Viens no veiksmes pamatprincipiem – jūs esat tas, par ko jūs sevi domās uzskatāt, un jūsu raksturu veido jūsu domu summa. Tātad tas, par ko jūs domājat pašreiz, par ko domāsiet rīt un nākamajā mēnesī, par to jūs beidzot kļūsiet. Šis mazais brīdinājums ir pazīstams jau no seniem laikiem, bet neviens to nav izskaidrojis tik labi kā mazpazīstams esejists no Ilfrakombas, maza ciematiņa Devonas grāfistes piekrastē Anglijā. Džemsa Allena mazais meistardarbs „Kā cilvēks domā”, tiek nepārtraukti arvien no jauna iespiests, un viņš, neapšaubāmi, ir viens no biežāk citētajiem rakstniekiem cilvēces vēsturē.
Ko jūs patiešām gaidāt no dzīves? Labi pārdomājiet to.
„Cilvēks pats sevi vai nu paaugstina, vai pazudina. Domu arsenālā viņš kaļ ieročus, ar kuriem pats sevi iznīcina, un arī izgatavo darbarīkus, kas palīdz viņam uzcelt prieka un spēka, un miera pilis.”
Veiksme, mīlestība, laime, apmierinājums, bagātība – ja jūs pēc tā tiecaties, jūs tūlīt uzzināsiet, ka to saknes izaug no domu sēkliņām, kuras vienīgi jūs paši varat iedēstīt tagad, kad saprotat lielo patiesību, ka jūsu liktenis ir atkarīgs tikai no jums pašiem.
Viss, ko cilvēks sasniedz, un viss, ko viņam neizdodas sasniegt, ir tiešs viņa domu rezultāts. Taisnīgi iekārtotai pasaulei, kurā līdzsvara zaudējums nozīmē galīgu sagrāvi, jābalstās uz absolūtu indivīda personisko attīstību.
Cilvēka vājums vai spēks, tikumība vai netikumība ir viņa paša, nevis kāda cita rokās. Viņš sevi veido pats, un kaut ko mainīt savā raksturā var tikai viņš pats, nevis kāds cits. Viņa liktenis arī nav neviena cita, tikai viņa paša rokās. Viņa ciešanas un laime ir atkarīgas no viņa paša rakstura. Kādas ir cilvēka domas, tāds ir viņš pats, un, ja viņš savas domas nemaina, viņš paliek tāds, kāds bijis.
Stiprs cilvēks nespēj palīdzēt vājākam, ja tas nevēlas, lai viņam palīdz, un pat vājam cilvēkam ir pašam jākļūst stipram. Viņam pašam ir jāiegūst tas spēks, ko viņš apbrīno citos. Neviens cits, tikai viņš pats spēj mainīt savu likteni.
Cilvēks spēj celties, uzvarēt un kaut ko sasniegt tikai ar cēlu domu palīdzību. Viņš var palikt vājš, nožēlojams un nelaimīgs, atsakoties domāt cēlas domas.
Cilvēks var gūt panākumus tikai tad, ja viņš atsakās no savām haotiskajām, dzīvnieciskajām domām un pievēršas savu plānu piepildīšanai un apņēmības un pašpaļāvības attīstīšanai. Un, jo cēlākas ir viņa domas, jo godīgāks un tikumīgāks viņš kļūst, jo lielāka būs viņa veiksme un svētīgāki un noturīgāki – viņa panākumi.
Pasaulei nepatīk alkatīgie, negodīgie, netikumīgie, kaut arī, pavirši uz to skatoties, mums dažreiz šķiet, ka patīk. Tā atbalsta godīgos, augstsirdīgos un tikumīgos. Visu laiku lielie skolotāji to ir dažādos vārdos apgalvojuši, un, lai par to pārliecinātos, cilvēkam ir neatlaidīgi jācenšas kļūt tikumīgākam, padarot cēlāku savu domāšanu.
Jebkuri sasniegumi ir centienu kronis un domu diadēma. Ar pašsavaldīšanos, apņēmības, skaidrības, tikumības un labu domu palīdzību cilvēks kļūst labāks.
Cilvēks var gūt pasaulē lielus panākumus un augstu pacelties garīgajā jomā, bet tad atkal krist vājībās un postā, ļaujot augstprātīgām, savtīgām un neķītrām domām pārņemt sevi.
Uzvaras, kuras gūtas ar pareizu domu palīdzību, var nosargāt tikai ar modrību. Daudzi pēc tam, kad ir nodrošinājuši panākumus, padodas un drīz vien kļūst par neveiksminiekiem.
Visi sasniegumi – gan darījumos, gan intelektuālajā, gan garīgajā jomā – ir noteiktu domu rezultāts un ir pakļauti vienam un tam pašam likumam, vienai un tai pašai kārtībai. Tie atšķiras tikai ar centienu mērķi.
Cilvēkam, kas dzīvē sasniedz maz, arī jāupurē maz. Cilvēkam, kas vēlas sasniegt daudz, ir arī daudz jāupurē. Cilvēkam, kas tiecas pēc augstiem mērķiem, ir jāupurē ļoti daudz kas.
Ogs Mandino "Panākumu universitāte"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru