēc tik daudzām, daudzām dzīvēm, tas būtu grēks aiziet, pirms esi redzējis filmas noslēgumu. Turklāt, Dievišķajam spēkam tu esi nepieciešams šeit, lai palīdzētu citiem pāriet jaunajā enerģijā. Viņiem būs nepieciešams cilvēks- gids, kurš jau ir izgājis ceļu no vecās uz jauno enerģiju. Ceļš, ko ej pašlaik, tev sniedz iespēju kļūt par jaunā dievišķā cilvēka skolotāju. Lai cik vientuļš un tumšs reizēm šis ceļš varētu likties, atceries, ka nekad neesi viens.

(c) http://new.soleil.lv/