Rāda ziņas ar etiķeti Maģija. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Maģija. Rādīt visas ziņas

Ievads

Šī grāmata domāta cilvēkiem, kas interesējas par ekstrasensoriku, parapsiholoģiju, maģiju un citām līdzīgām parā­dībām un nolēmuši spert pirmos soļus šajā jomā.



Kā iesākt? Ko darīt vispirms, un vai vispār vērts ar šīm lietām nodarboties? Vai tas nav bīstami? Uz šo un citiem jautājumiem atbildes centīsimies sniegt turpmākajās lappu­sēs.



Tomēr — brīdinām jau iepriekš — neviena no šīm atbil­dēm un piedāvātajām iespējām nav absolūti derīga visam un visiem. Pirms sākat nodarboties ar t.s. paranormālo pa­rādību pētīšanu, atcerieties, ka ikviens cilvēks ir unikāla, neatkārtojama būtne ar savu pašas likteni un sūtību pasaulē. Zāles, kas noder daudziem, var izrādīties nederīgas kādā atsevišķā gadījumā. Tāpēc lasiet mierīgi, pārdomājiet un nemēģiniet mesties no vienas galējības otrā! Atcerieties, ka visu panākumu ķīla ir mērenība un veselais saprāts — proti, paškritiska attieksme pret sevi un saviem darbiem.



Šajā grāmatā jūs neatradīsiet NLO, "vēstījumus no viņ­pasaules" un citus "ārkārtējus brīnumus". Mēs ceram pie­vērst lasītāju uzmanību dzīves ikdienišķajām norisēm, šķie­tami visvienkāršākajām parādībām. Ja vien jūs kaut ne­daudz uzmanīgāk pavērosiet savu ikdienu, noteikti atklāsiet ne mazums pārsteidzoša. Ar šo grāmatu centīsimies palī­dzēt jums kļūt veseliem kā fiziski, tā garīgi jūsu pašu spē­kiem un varbūt arī iemācīties dziedināt citus.



Mēs esam pārliecināti, ka dziednieka spējas, kā arī citi t.s. ekstrasensorie dotumi, nav nekas ārkārtējs un nenor­māls, un ikvienam no mums principā ir iespēja ar rūpīgu darbu šīs spējas sevī attīstīt.



Iespējams, daudzi no jums domā, ka tamlīdzīgu spēju izkopšanai nepieciešami īpaši apstākļi — dzīve kalnu klos­teros kaut kur Tibetā, dažādi guru un speciālu lūgšanu un maģisko formulu skaitīšana. Tomēr tas nebūt tā nav. Ne velti ikvienam no mums tiek piedāvāti tie apstākļi, kādos mēs katrs esam dzimuši. Mēs varam, un mums ir jāizmanto tieši šie apstākļi, lai cik ikdienišķi un pelēki tie mums ari neliktos. Viens no grāmatas mērķiem ir likt lasītājam parau­dzīties uz "pelēko ikdienu" no cita skatpunkta.



Grāmatā piedāvāti arī praktiski vingrinājumi — tos vi­sus iespējams izpildīt, nesagraujot jūsu ierasto dzīves ritmu un dienas režīmu.







Bez tam lasītājam tiek sniegti vairāki paņēmieni, kas visnotaļ iederas ari t.s. melnās maģijas arsenālā —



- tos ir ie­spējams pielietot, lai kaitētu, piemēram, kaimiņam. Tomēr jums jāapzinās — jūs nedrīkstat ar savu rīcību vai domām apzināti kaitēt citām dzīvajām būtnēm! Sekas šādai rīcībai var būt neparedzamas un ļoti nepatīkamas!

Viena no šai grāmatā paustajām galvenajām atziņām ir tā, ka mēs visi esam savstarpēji saistīti. Tas nozīmē, ka ik­viens no mums ir atbildīgs ne vien par savu dzīvi, bet arī par pasauli kopumā. Tāpēc, pilnveidojot sevi, cilvēks piln­veido arī Visumu. Ja jūs mēģināsiet pilnveidot sevi uz citu rēķina, Visums pretosies šādai jūsu rīcībai.

Ja nolemsiet iet sevis pilnveidošanas ceļu, jums vis­pirms jāiemācās raudzīties uz savu dzīvi kā skolu, pieredzes apgūšanas procesu, bet uz nākotni — kā jūsu šībrīža rīcības iznākumu. Tas nozīmē arī to, ka jums jāiemācās būt precī­ziem it visā, ko darāt — vai nu tā ir trauku mazgāšana, te­levizora remonts vai ekstrasensorisks darbs ar slimu cilvēku. Varbūt jums šī doma liksies neparasta — bet pat tik vienkār­šam darbam kā vakariņu pagatavošana var būt tālejošas sekas.



Ja izvēlēsieties garīgā meklētāja un dziednieka ceļu, tad jums jākļūst:
• fiziski un garīgi veseliem;
• iecietīgiem un komunikabliem;
• spējīgiem pielāgoties un iejusties jaunos apstākļos;
• paškritiskiem un objektīviem attiecībā pret savu darbī­bu — jums jāprot distancēties un aplūkot savas prob­lēmas no neitrāla "liecinieka" pozīcijām.


Ja nolemsiet nodarboties ar citu cilvēku dziedināšanu, tad jums jāapgūst anatomija un fizioloģija, un, kaut mini­māli, arī "oficiālās medicīnas" pamati.

Vispirms jums jāatceras, ka par visu, ko jūs darāt, atbil­dat tikai un vienīgi jūs, un neviens cits. Pirms sākat nodar­boties praktiski ar grāmatā aprakstītajiem vingrinājumiem,

IZLASIET VISU GRĀMATU! 

Noteikti izpildiet šeit doto tes­tu — tas ir nopietni! Atbildot uz jautājumiem, esiet godīgi pret sevi.




APGĀDS SMAILE-1999. 
Mākslinieks Ernests Mucenieks Redaktors Heinrihs Jubels 
— SIA "Apgāds Smaile", — Aspāzijas bulvāri 24-321. LV-1050, Riga, tel. 7212609. Rīkotājdirektors Andrejs Brimerbergs. 1999. - 136 Ipp. 
SIA "Apgāds Smaile"



***












***

Cilvēki tiecas uzskatīt, ka eksistē divu veidu Maģijas — Melnā un Baltā. Viena no tām veicina ļauno, bet otra — labo. Būtībā tas tā nemaz nav, jo tehniskā ziņā abas šīs maģijas ir vienādas, vienīgi to mērķi ir atšķirīgi. Turklāt ne vienmēr ir iespējams uzreiz noteikt, kas ir ļauns, kas — labs. Nogalināt ir slikti, bet ja nu jums dzīve spiež nogalināt kādu, kurš jums uzbrūk? Ja nu jums jāiznīcina traks suns? Dzīvē nekad nav viennozīmīgu situāciju. 

Bez Baltās un Melnās maģijas var izdalīt dažus "specia­lizētākus" Maģijas veidus, un katram no tiem ir savas gaišās un tumšās nianses. 

Sarkanā maģija nodarbojas ar ķermeņa fizisko veselī­bu, cīņas mākslām. 

Oranžā maģija — tās lauks ir garīgie spēki, pašpaļāvības nostiprināšana. 

Dzeltenā maģija interesējas par saprāta spēku, loģisko domāšanu, prāta darbību. 

Zaļā maģija nodarbojas ar visu, kas saistīts ar dzīvo dabu un skaistumu, mākslu, jaunradi. 

Zilā maģija ietver sevī cilvēka un dievību (Egregoru) savstarpējo attiecību spektru, kā arī nodarbojas ar pravietojumu skaidrošanu. 

Tumšzilā maģija nodarbojas ar dabas parādībām, laiku, astroloģiju. 

Tumši sarkanā jeb bordo maģija ir bīstams maģijas veids. Ia nodarbojas ar cilvēku kaislībām — bailēm, lepnu­mu, skaudību, iekāri, naidu. Lai nodarbotos ar šo maģijas veidu, nepieciešama precizitāte, iekšēja līdzsvarotība. 

Violetā maģija arī ir visai bīstama, jo tā ietver sevī visus tos aspektus, kas rodas cilvēku attiecībās ar gariem, spokiem un rēgiem — zemāko Astrālo pasauli. Praktizējot šo maģijas veidu, jāievēro piesardzība. 

Brūnā maģija nodarbojas ar Zemi un Zemes auglības veicināšanu. Lauksaimnieciskā maģija. 


Vispārējā misticisma buma iespaidā grāmatu galdi un veikalu plaukti ir pārpildīti ar dažādiem buršanas un maģi­jas ceļvežiem, tai skaitā arī pamācībām t.s. Melnajā maģijā. Lielākoties šīs grāmatas neizceļas ar satura kvalitāti, un to autori ir kaut kur kaut ko noskatījušies, bet īsti skaidri un līdz galam neko nezina. 

Lielākoties tas viss ir peļņas nolūkos sacerēts šarlatānisms, tomēr gadās arī iedarbīgu paņēmienu apraksti. Diezgan viegli iemācīties tos sīku nelietību veikša­nai (jo vairums ļaužu vienkārši nepietiek spēka un pacietī­bas kam lielākam). 

Taču jums jāņem vērā, ka šāda rīcība var izraisīt nopietnas sekas — pat tik smagas slimības kā vēzi. 

Lai kļūtu par "ekstrasensu" un varētu dziedināt citus, vispirms nepieciešams pašam kļūt veselam.

Naudas maģija: kā runāt un domāt, lai vienmēr būtu nauda

Atklājies, ka bagātie iekšēji vienmēr tādi jutušies. Arī tad, kad viņi tādi vēl nebija. Un par bagātību viņi nekad nav domājuši nākotnes izteiksmē, bet tikai tagadnē. Iemācies arī tu, kā piesaistīt naudu.

 
 
 
Agrīnā programmēšana
Katra no mums uzaug vidē, kur ir sava izpratne par naudu, un vēl, esot bērni, šo izpratni pārņemam un pat ieprogrammējam. Visnozīmīgākie ir pirmie septiņi dzīves gadi. Katru dienu atkārtojot: “Mums nav naudas, mēs to nevaram atļauties...”, tiek formēta bērna apziņa. Ieliktā programma izraisa izjūtas. Ja tās ir pozitīvas, rodas iespēja nopelnīt. Ja negatīvas, tieši otrādi – iespējas dzīvē tiek atgrūstas.
 
Nauda ir enerģija
Nauda ir cilvēka enerģijas daudzuma apliecinājums. Lai to iegūtu, ir jāsinhronizējas ar tās vibrāciju. Ja gaudīsies, ka naudas nav, nespēsi to izdarīt. Proti – cilvēka ķermenim ir brīnišķīga funkcija – tas veido energoapgādi dažādu nodomu īstenošanai. Piemēram, ja, būdama bez naudas, sāc izturēties pret dzīvi ar garšu, it kā tās jau būtu daudz, karmiskais ķermenis piedāvā situācijas, kurās viņš tieši tā jutīsies. Pēc trešās šādas situācijas cilvēks saņems energoapgādi, tas ir, naudas līdzekļus šādam dzīves stilam.
 
Noderīgs vingrinājums. Iedomājies, ka soļo maršu – ej un, piesitot papēdi pret zemi, skaļi skaiti: “Man ir daudz naudas! Man ir daudz naudas!” Atkārto to pēc iespējas vairāk un biežāk. Izskatīsies smieklīgi, bet šajā vingrinājumā ir kāda gudra ziņa. Lielākā daļa netic šai frāzei līdz septītajai atkārtojuma reizei. Pēc tam tā jau “iesēžas”, un viss notiek automātiski. Ja saņemsies un savam sakāmajam pievienosi drusciņu emociju (nu to, kā tu justos ar milzumu naudu), tas radīs jūtu plūsmu, kas raisīs naudu piesaistošas vibrācijas.  
 
Mācies dot ar prieku!
Mecenātiem (ne tiem, kas aukstasinīgi izrēķinājuši izdevīgumu) piemīt prasme dot priecājoties. Viņi praksē zina naudas plūsmas likumus – jo vairāk atdod, jo vairāk ienāk. Tagad iedomājies šo cilvēku bez naudas. Naudu var noņemt, bet iemaņa paliek. Brīdī, kad nav nekā, šāds cilvēks rīkosies tieši tāpat, kā ieradis – dalīsies ar emocijām, enerģiju, zināšanām. Pēc tam naudas līdzekļi viņam parādīsies nekavējoties – tāds ir Visuma, Dabas un Sirds likums.
 
Vingrinājums: pasaule dod man, ja es dodu tai!
Atrodi tuvākajā lokā cilvēku, kurš netiek galā ar kādu jautājumu, un velti viņam 10 procentu savas bagātības. Tā var būt nauda, laiks, emocijas vai zināšanas.  
 
Bailes no naudas
Ar jebkuru lietu, ko uztver emocionāli, tu sasaisties. Kad mīli, tev ir daudz emociju, kad baidies, tev arī ir daudz emociju. Jo vairāk baidies, jo vairāk sasaisties ar to, kas tevi biedē. Lai atbrīvotos no bailēm, tev sevī jārada iekšējais stāvoklis, kas ir mazliet vienaldzīgs, kurā nav tik lielas pietātes pret bailēm, ka naudas nepietiks, pietrūks u.tml. Ja īsti nesaproti, no kā tieši baidies, meklē pretīpašību. Padomā, kas tev sanāk vislabāk, un tad atrodi sevī pretējo īpašību. Ja esi ļoti skopa, esi devīga. Izšķērdīgajai ir jākļūst taupīgai. Tā līdzsvarosi naudas plūsmas enerģiju un atbrīvosies no bailēm.
 
Ticējumi naudas piesaistīšanai
•    No rīta un pirms gulētiešanas skandē naudas dainas, piemēram:
“Tev, Dieviņi, spēks, varīte,
Tev naudiņas dalīšana:
Šim saujiņu, tam saujiņu,
Man ar visu riekšaviņu.”
•    Lai mājās vienmēr būtu nauda, zem lieveņa paslēp trīs jaunas, spīdošas monētas un pasaki novēlējumu: “Zelts pie zelta, sudrabs pie sudraba, nauda pie naudas šajā mājā.”
•    Lai piesaistītu naudas un veiksmes enerģiju, ieber mazā bļodiņā trīs ēdamkarotes sāls. Virs tās – trīs karotes cukura un tikpat daudz neapstrādātu rīsu. Paņem atvērtu saspraudi un adatu iespraud bļodiņas saturā. To visu atstāj uz nakti, bet no rīta saspraudi piespraud savam apģērbam tā, lai tā nebūtu manāma citiem.
•    Pārskaiti naudu regulāri.
•    Glabā naudaszīmes nesalocītā, neburzītā veidā.
•    Neizdod naudu vakarā.
•    Maksā pie kases tā, lai izdod atlikumu.
•    Ciemos nemazgā traukus, lai nauda neietu mazumā.
•    Neturi maku ne uz galda, ne uz loga.
•    Neliec somu ar naudasmaku uz zemes.
 
Konsultē bioenerģētikas eksperts, izaugsmes treneris Andžejs Reiters un dziedniece Ilze Jansone
Kasjauns.lv/ žurnāls „Marta”

Vēlmju piepildījums


Mūsu vēlmes izraisa mūsu vajadzības. Cilvēka pamatvajadzības ir šādas: 

1) fizioloģiskās vajadzības; 
2) drošības nepieciešamība; 
3) sociālā nepieciešamība (piederēt pie kādas sabiedrības grupas); 
4) pašizpausmes vajadzība; 
5) pozitīvu emociju nepieciešamība. 

Savukārt jebkuras vajadzības kvalitāte un kvantitāte ir atkarīga no materiālās un kultūras vides, kurā cilvēks dzīvo. No vajadzībām rodas vēlmes. Vēlmju (domformas) īstenošanas veids aprakstīts vienā no iepriekšējām nodaļām. 


Lai īstenotu savas vēlmes un sasniegtu iecerētos mērķus, jārada tam labvēlīgi apstākļi. 

Turklāt jāievēro šādi principi. 

1. Aktīva dzīves nostāja. Nevis peldēt pa straumi, bet gan droši va­dīt dzīves laivu uz noteiktu mērķi. Tieši tāpēc mūsu zemapziņā veidojas uzvedības programma, kas ļauj sasniegt mērķi. Cilvēka organisms, viņa psihe mobilizējas tam. Tāpēc mērķim jābūt precīzi nospraustam. Pašiem skaidri jāzina, ko šai dzīvē vēlamies sasniegt. Jānosprauž gal­venie stratēģiskie mērķi un tuvākie taktiskie mērķi. Tas nenozīmē, ka jākļūst par askētu un ar fanātiķa neatlaidību jātiecas uz kādu visaug­stāko mērķi. Dzīve ir daudzkrāsaina un tās dažādos posmos mums var rasties neskaitāmi daudz blakusmērķu un vēlmju. Taču pamatmērķu prioritātei jāpaliek spēkā. 

Jums jābūt pilnīgi pārliecinātam par Šo mērķu sasniedzamību. Jums ir pietiekami daudz spēka, prāta un enerģijas, un jūs esat pār­liecinājies, ka spējat sekmīgi pārvarēt ceļā sastaptos šķēršļus. 

Jālikvidē nepilnvērtības sindroms. Mīliet sevi, jo sev jūs esat centrs, ap kuru koncentrējas apkārtējā pasaule. Raugieties šajā pasaulē zinātkāri un ar interesi, mīliet tajā visu pilnvērtīgo un harmonisko. Apzinieties tās daudzveidību un tās izpausmju ārkārtīgo gudrību. Ti­ciet sev, un "lai jums notiek pēc jūsu ticības". 

2. Jālikvidē vai jāapiet šajā ceļā sastopamie šķēršļi. Ja iespējams, jāmaina attieksme pret šiem šķēršļiem — jo pasaule ir tāda, kādu to uztveram. Tieši no mūsu attieksmes pret traucēkļiem ir atkarīgs, cik lielā mērā tie mums traucēs. Cilvēka dzīve ir savdabīga skola, un jebkuras situācijas, kas rodas dzīvē, ir šīs dzīves mācībstundas, kuras mums nepieciešams apgūt. Tāpēc jebkuras nelabvēlīgas situācijas un traucēkļi ir tikai pārbaudī­jumi, kas jāiztur ar entuziasmu un jāizmanto, lai sevi apliecinātu. Cil­vēks var salīdzināt sevi ar alpīnistu, kas tiecas sasniegt kalna virsotni un pārvar grūtības un briesmas Šajā ceļā. Visi traucēkļi, kurus var novērst, ir jānovērš. Bet uz tiem, kurus novērst nav iespējams, jo tas nav no mums atkarīgs, jāraugās kā uz sti­hiskām nelaimēm. Tām ir jāpielāgojas gluži tāpat, kā mēs pielāgo­jamies lietum, vētrai un salam u. tml. Tas ir vēl viens stimuls, lai sevi apliecinātu: jo grūtāks ir ceļš uz mērķi, jo dārgāks kļūst Šis mērķis un jo lielāki ir jūsu nopelni un vērtīgāka tā dzīves pieredze, ko esat guvis no šīs mācībstundas. 

3. Pārvērst vēlēšanos par zemapziņā izveidotu uzvedības pro­grammu. 


Maģiski rituāli, izmantojot speciālas zīmes. 

Spēcīga vēlme uzlādē mūsu psihisko enerģiju domformu, kas, tiekdamās sevi īstenot, mudina mūs aktīvi rīkoties. Turklāt mūsu zem­apziņā izveidojas Šīs vēlmes apmierināšanas programma. Atkarībā no tā, cik liela vērtība šai vēlmei ir cilvēka dzīvē, zemapziņa mobilizē viņa organismu, lai to īstenotu. 

Lai izveidotu enerģētiski spēcīgu domformu un noturīgu, uz mērķa sasniegšanu virzītu zemapziņas programmu, vēlēšanās ir jāpastiprina. 

Tam izmanto dažus psiho tehnikas paņēmienus, piemēram, gala rezultāta vizualizāciju. 

Atslābinieties, aizveriet acis un pēc iespējas ieslīgstiet meditatīvā stāvoklī. Pēc tam spilgti un tēlaini iedomājieties, ka jūsu vēlēšanās ir piepildīta. Pacentieties izjust prieku. Iztēlojieties, kā reaģēs jūsu tuvinieki un draugi. Sajūtiet sevi šajā situācijā un visus labumus, ko dod šis jūsu sasniegums. 

Ja iecerētajam jūsu dzīvē ir ļoti liela vērtība un jūs vēlaties pie­saistīt augstāku spēku palīdzību, izmantojiet šādu maģisku rituālu: pulksten divpadsmitos naktī iededziet trīs gaišzilas sveces un nolieciet uz galda spoguli. Uz spoguļa novietojiet baltu apakštasīti ar rupju sāli. Uz sāls uzlieciet taisnstūrveida papīra lapu, uz kuras ar zilu flomāsteru uzrakstiet: 

Uz šīs papīra lapas uzlieciet vēlmju piepildīšanas pentaklu, ko esat uzzīmējis ar zilu flomāsteru. 

Tad paņemiet baznīcas vaska sveci un uzpiliniet uz pantaklu virs­puses piecus pilienus vaska. Turklāt katru pilienu pavadiet ar šādiem vārdiem: "Oda, Arhael, ramos, fuego, dan." 

Pēc tam ar labas rokas pirkstu galiem izpildiet virs pantaklu apļ­veida kustības pulksteņa rādītāja virzienā, domās iztēlojoties ieceres gala rezultātu, kā aprakstīts iepriekš. Beidzis Šo rituālu, noputiet sve­ces virzienā no kreisās uz labo pusi, ietiniet pantaklu baltā audumā vai papīrā un nēsājiet to līdzi. Apakštasīti ar sāli un taisnstūrveida lapu uz tās pārklājiet ar citu trauku un nolieciet kādā grūtāk pieejamā vietā. Laiku pa laikam der paņemt šo trauciņu un izpildīt visu rituālu, izmantojot pantaklu, bet vasks vairs nav jāpilina. 


Ir kāda Austrumu līdzība: 

Reiz pie Guru atnāca skolnieks un jautāja: "Skolotāj, kā lai es gūstu apgaismību?" Guru lika viņam aiziet uz upes krastu, nostāties uz ceļiem un iebāzt galvu ūdenī. Guru turēja skolnieka galvu zem ūdens, līdz tas sāka smakt. 

"Ko tu tagad vēlētos visvairāk?" Guru viņam jautāja. 

"Elpot," skolnieks atbildēja. 

Un tad Guru viņam teica: 

"Kad tava vēlēšanās sasniegt apgaismību būs tikpat spēcīga, tu to gūsi." 



4. Tomēr nevajag bezgalīgi pastiprināt vēlmes ar sava psihiskā spēka palīdzību. Laiku pa laikam tām "jādod brīvība", lai tās spētu īstenoties. Un parasti tās arī piepildās, kad jūs to negaidāt. 

5. Savas iecerēs dalieties tikai ar tiem ļaudīm, kas patiesi mīl un atbalsta jūs. Jebkādas skaudības un nelabvēlības jūtas un domas smal­kajā līmenī vājinās jūsu ieceres domformas enerģētiku, radīs traucē­jumus un izkropļojumus tās informatīvajā saturā. 

6. Veiciet labus darbus, rīkojieties tā, lai izraisītu apkārtējo ļaužu atzinību. Ziedojiet: tās var būt labdarības dāvanas, bezmaksas palī­dzība tiem, kam tā nepieciešama. Esiet taisnīgi. Tādējādi jūs veidosiet sev labvēlīgu karmu. 

7. Kalpojiet savam egregoram — tam, no kura jūs smeļaties gara spēku, kura morāles un ētikas normas ievērojat. Un jūs saņemsiet tā atbalstu un palīdzību caur savu sargeņģeli, kurš kļūs par jūsu garīgo ceļvedi.

Sveces un to pielietojums maģijā mājas apstākļos

Jau gadsimtiem ilgi cilvēki zina, ka sveces liesmai piemīt mağiskas īpašības - tā satur spēcīgu uguns enerğiju. Uguns spēj gan nomierināt un attīrīt, gan arī sadedzināt un iznīcināt. Uguns - tā ir vissmalkākā garīgā enerğija. Cilvēki, kas spēj saskatīt vairāk, stāsta, ka svecei, gluži tāpat kā cilvēkam, ir sava aura. 


Kā attīrīt telpu: 


Lai attīrītu telpu vai cilvēku no negatīvās enerğijas, var izmantot gan parafīna, gan vaska sveces, kurām ir patīkamāka smarža nekā parastajām svecēm. 
Var lietot arī baznīcas sveces, kas ir enerğētiski spēcīgākas un kuras var iegādāties baznīcās. 
Pirms aizdedzināt sveci, Edīte Vēja iesaka piesātināt to ar savu enerğiju, paturot rokās un sūtot svecei labas domas vai kādu savu vēlēšanos. 

Savukārt Ivo Puriņš stāsta, kā ar sveces mağiskajām īpašībām attīrīt telpu no negatīvajām enerğijām. 
"Vispirms telpu vajadzētu sakārtot, izmazgāt grīdu. Sveces vēlams novietot istabas stūros katrā debess pusē - dienvidos, austrumos, rietumos un ziemeļos. Reizēm istabas stūri tieši nesakrīt ar debess pusēm, tādā gadījumā istabas vidū var novietot galdu un uz tā salikt sveces - katrā debess pusē savu. 

Jāatceras, ka, attīrot telpu, nav vēlams sveces nodzēst - tām jāļauj izdegt. "Ja mēs kaut ko sākam darīt, tas jādara līdz galam. Nodzēst sveci būtu tāpat kā iedot telpai programmu tikt attīrītai un pēc kāda laika atmest šai idejai ar roku, pasakot: man to nemaz nevajag, man ir labi tāpat. Ja telpā būs sakrājies ļoti daudz negatīvās enerğijas, sveces degot sprakšķēs un liesma raustīsies. 

Savukārt mierīga sveces degšana liecina, ka telpa ir tīra, un šai gadījumā sveču dedzināšana būs vienkārši profilaktisks pasākums dzīvokļa attīrīšanai no liekajām enerğijām. Kad telpa būs attīrīta no negatīvajām enerğijām, cilvēku pārņems iekšējs miers," skaidro Ivo Puriņš. 


Atbrīvo no negatīvās enerğijas: 

Uguns enerğija attīra cilvēka astrālo ķermeni. Pareizticīgo baznīcās cilvēkiem, noņemot ļauno aci, izmanto baznīcas sveces. ņem rokā trīs sveces un dedzina virs ūdens trauka tā, lai vasks vai parafīns pilētu ūdenī. Līdz ar to ūdenī satek arī visa negatīvā enerğija. Pēc tam ūdeni izlej. 

Ja vasks, pilēdams ūdenī, sprakšķ un izkusis traukā ir melns, tas nozīmē, ka cilvēkā sakrājies ļoti daudz negatīvās enerğijas. 

Ja cilvēka enerğētiskajā laukā negatīvā ir salīdzinoši maz, svece īpaši nesprakšķ, bet vienkārši izdeg. 

"No negatīvās enerğijas, izmantojot sveces palīdzību, esmu atbrīvojis neskaitāmus cilvēkus. Viņi stāsta, ka sajūtas, veicot šo rituālu, esot visai dīvainas. Nav tā, ka cilvēks uzreiz sāk izjust garīgu pacēlumu, taču es, no malas skatoties, redzu, ka viņš ir sācis domāt un runāt savādāk, labāk. Sadegusi daļa viņa egoisma, uztraukuma, taču tas uzreiz neizpaužas fiziskajās sajūtās," stāsta Ivo Puriņš. 


Krāsa nosaka iedarbību 
Arī Ivo Puriņš uzskata, ka būtiska ir arī sveces krāsa. 
"Savā praksē es izmantoju tikai četru krāsu sveces: baltu, dzeltenu, sarkanu un tumši zilu. Katra no tām simbolizē savu debess pusi. Baltā svece - ziemeļus, tumši zilā - rietumus, dzeltenā - dienvidus, sarkanā - austrumus." 



Katras krāsas svece ir saistīta ar savu enerğētiku. 

Baltā svece nozīmē tīrību, altruismu, tā modina visu labo, kas mājo cilvēka sirdī. 

Sarkanā svece cilvēku iedvesmo, rosina prāta mundrumu, liek cilvēkam kļūt aktīvākam, uzņēmīgākam. 

Dzeltenā svece dod siltumu, mieru, labsajūtu. 

Vismağiskākās ir tumši zilās sveces. Šo sveci dedzina, lai cilvēks spētu labāk izprast sevi - tā it kā paver ceļu pretim viņa zemapziņai. 



Sveces spēks. Atrodi sev nepieciešamo: 

Ja kādā dzīves situācijā jums nepieciešamas konkrētas rakstura īpašības, ieteicams izvēlēties attiecīgās krāsas sveci: 

  • Sarkana svece spēcinās apņēmību. 
  • Rozā svece veicinās pacietību, iecietību. 
  • Gaiši pelēka svece dos spēju pielāgoties situācijām. 
  • Sudraba krāsas svece palīdzēs atklāt iekšējos talantus, potences. 
  • Zelta krāsas svece rosinās vīrišķību. 
  • Zaļa svece mudinās uz neatkarību. 
  • Zila svece dos līdzsvaru un morālo noturību. 
  • Tumši sarkana svece nesīs skaidrību. 
  • Dzeltena vai oranža svece norādīs pareizo virzienu. 
  • Brūna vai melna svece rosinās kārtības mīlestību, sistemātiskumu. 
  • Violeta vai tumši zila svece veidos individualitāti.

Sveču maģija


Senlatviešu rituālu svečturi ir bijuši ar četriem zariem, kas simbolizē Dievu, Laimu, Māru, Dēklu - vai telpu, formu, krāsu un laiku. Vai cilvēku ietekmē tikai sveces liesma vai arī tās krāsa? 

Katrai sveces krāsai ir konkrēta enerģija, īpašas vibrācijas, kas pozitīvi iedarbojas uz rituālu un pastiprina tā iedarbību. Sveces palīdz ikvienam pilnīgāk apzināties savas spējas un iespējas. Sveces pastiprina domas un jūtas, un apskaidro vēl īsti neapzinātos, bet jau nojaušamos sapņus un vēlmes. 


  • Sarkanas sveces. Dod enerģiju, atjauno spēkus, uzlabo pašajūtu. Tas var palīdzēt kritiskajās dzīves situācijās, strīdos, atbrīvoties no slimībām, risināt mīlestības problēmas. Ja paņemsiet sveci sarkanā krāsā - varat kaut ko vēlēties: kāda mērķa sasniegšanu, šķēršļu savā ceļā pārvarēšanu.
  • Zilas sveces. Lieto dvēseles problēmu risināšanai. Arī tad, ja pārņem bailes, izmisums, šaubas, tad, ja tiek izjusts kāds cita veida psiholoģisks diskomforts. Ja, dedzinot sveci, jūtat, ka sākat izstarot pozitīvo enerģiju, tad gaismas terapija sasniegusi vēlamas rezultātus. Zilā krāsa simbolizē mieru, samierināšanos. Izvēlējies zilo sveci, droši varat vēlēties ģimenei un sev aizsardzību pret ļaunajiem spēkiem. 
  • Zaļas sveces. Palīdz atrast risinājumu finansiāla rakstura problēmām, ievieš skaidrību, kārto samezglotas dvēseles problēmas, stimulē pašapziņas veidošanos un nomierina. Zaļā krāsa - tā ir dzīvības krāsa.
  • Baltas sveces. Savalda nepacietību, palīdz palielināt iekšējos virzošos spēkus un pareizi realizēt uzkrāto pieredzi. Dod vistīrāko enerģiju. 
  • Oranžas sveces. Samazina grūtību un problēmu smagumu, nomāc raizes, stimulē garīgu izpausmi. 
    Oranžu sveci izmantojiet, kad gribat piesaistīt kāda simpātijas. 
  • Dzeltenas sveces. Aizdzen bailes, nomierina dvēseli un liek skaidri apjaust, ka pat kļūdas satur sevī kādu racionālu kodolu, kas var dot lielisku izdevību pozitīvam iznākumam. Dzeltenā - tā ir siltuma, garīguma krāsa. Zīlēšana ar dzeltenu sveci piepilda jebkuru pozitīvu vēlēšanos.
  • Zelta sveces. Apgaismo ceļu uz laimi. Tas aizsargā pret dzīves likstām un palīdz pārvarēt dažādus šķēršļus. Sekmē to vēlēšanos piepildījumu, kas nav pretrunā ar dzīves uzdevumu. 
  • Sudraba sveces. Veicina pašapmāna atklāšanu, izkliedē ilūzijas un maldus, palīdz tos pārvarēt. 
  • Purpura, violetas sveces. Palīdzēs uzveikt slimības. 
    Palīdzēs atrisināt liekā svara problēmas un citus 
    ar veselību saistītus jautājumus.


Sveces gaisma rada sajūtu, ka gaisma tuvojas pasaulei. Varbūt tieši tāpēc tik daudzi ticējumi runā par to, ka nedrīkst nopūst sveces liesmu, jo tiek uzskatīts, ka tad mēs izdzēšam kādas dvēseles dzīvību. Ieteicams nodzēst sveci, to nenopūšot. Šādam nolūkam jau senatnē bija izdomātas īpašas cepurītes, ar kurām nodzēsa sveci, uzliekot virsū liesmai.




Pirms darba ar sveci jāizrunā sekojoši vārdi: 

Naktī degošā svece, maģiskā liesma! 
Nes manu enerģiju piepildīt manu slēpto vēlēšanos. 
Gaisma tumsā! Uguns gars! Parādi man savu seju! 
Cilvēciskās laimes ratu pret laimi ritini! 
Lai tumsa krīt – nekrietnais ienaidnieks! Viens divi trīs – lai notiek tā! 

Tālāk jārīkojas tā: 

1) uz tīras papīra lapas īsi un skaidri (viennozīmīgi) uzrakstiet savu vēlēšanos; 

2) nolieciet lapu uz tukša galda un uz tā uzlieciet jaunu svečturi (var izmantot veco, bet, ja gribat, lai viss norit gludi un jūsu vēlēšanās piepildās, neslinkojiet, nopērciet jaunu); 

3) uzlieciet uz galda nelielu trauku ar jebkuru augu eļļu, vēlams labās rokas tuvumā; 

4) sveci ņemiet vienā rokā, otrās rokas pirkstus mazliet pamērcējiet eļļā; 

5) tagad jums jāpieslēdz iztēle: ierīvējot eļļu svecē, jums jāiztēlojas, kā tajā iesūcas jūsu vēlēšanās. Pirkstiem jāvirzās no vidus uz galotni, pēc tam atpakaļ līdz apakšai; 

6) vēlreiz pamērcējiet pirkstgalus un atkārtojiet; 

7) sveci ielieciet svečturī un roku noslaukiet; 

8) apsēdieties ērtāk, uzdedziet sveci, maksimāli koncentrējiet domas uz savu vēlamo mērķi, skatiens tieši uz liesmas mēlīti (nevis uz pašu liesmu, bet mazliet virs tās); 

9) pēc kāda laika, sajūtot nogurumu, pēdējo reizi lieciet sev koncentrēties un vizualizēt to, kā dēļ jūs uzdedzāt sveci; 

10) pēc domās izrunātiem vārdiem, kas uzrakstīti uz papīra, to sadedziniet; 

11) nopūtiet liesmu, ietiniet tīrā drāniņā vai papīrā un nolieciet līdz nākošai reizei.

Stipro vārdu maģija


Dzirdēts ne viens vien stāsts par vēršanos pie vārdotājiem, lai atgūtu veselību vai zaudēto dvēseles līdzsvaru, harmoniju, sakārtotu attiecības ģimenē. Domājams, ka pirms gadsimta vārdotājus apmeklēja biežāk. Latviešu folkloras krātuvē vien apkopoti apmēram 55 tūkstoši buramvārdu. Cik dzīva mūsdienās ir šī tradīcija – vārdošana? Taču der gan atcerēties, ka ar vārdiem jābūt uzmanīgiem, tiem tāpat kā domai ir spēks. 

Nobur man to Dzilnas Annu! 

''Nobur man to Dzilnas Annu! Tā man atņēma brūtgānu. Ieēdināja, maita, manu Mārtiņu...'' Sisenis atstāja veco zirgu pie mieta stāvot, noņēma platmali no galvas, pieņēma svētsvinīgu seju un sāka kustināt lūpas...'' Tā vārdošanu Tirzā apraksta Jānis Poruks tēlojumā ''Ubagi gadatirgū''. Folklora ir dzīva ne vien literatūrā, bet arī dzīvē. Latviešu folkloras krātuves vadītāja Māra Vīksna: 

– Kopš seniem laikiem darbojušies dziednieki, atbūrēji, jo katrai kaitei (arī pieburtai) bija vajadzīgi atbūrēji – atkodētāji. Viņi prata slimības aizrunāt prom, dziedināja rozi, galvas, zobu sāpes u. c., kā arī lopu kaites, senāk taču veterinārārstu nebija. Zināšanas viņi nodeva izraudzītiem ļaudīm. Mūsu folkloras krātuvē ir speciāls manuskripts – 150. fonds, kurā ir tikai buramvārdi. 

Arī mūsdienās vārdošana ir izplatīta. Pie dziedniekiem, vārdotājiem pārsvarā vēršas lauku iedzīvotāji, kuri ir ciešākā saistībā ar dabu un uzticas cilvēka spējām. 

Visbiežāk vārdotāji rodas tautai grūtos laikos – laikmetu griežos, krīzes apstākļos. Viņu darbība jāvērtē kritiski, ne visi ir spējīgi burt, viņu vidū sastopami arī šarlatāni. 

19. – 20. gs. mijā un 20. gs. pirmajā pusē latviešu burvju, vārdotāju tēmas pētījuši zinātnieki Fricis Brīvzemnieks un Kārlis Straubergs, 20. gs. otrajā pusē – Edīte Olupe, Vaira VīķeFreiberga, Janīna Kursīte. Trimdā ar šo tēmu strādājis Alvils Augstkalns un Haralds Biezais. Pateicoties šo zinātnieku veikumam, veidojusies ideju bāze vārdošanas tradīciju izpratnei. 

Katrs vārds var būt spēcīgs 

1937. gadā zinātnieks Jānis Alberts Jansons (1892 – 1971) izdevis savu pētījumu ''Maģija latviešu tautas tradīcijās''. Tajā viņš aprakstījis arī raksturīgākās latviskās maģijas izpausmes formas tautasdziesmās. 

Piemēram, beidzot pļaut, jāatsēstas un jānodzied: ''Te, druviņ, tu paliec/ Ne manā mugurā/ Ne es tava nasta biju/ Ne tu mana nesējiņa.'' Tādā veidā varēja tikt vaļā no noguruma un turpmākajā darbā vairs nejust smagumu. 

Daudzās latviešu tautasdziesmās var just slēptu jēgu, maģisko spēku, aizsardzību pret ļaunumu. Dažkārt pat neapzināmies, ka populārās tautasdziesmas rindas ''Lai sildās tie ļautiņi, Kas man laba nevēlēja'' ir lāsta vārdi. Turpretī – ''Bēdu manu lielu bēdu, 

Es par bēdu nebēdāju'' ir maģiska formula ar sargājošu iedarbību. 

Maģija ieausta pantos šifrētā veidā. Piemēram, ja tautasdziesmās pirmajās divās rindās ir 16 zilbes, otrajās divās 16 zilbes, tad tās ir ļoti spēcīgas un palīdz arī ārstēšanā, ja tās skaita. Ne par velti tautasdziesmās aiz vārdiem bieži iekavās ir burts i, lai iegūtu vajadzīgo zilbju skaitu. 

Lai buramvārdi sasniegtu mērķi, būtiska nozīme ir ne tikai tekstam, bet arī tam, kā tos pasaka. Mūsu senči ticēja – vārds ir jāizsaka precīzi, ievērojot pareizo intonāciju un īpašo, slepeno ritmu. Turklāt jātic tiem vārdiem, ko saki, un jādomā par to cilvēku, kam saka. Būtībā maģiskās ceremonijas panākumi ir atkarīgi no tā, cik precīzi tiks pateikta formula. Protams, automātiski noskaitot kādu burampantu no J. Strauberga grāmatas ''Latviešu buramie vārdi'', nekas nenotiks. Vārdošana ir īpaša māka, ko pats diez vai var apgūt. Tas būtu pat riskanti, jo buršanās var radīt neparedzamas sekas. 

Ragana strādā ar kristīgiem vārdiem 

Buramvārdus definē kā formulas ar pārdabisku spēku un ietekmi, ko parasti vārdojot (skaļi vai klusi, vai domās) vai arī rakstītā veidā lieto, lai iedarbotos uz konkrētu objektu. Šie vārdi pastāvēja jau pirms kristietības. Vēlāk tos pielāgoja, tekstos iekļaujot Bībeles tēlus, kristīgas leģendas, formulas... 

Runā, ka Vecās derības Mozus 7. grāmatā esot gan labie, gan ļaunie vārdi. Mūsdienu Bībelēs šo Mozus 7. grāmatu nepublicē. 

Anna Auziņa, kura sevi dēvē par raganu, spriež, ka nav tikai baltā un melnā maģija – abas saplūdušas vienā – raibajā maģijā. Ja nezināsi lāstus, nespēsi noņemt. Ar Bībeles vārdiem var uzlikt ļaunu un arī noņemt. Turklāt tā dēvētajai ''Melnajai grāmatai'' (apkopotas burvju zintis, alķīmiķu formulas u. tml.) neesot saistība ar Mozus 7. grāmatu. ''Melnā grāmata'' tiešām baisa. Anna ieteic to neturēt mājās. Viņa atceras gadījumu Strenčos, kur viņas patēva māte – Piņņu mamma – no tās skaitījusi ''penterus''. Ticiet vai ne, istabā salēkuši krupji, viens pat uztupies uz durvju kliņķa... Prom tos Piņņu mamma dabūjusi ar apvārdoto ūdeni. Kopš 1973. gada Anna dzīvo lauku sētā Virešos (Vidzemē), uzaugusi Latgalē, kur stipro vārdu zinātāju nekad nav trūcis. – Senās raganu zināšanas ieguvu no vectēva māsas Veronikas, kura bija zāļu sieva un dziedināja daudzus. Trīs gadus palīdzēju viņai vākt lauku puķītes. Lai stiprie vārdi iedarbotos, raganai jāmācās deviņi gadi un ik pēc trīs gadiem jāiziet iesvētīšana īpašā rituālā. Aktīvajā burves darbā esmu trīsdesmit otro gadu, varu veikt jau tā dēvēto veiksmes jeb uguns rituālu, kas attīra cilvēku no neveiksmēm, – teic Anna Auziņa. Līdz šim viņa vairāk apstrādājusi atnestos amuletus, dziedinājusi. Reizi gadā viņa braucot svētceļojumā uz Delfiem (Grieķijā), kur skaita vārdus grieķu dieviem (Zevam, Apolonam...) un stiprina individuālo burves spēku. Pie viņas pārsvarā vēršas, lai lūgtu palīdzību dziedināšanā, lāsta noņemšanā, mantas aizsardzībā... – Esmu iepazinusies arī ar pirmskristietības tekstiem, taču ikdienā lietoju notes (vajadzības) vārdus, kuros ir piesaukts Dievs, Jēzus Kristus. Notes vārdus var atrast publicētus vai pārrakstītus, taču īstos burvju vārdus nodeva no paaudzes paaudzē mutiski. Tātad tie bija jāzina no galvas. Lai kaut kas piepildītos, vajadzīgs arī rituāls, ziedošana dieviem, gariem. Man mājas pagalmā ir iekārtota ziedotava – norobežots laukumiņš, kur ugunī ziedoju ziedus, augļus, vīnu... Lai kaut ko iegūtu, no kaut kā ir jāatsakās. 

Izrunātais vārds uzlādējas 

Buramvārdi ir saistīti arī ar pašsuģestiju – lai iedarbotos, tiem jānotic. Vārdošanas procesā jābūt abpusējai uzticībai. – Tradīcija liecina, ka pārsvarā vārdošana ir klusa murmināšana pie sevis. Nereti vārdotājs dodas uz blakus telpu, tur noskaita vārdus. Dzirdēju, ka viena esot izsūtījusi visus ārā, lai veiktu maģisko darbību, kuras laikā skaitījusi buramvārdus, nesaprotami čukstējusi un dažkārt arī dziedājusi. Daļu maģiskā rituāla veikusi pirtī, dedzinājusi sveces. Dziedināšanā un vispār rituālos strikti ievērojusi mēness fāzes. Svarīga rituāla sastāvdaļa ir buramvārdu skaitīšana, jāievēro noteikts laiks – mēness fāzes, dienas, kā arī saules stāvoklis – vakarā pēc vai pirms saules rieta. Svarīga arī ir vieta, kur notiek darbība, – pirtī, krustcelēs. Lai kāda lieta vai kaite iznīktu, jānes uz kapiem – tad tā simboliski tiek atdota mirušo pasaulei, – teic Aigars Lielbārdis. 

– Vārdošanā darbojas vairāki aspekti: pirmkārt, tā saucamā apercepcija: cilvēks dzird pazīstamus vārdus un tie viņam izraisa noteiktas reakcijas. Piemēram, cilvēkam pasaka: viņš ir skaists – un viņš arī jutīsies labāk! Otrkārt, kortikoviscerālie kontakti (piemēram, kāds pasaka: es runāšu, un tu jutīsi, ka ap sirdi kļūst siltāks. Tā arī notiek!). Treškārt, izrunājot vārds uzlādējas ne vien ar savu, bet arī ar paša cilvēka dzīvības enerģiju. Dzīvības enerģija koncentrējas tajās organisma vietās, kur ir visvairāk nervu galu, un balsenē to ir ļoti daudz. Nozīme ir arī emocijām, ja cilvēks kaut ko emocionāli pārdzīvo, tad viņam mainās gan sirdsdarbība, gan ķermeņa temperatūra, gan encefalogramma, – skaidro Igors Kudrjavcevs. 

Spēks – arī rakstītajam 

Dzirdēti stāsti par tā dēvēto ''Debesu grāmatiņu'', kura ceļo rokrakstā. To mēdza piestiprināt pie aizsargājamā cilvēka apģērba, lai varētu nēsāt līdzi. Grāmatiņa vai lapiņa ar svēto, maģisko formulu pasargā no šāvieniem, ugunsgrēka, dzemdību sāpēm utt. Tie esot vārdi, kuri kā amulets nēsājami līdzi, jo to vibrācijas sargā no ļaunuma. Svarīgi, lai tos ar savu roku būtu rakstījis kāds tuvs, mīlošs cilvēks. 

Vārdotāja Līga Meisnere iesaka, dodoties armijā, līdzi ņemt pārrakstītu Bībeles 91. psalmu, kura rindas ''Tu dziesminieks pats'' vietā ierakstīt tā cilvēka vārdu, kam paredzēta šī aizsardzība. Anna Auziņa attin rūpīgi salocītu lapiņu un man aizrāda: 

– Neņemiet ļaunā, šos vārdus nedrīkstat fotografēt. Tie ir vecmāmiņas rakstīti, mātes brālis, tos nēsājot pie sevis, izgāja Otro pasaules karu bez nevienas skrambiņas. Anna norāda uz teksta daļu, ko, papildinot ar Bībeles vārdiem, varot izmantot arī aizsardzībai pret zagļiem. Lapiņas iebāž aiz aplodām vai noslēpj virs durvīm, logiem... – Zinu arī gadījumu, kad 2000. gadā Gaujienā dega Līvānu māja, kurā bija ielikta lapiņa ar ''Uguns vārdiem'', kas vājina uguns iedarbību. Ēka liesmoja divas stundas, bet tikai vienai istabai izdega siena, nedaudz apdega jumts. Parasti šāda tipa mājas nosvilst piecās minūtēs. 

Nenodarīt sev ļaunu 

Lai vārdotu, cilvēkam jābūt ne vien spējām, bet arī labai veselībai un ticībai Dievam. Ir grūti uzņemt citu cilvēku kaitīgo enerģiju, pēcāk no tās jāatbrīvojas. Ēriks Delpers: – Vārdoju ar Bībeles tekstu, Dieva vārds vienmēr ir spēcīgāks par parasto. Virs kaites vietas turu roku un neraidu savu, bet izlūdzos Dieva dziedinošo enerģiju. Tādā veidā neuzņemu sevī negatīvo. Taču tik un tā pēc tam tekošā ūdenī jānomazgā seja, rokas. Vakarā ieteicams noskaloties dušā. 

Gadās, ka pie jums atnāk ciemos kaimiņš vai kāds cits un gaužas par dzīvi. Kad viņš aiziet, jūtat, ka uzmācas nogurums, miegainība... Acīmredzot ciemiņš atņēmis jūsu labo enerģiju... Ko darīt? Juris Kraucis iesaka aizdegt sveci un teikt vārdus: ''Sadedzini visu slikto, nevajadzīgo, ļauno, ko šis cilvēks te atstājis!'' Kad svece degusi apmēram 10 – 15 minūtes, pārmetiet krustiņu un, domās pateikdamies par palīdzību, sveci nopūtiet. 

Cilvēkam jāiet droši – pa dzīves vidu, ne no kā nebaidoties, tad viņu neviens neietekmēs. Vārdotāja Līga Meisnere iedrošina paļauties uz saviem spēkiem, būt drošiem, jo bailes, neziņa cilvēku psiholoģiski ārda. Kā tikt vaļā no bailēm? Ar pašiedvesmu, kaut vai sakot šādus vārdus: ''Es paskatos savām bailēm acīs un nenovēršu acis no tām. 

*** 

Zilākalna Martas (Marta Rācene, 1908 – 1992). Marta dziedinājusi tūkstošiem cilvēku, spējusi pieņemt 12 pacientus vienlaikus. Tie nolikuši uz galda apvārdošanai līdzatvestos produktus – sāli, cukuru, taukus, ūdeni – , un Marta skaitījusi sev vien saprotamus vārdus, piemēram, no desmit atpakaļejošā secībā. Reiz ar skatienu sabojājusi divas miliču automašīnas vienlaikus, kad tie ieradušies ''pūšļotāju'' apcietināt. 

*** 

Aigars Lielbārdis, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta asistents: – Jēdziens ''vārdotājs'' apzīmē ne tikai maģiskās darbības veicēju, kurš ar buramvārdu palīdzību spēj panākt vēlamo rezultātu, 

bet arī plašāk, ietverot burvja, zīlnieka, pareģa, laitītāja (laitīt – masēt, braucīt), raganas nosaukumus un funkcijas. Mūsdienās šie vārdi ir zaudējuši pirmatnējo nozīmi, kad katrs atsevišķs nosaukums liecināja par maģiskās darbības veicēja specifiskajām funkcijām un darbības lauku... 

Vārdotājs ar vārda maģisko spēku ietekmē vai cenšas ietekmēt konkrētus procesus dabā. Mūsdienās viņš ir arī psihologs, ar kuru izrunāt sarežģītās ģimenes situācijas, mīlestības lietas. 

Padomju laikā ''pūšļotāji'' bija aizliegti, tomēr viņi, protams, darbojās slepus. Esmu dzirdējis gadījumus, kad vārdotāji pat vesti pie pacientiem uz slimnīcu. No pagrīdes viņi iznāca apmēram 90. gadu sākumā. Es viņus iedalu pilsētas un lauku vārdotājos, jo katram ir atšķirīgas iemaņas un tradīcijas. Lauku vidē jūtama tradīcijas pārmantojamība, pilsētā – organizēšanās pēc tirgus principiem. Pilsētā viņus dēvē par dziedniekiem, ekstrasensiem, zīlniekiem..., laukos – par zāļu sieviņām, kurām nevajag skaļas reklāmas. Par viņu spējām ļaudis nodod ziņu tālāk mutiski. 

Vārdotāji dzīvo vai katrā novadā. Atceros spilgtu personību – Helēnu Balvos. Ieradāmies, nepaguvām lāgā iepazīties, kad viņa manam kolēģim konstatēja kakla iekaisumu un zobu sāpes... Vārdotāji mēdz noteikt, kur atrodas pazudusi lieta, aizklīdis cilvēks. 

Dzirdēju gadījumu, kad bija pazudis jaunietis un vārdotāja noraksturoja vietas reljefu, kur puisis atrodas. Viņa arī pateica, ka jāsteidzas palīdzēt, jo puisis nolēmis darīt sev galu... Par laimi, zēnu paguva izglābt. 

*** 

Oskars Peipiņš, dziednieks, hipnoterapeits, raksta grāmatu par leģendāro Martu Rāceni (Zilākalna Martu), Vispasaules dziednieku līgas (VDzL) padomes priekšsēdētājs: 

– Par vārdotāju nepiedzimst, bet šo māku var apgūt arī speciālās mācību iestādēs, piemēram, dziedniecības centrā ''Akvilona'' (Rīga), kura paspārnē darbojas Starptautiskā profesionālās dziedniecības akadēmija. Dziedniekus, kuri izmanto verbālās tehnikas (vārdošanu), VDzL Sertifikācijas komisija testē četras reizes gadā. Kopš 2004. gada, kad dibināta Vispasaules dziednieku līga, līdz šim sertificēti 207 dziednieki un ekstrasensi. Lai iegūtu sertifikātu, no pacientiem jāsaņem vismaz 20 pozitīvas atsauksmes. 

''Vārdotāji'', cik man zināms, nav iekļauti LR profesiju klasifikatorā, tāpēc vārdošana jāuzskata par vienu no daudzajām metodēm, kuru darbā izmanto minētajā klasifikatorā iekļautie: dziednieki, ekstrasensi, psihologi, psihoterapeiti un citi speciālisti. Vārdošana ir viss, kur lieto vārdu: autogēnais treniņš (pašiedvesma) un mantras; mutiskas nostādnes (afirmācijas) un lūgšanas; daži neirolingvistiskās programmēšanas elementi un suģestija; verbālā kodēšana un maģisko formulu saukšana; dziedāšana un hipnoze; meditācija u. c. 

*** 

Igors Kudrjavcevs, Rīgas Stradiņa universitātes integratīvās medicīnas pasniedzējs, verbālās rezonanses metodes autors: 

– Vārds ir kā dzīva būtne ar savu enerģiju. Tam ir morfēma (forma), fonēma (skaņa) un semēma (nozīme). 

Franču filozofs Renē Dekarts teicis – ja cilvēki zinātu vārdu īsto nozīmi, problēmu būtu uz pusi mazāk. Lietojot vārdu pareizajā nozīmē, tas var iegūt īpašu spēku, ko veido gan paša vārda simbola, gan cilvēka enerģija. Vārdot var arī pa tālruni vai skaipā, enerģija ir līdzīga magnētiskajam starojumam, tā strukturē telpu starp vārdotāju un pacientu. Dažs uztraucas, ka grāmatas turēt tuvumā ir bīstami... Drukātais, rakstītais vārds atdzīvojas, sāk darboties tikai tad, kad to apzināti sāk izmantot (labā vai ļaunā nozīmē) – izrunā, lasa... Līdzīgs ir darbs ar datoru: programma iedarbosies tikai tad, kad nospiedīsim taustiņu. Ja simbolam nav kontakta ar apkārtējo pasauli, tas neko nevar izdarīt. Tas paliek tikai simbols. 

Iesaku nerunāt svešas mantras, reliģiskus tekstus, ko nesaprotam. Reiz uzzināju, ka mans paziņa izsaucis indiešu progresa un apgaismības jeb apskaidrības dievu Ganešu (ar ziloņa galvu), un tas neizpratnē jautājis, ko tu vērsies pie manis, ej pie savējā dieva.

(c) Andris Tiļļa (Mājas Viesis)

Kā enerģētiski aizsargāt sevi, māju un mājdzīvniekus

Kā enerģētiski aizsargāt sevi, māju un mājdzīvniekus

Ja mūsu mājas ir enerģētiski pareizi sakārtotas, tad mums tur labi klājas. Ziemassvētku laiks ir vislabākais, lai varētu sakārtot savas mājas enerģētiku. Līdz tam vajadzētu izmēzt telpas, sakopt skapjus un atvilknes un pieliekamos, kur ir tik daudz nevajadzīgu mantu. Lai māju tālāk sakārtotu, mums ir vajadzīga svece, svētītais ūdens, vītola slotiņa. Ar vītola slotiņu no uzkoptajām telpām mēs visu pār slieksnīti slaukām laukā. Ar svētīto ūdeni, kas var būt gan baznīcā svētīts, gan dziednieka enerģētiski uzlādēts, gan ar lūgšanām uzlādēts, rūpīgi nomazgājam palodzes, durvju un logu rāmjus, sekcijas, spoguļus. Grīdu mazgājam ar ūdeni, kuram pievienota dižegļu, ciedru vai kadiķu eļļa, vai parastais terpentīns. Istabas stūrīšos iekaisām šķipsniņu uzstrāvotas sāls, tad izkvēpinām telpas ar smaržu nūjiņām, var būt arī kadiķītis un attīrošie, maģiskie augi: mārsils, vērmele, vībotne, vīgrieze, asinszāle, nātru galotnītes, arī baznīcas vīraks. Ja kādam mājās ir kamīns, ļoti jauki būs, ja to izkurināsit ar apses malku. Tad jums kamīns labi degs, jo apses malka no sodrējiem attīra skursteni. Ja šajā rituālā piedalās bērni, tad arī padziedam kopā – «bēdu manu lielu bēdu, es par bēdu nebēdāju», un tā - no visas sirds. Īpaši šo mantru - ram tai ram tai radiridirīdi… Tā mēs slavinām sauli un gaismu. To nozīmē vārds «rāma» krišnaītiem. Bet jādzied ir skaļi, lai novibrē visa telpa. Tad, kad mēs esam izdziedājušies, tad, piemēram, es lauku mājās uzlieku cienastu mājas gariņam. Bērniem tas ļoti patīk. Pēc tam tīrām telpu ar īstu vaska sveci. Ejam pa telpu pret pulksteņa rādītāja virzienu, ar šo sveces gaismiņu sadedzinot negatīvo. Pēc tam ar svētīto ūdeni, metot krusta zīmi, mēs izejam visu telpu. Krusta zīmi var zīmēt arī ar krītu vai ogli. 

Ja mājas saimniece ir mierīga ar sakārtotu dvēseli, tad visiem ir labi, tāpēc vakarā no pulksten 9.00 – 24.00, šajās trīs stundās, vajadzētu izbrīvēt brīdi, kad mēs lūdzam Dievu. Ja tuvākas ir kristīgās tradīcijas, tad būtu jāveic šāds rituāls: vakariņas nevajadzētu ēst, bet būtu jāiedzer 3 malki svētavota ūdens un jāpārkrustī sevi ar krusta zīmi un jānosēžas pie svecītes. Vismaz 12 reizes noskaitām Tēvareizi un lūgšanas par saviem mīļajiem. 

Pie noteiktas temperatūras enerģija atbrīvojas – tā varam attīrīt priekšmetus no negatīvās enerģijas. Agrāk to izmantoja, karsējot un tvaicējot drēbes, piemēram, kara laikā. Bet tās lietas, kuras nevar uzkarsēt: rotas lietas, gredzeni, saktas, auskari, kaklarotas, kuras ir valkājuši mūsu senči, aizgājēji vai radi, un, kas nonākušas mūsu mantojumā, mēs attīrām ar dziednieka uzstrāvotu vai parastu sāli. Dara tā: izšķīdina 3 ēdamkarotes uz glāzi ūdens un šīs rotaslietas 2-3 diennaktis tur patur iekšā, pēc tam rotaslietas ar vilnas drēbi un krītu varam atkal uzspodrināt. Dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem sāls neskādē, tā nebojā arī zeltu un sudrabu. 

Vēl kāds ieteikums – nedusmoties. Seno austrumu mācības apstiprina, ka mēs drīkstam dusmoties tikai 15 sekundes, ja dusmojamies ilgāk, tas jau ir kaitīgi veselībai. Tāpat ir trīs burvju vārdiņi, ko vajadzētu vienmēr atcerēties, un tiklīdz kaut kas notiek, domās sev pajautājam – nu un tad? Vai pēc gada šis notikums būs svarīgs? Vai tad ir vērts sākt uztraukties? Enerģiju mēs saņemam tikai tad, ja atrodamies tādā enerģētikas stāvoklī, kas ir laimes vai mīlestības sajūta. Ja cilvēks ir uztraucies un nervozs, arī viņa apkārtnē viss vibrē un nav kārtības - šāds cilvēks ir ievainojams. 

Par mājdzīvnieku un lopu aizsardzība. Konkrētie pasākumi: 

1) rupjmaizes gabalā ugunskrusta veidā saspiež pīlādžogas vai kadiķogas un dod lopiņam apēst; 

2) ar vērmeļu novārījumu izšļaksta visus aizgaldus un lopu novietnes; 

3) ar žāvētām vērmeļu slotām brauka govju muguras no galvas līdz astei; 

4) abās pusēs kūts durvīm piesprauž kadiķu zariņus un tos tura līdz Lieldienām; 

5) ar egļu, priežu un kadiķu novārījumu noberž cūku muguras virzienā no galvas uz asti; 

6) visas Ziemassvētku dienas cūku aplokos ber pāris saujas pelnu, liellopiem pelnus pa saujai pieber pie miltiem, piedomājot, ka lops ir vesels un brangs; 

7) nav vēlam šajos Ziemassvētkos laist svešus cilvēkus, pat radiniekus kūtīs, tur, kur ir pilnas labības klētis, pilnas noliktavas un apcirkņi, ka nepaņem jūsu svētību; 

8) ja grib kūti dezinficēt, to var darīt, uz spainī iebērtām oglēm uzmetot kadiķa vai pīlādža zaru, kas palicis no Jāņiem, un dūmiem ļaujot izplatīties pa visu telpu; 

9) šajās dienās vēlams lopus braucīt un masēt ar rudzu salmiem, lai lopi būtu veselīgi, labi augtu un lai tiem būtu veselīgi pēcnācēji. 

Un vēl par aizsardzību ar uguni. Vienkāršākais ir bluķa vilkšana Ziemassvētkos, slikto enerģiju savākšana un bluķa sadedzināšana ugunskurā. Nākošais - ar uguns pagali rokās apstaigā visas ēkas no ārpuses un ar šo pagali pārkrustī durvis. Vēl var sētā sakurt ugunskuru un, ar degošu pagali rokās pagriežoties pret visām debess pusēm, pret katru mest krustu. Tā ar domu var aizturēt visu to tumšo, kas nāk no citiem, un sadedzināt. Šo metodi es esmu pārbaudījusi. Veicu šo rituālu Ziemassvētkos. Kad pavasarī mans kaimiņš dedzināja kūlu un uguns nāca uz manu māju pa kūlu milzīgā ātrumā, pienākot pie manas robežas, uguns apstājās. Kad latvieši senatnē dedzināja ugunskuru, viņi apgāja tam apkārt - lai uguns zinātu savu vietu. Ar uguni aizsargāja arī paši sevi. Jāņos lēca pāri ugunskuram, lai uguns attīra, bet Ziemassvētkos ar degošu pagali vilka trīs riņķus sev apkārt: pirmo - pret ļaunumu, otro - pret noskaudumu, trešo - pret ienaidu 

Viens uzskatāms piemērs. Jaunbūvē, kurai nav vēl ne logu, ne durvju, dziednieks bija veicis enerģētisko aizsardzību, un ziemā putenis 5-6 metru attālumā no mājas bija izveidojis aizsargvalni. Un kaut arī tur katru dienu staigāja garām cilvēki, nebija nevienas pēdas, kas vestu uz māju. Arī pērkona negaiss var atnākt līdz enerģētiski iezīmētajai vietai un - ne tālāk: turpat līst, ka pludo, bet 5 cm tālāk viss ir sauss.

(c) www.saulesjosta.lv

Kā darbojas maģija?

Kā darbojas maģija? (tikai pozitīvās puses apskats)



Baltā maģija – Melnā maģija – Buršana – Mīlas maģija... Šajā rakstā netiks aprakstītas formulas, rituāli, vai jebkāda precīza informācija lai jūs nevarētu sabojāt savu un savu mīļoto cilvēku dzīves, bet tiks aprakstīti tikai tie pamatprincipi ar kuriem jūs varat uzlabot savu dzīvi, izvairīties no negatīvām situācijām, harmonizēt un veidot pozitīvu nākotnes scenāriju, tieši tādu kā jūs to vēlaties. 


Kas ir maģija? 

Maģija – tā ir spēja likt notikumiem ritēt tā, kā jūs to vēlaties. Patiesībā maģija ir samērā dabiska cilvēcei un pat daļa no tā, kas tai apkārt, kopš mēs sākām staigāt uz divām kājām. Pat mūsdienās maģija pastāv kā teorijā, tā praksē. Nodarbošanās ar maģiju – ar to saprot cilvēka iedzimto spēku izmantošanu. Mūsdienu antropologi iemeslu „primitīvajai” ticībai maģijai saskatījuši cilvēku māņticībā un bailēs, nespējot izskaidrot apkārtējo pasauli. Pirmatnējie cilvēki centās tikt galā ar nezināmo, izmantojot to vienīgo, kas viņiem bija – savu iedzimto spēku. Šai situācijā naivi izskatās „mūsdienu” zinātnieki, kuri šo spēju automātiski pieraksta cilvēku izglītības trūkumam. 
Protams, nodarbošanās ar maģiju – tā ir to spēku izmantošana, kas piemīt visiem cilvēkiem. Tie, kuri dzīvo tuvāk dabai, kā daudzas no tā dēvētajām „primitīvajām” kultūrām, instinktīvi sajūt šo spēku. Kad kultūras, kas ilgstoši bijušas atrautas no savām saknēm, satiekas ar tām, kurās vēl joprojām praktizē maģiju, tās to noliedz kā cenšanos apmuļķot ar pārdabisko, vai arī baida un nosoda to, kā „ļaunumu” un „biedrošanos ar dēmoniem”. 
Citā aspektā maģija ir tas, ka jebkurai pasaules kultūrai piederīgi bērni, uzticoties saviem instinktiem, automātiski tic maģijai. Bērni nebūt nav dumji, vienkārši viņu saprāts vēl nav aptumšots ar sociālajām vērtībām un viņu kultūrās pieņemtajām normām. 

Buršana 

Mūsdienu metafiziķi (jauns termins, kas atbilst vārdam „magi”) dabas spēkus, kurus viņi izmanto, raksturo ar vienkāršu frāzi: „Sasniedz to, kam tici”. Vārdi un domas materializējas. Tie dzīvo savu dzīvi, tā kā visas fiziskās pasaules izpausmes var tikt saistītas ar vārdu vai domu. 
Talismans vai amulets – tas ir priekšmets, kurš apveltīts ar „vārdiem, kam piemīt spēks” vai ir noburts. Kas īsi ir buršana? Vai tai obligāti jābūt nesakarīgai murmināšanai, izmantojot senu valodu, kurai jau ir 10 000 gadu? Varbūt, ka tā, kaut tas nav obligāti, un ne jau tas piešķir spēku.
Svarīgi ir tas, kā šie vārdi tiek izrunāti. Kad cilvēki runā ar diafragmas palīdzību, viņi runā tādā tonī, kuram nevar nepakļauties, viņi runā „valdonīgā” balsī. 
Viss, ko jūs vien izrunājat valdonīgā balsī, kļūst par buršanu. Tas arī ir viss noslēpums. 
Magi zina, ka cilvēki pastāvīgi ietekmē apkārtējo pasauli, koncentrējoties uz savām domām. Maģija nozīmē tīšu domu un vārdu izmantošanu, lai sasniegtu vēlamo efektu. Skaņas un ceremonija, kas pavada maģiskos rituālus, - tie ir tehniski paņēmieni, kas ļauj sasniegt daudz dziļāku prāta koncentrāciju (bieži dēvētu par „transu”). Šo stāvokli var sasniegt ar dažādiem paņēmieniem: dejām, meditāciju, mantru lasīšanu, hipnozi vai pat dziedāšanu. 
Transs – vienmēr spēcīgs emocionāls satricinājums, pat ja tajā nokļūstat ar meditācijas palīdzību. Attiecīgi efektīva maģija balstās uz spēcīgām emocijām. 

Baltā maģija – Melnā maģija 

Tie, kuri no maģijas baidās, bieži piedzīvo izbailes, jo uzskata, ka tās avots – noslēpumains un neizprotams un, iespējams, nāk no paša nelabā. Skaidrojums ir ļoti vienkāršs – magi izprot savu enerģiju un attiecības ar Visumu. Acīmredzot, ka arī vārds un maģijas spēks var tikt izmantots gan labajam, gan ļaunajam. Ar kādu iedarbības spēku mēs varam ietekmēt citus un kāpēc svarīgi izvairīties no „melnās” maģijas? 
Melnā maģija – tā ir iedzimtu maģisku spēku izmantošana ar nolūku viest disharmoniju, postošu ietekmi, izraisīt bojājumus vai pat nāvi. Piespiest kādu rīkoties pretēji savai gribai – arī tā ir melnā maģija. 

Personīgais spēks 

Magi saskata dieva/dievietes parādīšanos it visā: cilvēkos, minerālos, augos un pat vējā. Tas nozīmē, kas dievs vai dieviete radīdams dzīvību, kļuva par šo dzīvību. Mēs visi esam daļa no dieva vai dievietes, un, ja mēs ieklausāmies sevī, tad sadzirdēsim dievišķās dzirksts virzošo balsī savā iekšienē. Mēs esam viengabalaini un vienlaikus sadalīti. Kā radītāji mēs pilnībā kontrolējam savas dzīves un daļēji kontrolējam Visumu. Kā radīšanas objekti mēs esam pakļautu citu ietekmei, šeit arī izpaužas šī pretruna. 
Pilnveidot savas maģiskās spējas – nozīmē uzņemties lielu atbildību par savas personības radošo aspektu – atbildēt ne tikai par savu, bet arī citu cilvēku, dzīvnieku, augu un pašas Zemes, uz kuras mītam, attīstību un labklājību. Atbildības uzņemšanos sasniedzam ar pašizziņu un sevis mīlestību. Jo spēcīgāks kļūst mags, jo vieglāk viņam neitralizēt negatīvās enerģijas vai situācijas. 
Lielākā daļa magu un metafiziķu mūsdienās tic reinkarnācijai, tas ir tas, ka mēs izdzīvojam nevis vienu dzīvi, bet daudzas, pastāvīgi pilnveidojoties un kļūstot viedāki. Tāpat tiek uzskatīts, ka katrs cilvēks veido savu likteni un nes par to atbildību: galējo izvēli izdarāt jūs paši. 
Mags, kurš nodarbojas ar melno maģiju, protams, var ietekmēt citu cilvēku. Taču agrāk vai vēlāk cilvēks atgūsies – ja ne šai dzīvē, tad kādā no sekojošajām – un atgriezīsies uz savu ceļu pretī gaismai. Pat sliktākajā gadījumā – efekts būs tikai īslaicīgs. 

Trīskāršās iedarbības likums 

Tas ir pats svarīgākais Visuma likums. Saskaņā ar to viss pie jums atgriežas trīskāršā apmērā. Kāda gan tad ir motivācija nodarboties ar melno maģiju? Ja jūs izstarosiet negatīvo manipulēšanas un kontroles enerģiju, tad tieši to pašu saņemsiet atpakaļ, tikai trīskārt vairāk. Ja sūtīsiet pozitīvas domas un mīlestību, tad to jūs saņemsiet atpakaļ trīskāršā apmērā! 

Mīlas maģija 

Maģijā, īpaši jau mīla maģijā, visnekaitīgāk ir strādāt ar sevi, nevis ar kādu citu. Citiem vārdiem, ja vēlaties, lai jūsu dzīvē ienāk mīlestība, lasiet buramvārdus, kas veltīti jums pašiem: padariet sevi daudz pievilcīgāku citu acīs un lai jūs atrod tāds, kurš jums ir piemērots. Ja jūs ļoti saista noteikts cilvēks, tad burieties, lai cilvēks ar tādām īpašībām iemīlētos jūsos. Sastādiet sarakstu ar to, kas jums patīk šajā cilvēkā: matu krāsa, intereses, augums, vecums utt. un tad burieties, lai kāds, kuram tas viss piemīt, iemīlētos jūsos. 
Ja jūs izmantojat maģiju, lai ietekmētu noteiktu cilvēku, lai cik arī tīri nebūtu jūsu rīcības motīvi, jūs nodarbojieties ar melno maģiju, tāpēc, ka ietekmējat cita cilvēka gribu. 

Kā darbojas maģija? 

Maģiskais spēks, kurš piemīt ikvienam cilvēkam, ir dinamisks buršanās spēka apvienojums ar iztēli, emocijām un nodomiem. Maģiskās ceremonijas veido tā, lai atmodinātu un pastiprinātu maga emocijas un panāktu visu šo aspektu apvienošanos. 
Daži domā, ka pietiekami ir tikai meditēt par to, kas tiem nepieciešams. Patiešām, tos pašus rezultātus var sasniegt arī ar meditācijas palīdzību, iztēlojoties visu četru sastāvdaļu klātbūtni, bet tas prasa ārkārtēju koncentrēšanos. 
Pēc būtības, maģiskie rituāli nodrošina nepieciešamo koncentrēšanos. Nodarbojoties ar maģiju, jūs pārvēršat realitātē savas vēlmes, pārveidojot savas jūtas darbībā, un jo lielāku “dzīvību” jūs varat iedvest savām vēlmēm, jo vairāk ietekmēsiet fizisko pasauli. 

Zinātne ir pierādījusi, ka cilvēka ķermenis nespēj atšķirt priekšmetu no domas par priekšmetu, darbību no domas par darbību. Piemēram, ātrs kilometru garš skrējiens radīs fizioloģisku reakciju: paātrinātu pulsu, hormonu un endorfīnu aktivizēšanos, skābekļa līmeņa paaugstināšanos asinīs un asinsvadu paplašināšanos. Bez tam, pazeminās psihiskā spriedze un uz laiku piemirstas problēmas, kas radušās dienas gaitā. 
Neskaitāmi eksperimenti pierādījuši, ka to pašu rezultātu var sasniegt vien domājot par skrējienu kilometra garumā. Mūsu fizikas ķermenis reaģē tā, it kā mēs patiesi būtu noskrējuši kilometru. Trīsdesmit minūšu ilga aerobikas nodarbība izsauc noteiktu fizioloģisku atbildes reakciju. Taču atkal, koncentrējoties domās uz vingrojumiem, nonāksim pie tādiem pat rezultātiem. Bioloģijas un fizikas izcilākie atklājumi parāda, ka tas tā ir visos fiziskās realitātes aspektos. Tas nozīmē, ka Visums, kas mūs aptver, atbild uz domām kā uz darbību. Salīdzinājumam: jūs varat savu dārzu regulāri laistīt, rušināt un mēslot, lai viss tajā augtu un ziedētu, taču tas notiks arī tad, ja jūs ar visu savu emociju un vēlmju spēku domāsiet par to, ka tas zaļos un plauks! 
Ar maģiju var nodarboties dažādos veidos. Senie ēģiptieši praktizēja svinīgas ceremonijas ar buršanos un tradicionāliem žestiem. 
Lai gūtu panākumus darbā ar maģiju, svarīgs nosacījums ir nodomu skaidrība un precizitāte, emocijas un ticība. Taču svarīgi arī, lai maģija nebeigtos ar rituālu. 
Jums jātic savai maģijai, bet tas nozīmē, ka jums jāuzvedas tā, ka viss jūsu ieplānotais obligāti notiks. Ja jūs tikko veicāt ceremoniju tāpēc, lai jūsu dzīvē ienāktu jauna mīlestība, jums jāuzvedas tā, it kā tas jau būtu noticis. Padomājiet par to, ko jūt cilvēks, kurš tikko iemīlējies. Tas prasa lielu ticību, un, ja jums tās nav pietiekami, tad jūs vēl neesat gatavs piepildīt savas vēlmes ar maģijas palīdzību. 

Maģijas pamati 

Pats svarīgākais aspekts, lai sasniegtu to, ko jūs dzīvē vēlaties ar maģijas vai vairāk ierastām pasaulīgajām pūlēm – ir precīzi jāzina, ko jūs patiesībā vēlaties. Šis apgalvojums var šķist vienkāršs un pašsaprotams, taču patiesībā lielākajai daļai cilvēku nav precīza priekšstata par to, ko viņi vēlas sasniegt dzīvē pēc pieciem gadiem. 
Ja esat jauns un vēl neesat izlēmis, ar ko nodarbosieties, tad pamēģiniet visu apdomāt kaut lielās līnijās. Vai jūs jau zināt, kādam būtu jābūt jūsu dzīvesveidam pēc diviem gadiem? Kādam jābūt jūsu ienākumu līmenim? Kādām jābūt attiecībām? Draugiem? Kur jūs vēlaties dzīvot? Ko gribētu sajust? Kā izskatīsieties? Kāda būs veselība? 
Patlaban svarīgi to visu rūpīgi apdomāt, lai Visums varētu piepildīt jūsu vēlmes. Svarīgi rast atbildes uz visiem šiem jautājumiem, pirms sākt nodarboties ar maģiju. 
Precīzi un skaidri apzināti nodomi noved pie atbilstīga rezultāta, un otrādi, nesaprotot, ko jūs vēlaties, jūs arī neko nesasniegsiet. 
Raksturīgs piemērs līdz galam neizzinātām vēlmēm varētu būt lēmums nodarboties ar maģiju vientulības un garlaicības pēc. 
Mīlestība – tā ir līdz pārdzīvojums un personības izaugsme. 
Mīlestība – tā ir iespēja izzināt sevi un savu pasauli no jauna skatupunkta, tā ir iespēja izkļūt no saviem ierastajiem rāmjiem, atrast jaunas perspektīvas. Nekur nav rakstīts, ka mīlestība – tas ir veids, kā aizpildīt tukšumu sevī.

(c) www.citarealitate.lv