Vingrinājumi

Pastāv daži tradicionāli meditācijas noteikumi, kas būtu jāievēro iesācējiem:

1. Visiem vingrinājumiem jānotiek mierīgos apstākļos, kur netraucē tuvinieku u.c. rosība, lieki trokšņi.

2. Telpā jābūt pietiekamam komfortam: silts, sauss un svaigs gaiss.

3. Ņemot vērā to, ka statisko meditāciju laikā palēninās asinsrite, vēlams silti saģērbties.

4. Meditācijai jānotiek 2 — 4 stundas pirms ēšanas vai 4 — 5 stundas pēc tam (tādēļ labākais laiks meditācijai ir no pīkst. 4. līdz 5. no rīta vai no plkst. 7. līdz 8. vakarā).

5. Alkohols un smēķēšana — kategoriski aizliegti. Nodarbības parapsiholoģijā nav savienojamas ar atkarību no sīkiem pieradumiem.

6. Ja meditācijai jāilgst vairāk nekā 45 minūtes, vēlams uzstādīt modinātājpulksteni.

7. Pēc meditācijas nesteidzieties tūlīt celties un doties kārtot savas ikdienas lietas, vēlams vēl kādu laiku atslābināties un aprast ar jauniegūto stāvokli, tūlīt pēc meditācijas nav vēlams arī skatīties televizoru vai lasīt avīzes.

* * *

Pats sarežģītākais meditāciju praksē ir iesākums — 1. un 2. meditācijas pakāpe. Viss traucē, kliedē uzmanību, sa­trauc, tādēļ piedāvājam divus variantus traucējošo blakusdomu novēršanai.

Pirmais variants: sauksim to par "ledlauzi". Jums jākon­centrē uzmanība uz kaut ko vienu, izklīdinot un aizgaiņājot prom visas "nepiederošās domas", to, kas nav vajadzīgs "šeit un tagad". Jūs esat gluži kā ledlauzis, kurš izšķaida le­du savā ceļā.

Otrais variants: "kamols". Jūs sākat "nepiederošās do­mas" "izķert" un cītīgi izdomāt līdz galam tā, lai varētu sa­cīt — nu manu domu kamols ir atšķetināts līdz galam.

Pirmais variants prasa vairāk spēka un gribas piepūles, tādēļ tas ir "varmācīgāks". Otrais ir "maigāks", bet, to prak­tizējot, jūs riskējat sapīties savās paša domās, analoģijās, asociācijās.

Tomēr laika gaitā jūsu koncentrēšanās spēja noteikti uzlabosies, un jūs spēsiet pārvarēt šīs traucējošās domas.

* * *

Un tagad piedāvājam pirmo praktisko vingrinājumu.

1. Ieņemiet meditācijas izejas pozīciju. lezemējieties. Iezemēšanās nozīmē to, ka jūs uzturat kontaktu ar Zemes enerģiju. Lai iezemētos, jums jānosēžas taisni, pēdas jānovieto tā, lai tās cieši saskartos ar grīdu. Novāciet no klēpja un ceļgaliem visu lieko (somas, grāmatas, rokdarbus). Rokas un kājas nedrīkst sakrustot. Delnas jānovieto uz gurniem, vēlams ar plaukstu uz augšu. Aizveriet acis un attālinieties no ikdienas rūpēm. Iztēlojieties, ka jums ir enerģētiska ass (koka stumbrs, aukla, sakne vai kas tamlīdzīgs), kas jūs savieno ar Zemi. Šai saiknei jāsavieno jūsu zemākā čakra ar Zemes dzīlēm, vēlams — centru. Lai jūs nemulsina tas, ka jūsu dzīvoklis, iespējams, atrodas devītajā stāvā, tam nav nekādas nozīmes. Šī enerģija spēj šķērsot asus betona, dzelzs un koka pārsegumus. Neviens materiāls ķermenis nevar stāties enerģētisko plūsmu ceļā. Atkārtojiet šo vingrinājumu tik ilgi, līdz tas izdodas ar "pirmo piegājienu". "Ass" jūs cieši saistīs ar Zemi, un tas palīdzēs jums ne tikai uztvert jūsu Egregora enerģiju, bet arī saglabāt paškontroli kritiskās situācijās. Nekrītiet izmisumā, ja uzreiz viss neizdodas. lezemēšanās ir tik svarīga, ka nav vērts nožēlot tai patērēto laiku. Kad esat apguvuši iezemēšanos, varat pāriet pie tālākās meditācijas gaitas. Arī turpmākie vingrinājumi jums būs jāuzsāk ar iezemēšanos.

2. Izdaliet 5 muskuļu grupas: sejas muskuļi, galvas apmatotās daļas muskuļi, kakla, roku, ķermeņa, kāju muskuļi.

3. Iztēlojieties, ka istabas stūros atrodas 5 iededzinātas lampas.

4. Domās nodzēsiet šis lampas, sinhroni atslābinot muskuļus — katrai lampai lai atbilst kāda no 5 muskuļu grupām. Muskuļi jāatslābina virzienā no galvas uz kājām.

5. Izjūtiet šīs sajūtas savā ķermenī, iegaumējiet šo atslābuma sajūtu, centieties tai atrast kādu asociāciju, kas palīdzētu atsaukt atmiņā šo izjūtu — kādu tēlu, priekšmetu, smaržu, skaņu, ar kuras palīdzību jūs spētu atkal ātri nonākt šajā fiziskajā atslābināšanās stāvoklī.

6. Izejiet no atslābuma stāvokļa. Noskalojiet seju ar aukstu ūdeni.

* * *

Nākamais vingrinājums

— tas būs nedaudz sa­režģītāks par iepriekšējo. Vingrinājumam nav jābūt burtiski tādam, kā tas aprakstīts, pēc tā līdzības jūs ar laiku varat radīt kaut ko savu.

1. Iededziniet sveci. Tai jābūt tādai, kas varētu degt ne mazāk kā 35 — 40 minūtes.

2. Ieņemiet izejas pozīciju, izdariet iezemēšanos, kā aprakstīts iepriekšējā vingrinājumā.

3. Koncentrējiet uzmanību uz sveces liesmu, atvairiet blakusdomas, nejaušas asociācijas, ārpasaules trokšņus utt.

4. Liekot lietā nedaudz pacietības, jūs drīz vien šādi spēsiet noskaņoties uz meditāciju jebkurā jums ērtā vietā un laikā.

5. Pakāpeniski jūsu nemierīgās domas atvirzīsies no trokšņiem aiz sienas, rītdienas rūpēm un jūsu niezošā deguna un pievērsīsies svecei — tās liesmas formai, krāsai, kustībām.

6. Jūs sāksiet uztvert šo liesmu pilnīgi citā uzmanības un izpratnes līmenī. Parādīsies sajūta, ka atrodaties dievišķās uguns klātbūtnē un ka šī uguns ir ieraugāma jebkurā vietā un laikā — vajag tikai vēlēties to saskatīt.

7. Tad pakāpeniski arī šīs sajūtas un emocijas izzudīs, un līdz ar tām izgaisīs arī laika un telpas sajūta. Pēcāk, analizējot iespaidus, izpratīsiet, ka esat bijuši viens vesels ar sveci, liesmu, visu pasauli… Tā rezultāts būs apziņa, ka ikvienā no mums ir dievišķā dzirksts un ka to ir nepieciešams cienīt.

8. Izejiet no meditācijas, brīdi atpūtieties, nesteidzieties ķerties klāt dienas darbiem.

Jābrīdina lasītājs, ka šāda tipa meditācijas ārkārtīgi reti kad pilnībā izdodas jau pirmajā mēģinājumā. Meditācijas norise var izrādīties arī citādāka. Iespējams, ka pirmajā reizē jūs netiksiet tālāk par meditācijas pirmo pakāpi — jums traucēs blakusdomas, un jūs netiksiet ar tām uzreiz galā. Tāpēc nezaudējiet pacietību. Tiklīdz jūtat, ka pietiek, pārtrauciet meditāciju, atslābinieties. Nākamajā dienā varēsiet vingrinājumu atsākt.

* * *

Trešais vingrinājums

prasīs no jums nedaudz vairāk fantāzijas nekā abi iepriekšējie. Ņemiet vērā — nedrīkst sevi ar varu piespiest meditēt. Ja jūs īstenībā nevēlaties meditēt, nedariet to "pienākuma pēc". Tomēr arī slinkums nav pieļaujams.

1. Izejas pozīcija, iezemēšanās.

2. Sasniedziet stāvokli, kad blakusdomas izzūd. Koncentrējiet uzmanību uz Savrasova gleznu "Krauķi atlidojuši". Varat lietot no žurnāla izgrieztu reprodukciju, vēlams — labas kvalitātes. Ja jums nav pieejama šīs gleznas reprodukcija, izmantojiet kādu no V.Purvīša pavasara ainavām.

3. Jūs aplūkojot kopš bērnības pazīstamu populāru glez­nu. Kaut kur jūs noteikti būsiet to jau redzējuši. Jūsma var rasties asociācijas saistībā ar jūsu bērnību, piemēram, skolu. Vēlāk jūs varat šo reprodukciju izmantot, lai atsauktu atmi­ņā attiecīgās asociācijas — lai ieraudzītu sevi it kā no malas, saprastu kaut ko sevī, varbūt kādu līdz šim neatrisinātu bērnības problēmu.

Sākumā jūsu uztveri traucēs reprodukcijas sliktā kvali­tāte, papīra spīdums utt. Bet pakāpeniski tas viss izgaisīs, un jūs gluži kā iekusīsiet gleznā — kļūst dzirdami pavasara trokšņi, putnu čalas, sajūtama pavasarīga saulīte. Debesīs peld viegli, gaisīgi mākoņi. Kupenas jau sāk kust. Viss dzī­vais mostas. Ari jūs izjutīsiet spēku pieplūdumu. Pievērsiet uzmanību enerģētiskajiem centriem — čakrām. Vēlākā attīs­tības stadijā jūs spēsiet detalizēti izšķirt tās enerģijas plūs­mas, kas virzās cauri čakrām.

4. Tad centieties šīs enerģijas plūsmas izlīdzināt. Tādējā­di jūs izlīdzināsiet savu biolauka struktūru. Ar terminu "bio­lauka struktūra" šeit tiek domāta triju ķermeņu — fiziskā, astrālā un mentālā — vienība. Novēliet daudz laimes gleznā redzamajiem krauķiem un visai pasaulei. Nepazaudējot la­bo noskaņojumu, "izejiet" no attēla.

5. Pēc meditācijas nesteidzieties uzsākt darbu, kas prasa koncentrēšanos un piepūli. Dariet kaut ko vienkāršu un ikdienišķu — aplejiet puķes, apmīļojiet mājdzīvniekus, ap­runājieties ar kaimiņiem.

Vēl tikai jāpiebilst, ka šo meditāciju vēlams veikt no pīkst. 5. līdz. 9. rītā — jo gleznā ir attēloti bērzi, kuru enerģē­tiskā aktivitāte tieši šajā laikā ir visaugstākā. Šajā laikā bērza enerģija ir nomierinoša, spēcīga un vienmērīga. Tā veicina dvēseles brūču sadziedēšanu, palīdz ārstēt neirotiskus stā­vokļus, nemieru. Agrā pavasarī koku enerģētiskais līmenis sasniedz apmēram 50 — 60 % no sava vasaras maksimuma.

* + *

Meditācija var izrādīties noderīga arī grūtos dzīves brī­žos, kad jāizdara izvēle, no kuras atkarīga jūsu dzīves turpmākā gaita. Ja jūsu izdarītā izvēle būs aplama, t.i., — ja to noteiks jums piemītošā lepnība, bailes, skaudība, alkatība u.c., tad dzīve jums atkal un atkal izvirzīs līdzīgas problēmas. Ja jūs nespēsiet reizi par visām reizēm šo "mezglu" atšķetināt, jūs velti zaudēsiet enerģiju un laiku, tiks apdraudēta jūsu garīgā tālākvirzība. It īpaši nozīmīgi tas ir tajos gadījumos, kad pareizs risinājums ir karmiski nozīmīgs jūsu dzīvē.

Lai pareizi izvēlētos, jums vispirms jānoskaidro grūtās situācijas būtība. īpaši svarīgi to darīt, ja šāda tipa situācijas jūsu mūžā atkārtojušās daudzkārt. Praktizējot sekojošo meditāciju, jūs iemācīsieties noteikt grūto situāciju cēloņus, un līdz ar to — arī veidus, kā šīs situācijas risināt.

Šī meditācija uzskatāma par ilgstošo meditāciju. Iespējams, ka jums šis vingrinājums būs nepieciešama tikai dažas reizes mūžā.

1. Izpētiet savas sajūtas, emocijas, domas, ko izraisa konkrētā situācija. Tad koncentrējieties uz problēmu. Kad būsiet atraduši problēmas cēloņus un veidus, kā to risināt, varēs uzskatīt, ka meditācija beigusies.

2. Centieties noskaidrot, kā jūsu situācija vērtējama no ētikas (tikumības, morāles) viedokļa.

3. Lietojot ētiskās kategorijas, analizējiet tās līdzīgās situācijas, kas jūsu dzīvē jau atgadījušās līdz šim un kuras neesat bijuši spējīgi izprast un risināt. Šo situāciju pamatā, bez šaubām, izrādīsies Bailes, Lepnība un Skaudība (vai kāda no šo īpašību kombinācijām).

4. Tad noskaidrojiet — bet ko tad jūs īsti vēlaties? Kas jums vajadzīgs? Iztēlē veidojiet to sava "Es" tēlu, kādu jūs vēlētos redzēt sevi dzīvē.

5. Pieņemot lēmumu un izdarot izvēli, pievērsiet uzmanību veidiem, kā realizēsiet savus nolūkus. Jāatgādina, ka mērķis — tā ir šī mērķa sasniegšanā pielietoto līdzekļu sum­ma. "Ko sēsi, to pļausi", citiem vārdiem sakot: kādus līdzekļus izraudzīsieties mērķa sasniegšanai, tādu mērķi arī sasniegsiet, neatkarīgi no tā, kādi bijuši sākotnēji skaļi paustie ideāli.

6. Pirms sākat realizēt dzīvē savu "jauno Es" un savus īstenos nolūkus, "pielaikojiet" šo savu "jauno Es" reālajai dzīvei un tās iespējām. Vai jūs spēsiet to realizēt uzreiz, vai varbūt izvēlēsieties pakāpenisku taktiku? Vai jūtaties laimī­gāks pēc šīs meditācijas? Ja tā — tad uz priekšu!

* * *

Tātad — eksistē četri galvenie principi, kas jāievēro meditējot:

1. Fiziska atslābināšanās un iezemēšanās (kontakts ar Zemes enerģētisko lauku).

2.Prasme iztēloties, vizualizēt tēlu jūsu iztēlē jeb t.s. mentālajā ekrānā. Svarīgi prast uzskatāmi iztēloties jums nepieciešamos tēlus (domformas), kā arī notvert tās izjūtas, ko rada jūsu smadzenēs nonākušās domfor­mas.

3. Meditācijai jāsagādā jums atvieglojuma, apmieri­nātības sajūta.

4. Jāprot laicīgi beigt meditāciju. Tai nav jākļūst no­gurdinošai.

* * *

Varam ieteikt arī kādu no ilgstošajām meditācijām, proti — SAVU KAITĪGO PARADUMU NOVĒROŠANU UN NOVĒRŠANU.

Izvēlieties kādu vienu īpaši kaitīgu paradumu, kā, pie­mēram, zobu griešanu, uzacu raukšanu, nepareizu stāju, strādājot pie rakstāmgalda, nagu vai zīmuļu graušanu utt. Ja šādu paradumu jums nav —, kas nešķiet īpaši ticami, — varat pievērsties savai elpošanai — lai tā būtu vienmērīga, pareiza, vai vispārīgai ķermeņa stājai — kā jūs ejat, vai neesat sašķiebušies, sakumpuši? Kāda ir jūsu ierastā sejas izteik­sme? Varbūt jūs pastāvīgi viebjaties? Mēģiniet pieķert sevi "nozieguma vietā" un "uz karstām pēdām" izlabot trūku­mu. Tieciet galā vispirms ar vienu no šādiem kaitīgiem para­dumiem, tad ķerieties pie nākamā.

Atcerieties: meditācija ir domāta, lai stiprinātu jūs šīs, reālās dzīves uzdevumu risināšanai, nevis tam, lai jūs, attei­kušies no reālās dzīves un pasaules, iegrimtu savu ilūziju un sapņu pasaulē! Tādai aiziešanai no reālās dzīves problē­mām var būt bēdīgas sekas — garīga slimība, pašnāvība, depresijas. Esiet paškritiski un modri! Dzīve ir darbs, nevis nepārtraukta eiforija!

Bez tam panākumi meditācijā un jaunā informācija, ko jūs šādā kārtā gūsiet, var rosināt jūsos pilnīgi nepamatotu personīgā nozīmīguma sajūtu. Cilvēks var zaudēt paškon­troli, kas arī var novest pie dažādiem t.s. apsēstības veidiem. Tādēļ daudz būtiskāk ir nevis nodoties "astrāliem lidoju­miem", bet gan pilnveidot sevi, savu raksturu — izskaust egoismu, lepnību, bailes. Tās panākams tikai un vienīgi grū­tā darbā ar jūsu ikdienas dzīvi un tās dažādajām situācijām. Jo "grūtāka" ikdiena, jo vairāk darba. Neizvairieties!

Rūta Kalniņa

Kā kļūt par ekstrasensu