Jau pieminētais Hermess Trismegists esot formulējis tā saukto trejādības likumu, kurš apraksta pasaules iedalījumu, proti, — pasaule sastāv no Fiziskās pasaules, Astrālās pasaules un Garīgās pasaules. Domformas "dzīvo" un izplatās Astrālajā pasaulē. Visam, kas atrodas Fiziskajā pasaulē, ir savs "līdzinieks" jeb kopija Astrālajā un Garīgajā pasaulē. Var teikt arī tā — Garīgajā pasaulē lieta pastāv kā ideja, informācija, Astrālajā — iegūst astrālo matēriju, bet Fiziskajā — kļūst mums fiziski redzama un taustāma. Tas, protams, ir ārkārtīgi vienkāršots apraksts.
Lieli dabas spēki paši par sevi nav ne "labi", ne "ļauni". Vismaz mēs nevaram uz tiem attiecināt Labā un Ļaunā jēdzienus to ikdienišķajā izpratnē. Katram spēkam ir gan sava gaišā, gan tumšā puse, jeb, kā saka okultisti, — pozitīvie un negatīvie aspekti, kas savstarpēji papildina viens otru. Spēku tumšos aspektus pārstāv dēmoni, bet gaišos — eņģeļi. Te nu mēs saskaramies ar ļoti svarīgu maģisko doktrīnu — pretstatu MAINĪBAS un VIENĪBAS doktrīnu, jau seno grieķu domātāji vērsa uzmanību uz to, ka Visuma norises atgādina svārsta kustību. Diena nomaina nakti, vasara — ziemu. Pēc atslābuma seko pacēlums. Viss, kas dzimst, noveco un mirst, un, lai rastos jauna dzīvība, jāiet bojā vecajam. Svarīgi ir, lai šie pretstati atrastos HARMONIJĀ. Sengrieķu filosofi uzskatīja, ka ir "kaut kas", kas uztur šo harmoniju, nodrošina mierīgu svārsta kustību turp — atpakaļ. Šis "kaut kas" ir augstāks par abiem pretstatiem, un abi pretstati ir tā daļas.
Šis "kaut kas" tad arī ir maga meklējumu mērķis. Mags tiecas uz pretstatu apvienošanu un harmonizēšanu. Maģijā attīstība notiek, izdzīvojot, izprotot un samierinot visus pretstatus — labo un ļauno, garīgo un miesisko, saprātu un kaislības, smieklus un asaras. Teze un antitēze attīstās sintēzē. Alķīmijā pastāvēja priekšstats par Karaļa un Karalienes Laulībām, kuru rezultātā dzimst jauna būtne — Hermo- frodīts. Karalis un Karaliene šeit simbolizē divus Visuma radošos spēkus — vīrišķo un sievišķo, bet plašākā nozīmē — pretstatu (jebkuru pretstatu) pāri. Lai rastos kas jauns, nepieciešama šo pretstatu KOPDARBĪBA — Laulības. Hermo- frodīts ir mītiska būtne, kurā apvienotas kā vīrišķās, tā sievišķās iezīmes. Hermofrodīts — "pilnīga būtne", proti, — pretstatu sintēze.
Iā arī jebkurā lietā magam jārod "zelta vidusceļš" — pretstatu apvienojums. Magam jālīdzsvaro visas savas būtnes sastāvdaļas. Piemēram, viņš nedrīkst par daudz nodoties intelekta un saprāta kultivēšanai uz jūtu un emociju rēķina.
Pretstatu līdzsvaram jāvalda arī seksuālajā sfērā. Sieviete un vīrietis ir divi spēki, kas apvienojas, lai dzemdētu vienu — bērnu. Maģijai ir sveša doma, ka sieviete būtu "zemāka būtne" salīdzinājumā ar vīrieti. Pastāv ticējums, ka sākotnēji cilvēks bija divdzimumu būtne. Kāda ezoteriska jūdu leģenda vēsta, ka Ādama ķermeņa kreisā puse bijusi sievišķa, bet labā — vīrišķa. Tas Kungs sadalījis abas puses atsevišķi. No šejienes tad arī cēlusies Bībeles versija par Ievu, kas radīta no Ādama ribas. Ja cilvēks ir Dieva līdzinieks, tad arī Dievam, kurš ir Vienots, piemīt gan sievišķais, gan vīrišķais, kas atrodas līdzsvarā.
Tādēļ mags nevar kļūt līdzīgs Dievam, kamēr nav attīstījis sevī pretējā dzimuma iezīmes, protams, ne fiziskās, bet gan garīgās. Ievērojamais psihologs Karls Gustavs Jungs ir izstrādājis teoriju, pēc kuras katra cilvēka zemapziņā mīt pretējā dzimuma "pirmtēls" jeb arhetips, kas tad arī esot cilvēka "dvēsele". Cilvēks kā personība garīgi pilnvērtīgi attīstīties varot tikai tad, ja viņš šo "dvēseli" atrod un integrē savā psihē. Jāpiebilst, ka mūža otrā pusē K.G Jungs interesējās par alķīmiju un ir sarakstījis vairākus darbus, kuros skaidro alķīmijas norises kā psihes procesus.
Maģijai līdz ar to sveša ir doma, ka sekss būtu kaut kas grēcīgs un netīrs. Gluži pretēji, senatnē tika uzskatīts, ka līdzīgi tam, kā jauna cilvēciska būtne tiek radīta dzimumaktā, tā ari Visuma esamība ir dievu seksuālas darbības rezultāts. Eshils "Danaīdās" runā par dabu kā par Zemes un Debesu augli: "Svētās Debesis ilgojas saskarties ar Zemi, un Zemi pārņem kvēlas ilgas pēc šīs savienības. Debesis atdod Zemei savu valgmi un apaugļo to, un Zeme dzemdē ganības lopiem un augļus mirstīgajiem."
Kā jau pieminējām, viens no visrespektējamākajiem Rietumu okultisma pirmavotiem ir Hermesa Trismegista "Smaragda plāksnes". Šīs plāksnes esot atradusi Ābrama sieva Sāra, pēc citas versijas — Aleksandrs Lielais Hermesa Trismegista kapā. Hermess — tā sauca arī sengrieķu gudrības dievu, kurš bija maģijas patrons. Vēl 1200. gadā esot eksistējis šo "Smaragda plākšņu" latīniskais tulkojums, bet zināmi vēl agrāki arābu tulkojumi. Latīniskais skanot šādi: "Quod superius est sicut quod inferius et quod inferius est sicut guod superius ad perpetranda iniracula rei unius" — "tas, kas ir augšā, līdzinās tam, kas apakšā, un tas, kas apakšā, līdzinās tam, kas augšā, Tā tiek sasniegts vienotības brīnums".
Uz šo maģisko vienotības doktrīnu balstās arī tāda maģiska nozare kā astroloģija. Pēc astrologu domām, Zemes notikumi risinās paralēli Debesu notikumiem. Debesu planētas iemieso dažādus maģiskos spēkus, kas darbojas uz Zemes un cilvēku dzīvē. Uz šo vienotības likumu balstās arī dažādi zīlēšanas paņēmieni.
Princips "kā augšā, tā apakšā" neaprobežojas vienīgi ar pasīvu nākotnes izdibināšanu. Ietekmējot notikumus "apakšā", mags spēj izmainīt notikumus "augšā" — uz to pamatojas dažādi praktiskās maģijas paņēmieni.
Vēl, kā jau minējām, Hermesa Trismegista formulētais likums izpaužas pasaules uzbūvē. Visvienkāršākais pasaules iedalījums ir trejāds — proti, ka pasaule sastāv no Garīgās, Astrālās un Fiziskās pasaules.
Pastāv arī sarežģītāki iedalījumi, šis ir vispārinātākais no visiem. Tā, piemēram, pēc rozenkreiceru teorijas Visums iedalās 7 pasaulēs:
1. Dieva pasaule.
2. Jaunavīgā Gara pasaule.
3. Dievišķīgā Gara pasaule.
4. Dzīvinošā Gara pasaule.
5. Konkrētās un Abstraktās Domas pasaule.
6. Vēlmju jeb Astrālā pasaule.
7. Fiziskā pasaule.
Katra no šīm pasaulēm savukārt iedalās vēl sīkāk. Pati zemākā no visām ir Fiziskā pasaule, ko uztver un kurā dzīvo lielais vairums cilvēku. Tā iedalās divos slāņos — ķīmiskajā:
1. Garīgā pasaule
2. Astrālā pasaule (Velmju pasaule)
3. Fiziskā pasaule
slānī (šķidrumi, gāzes, cietās vielas) un ēteriskajā slānī, kurš sastāv no tā saucamā ētera — matērijas, kas ir smalkāka par parastajām, ķīmiskajām matērijām.
Citas klasifikācijas šo ēterisko slāni pieskaita Astrālajai pasaulei. Ēteriskajam slānim piemīt īpašība saglabāt materiālo lietu un domu "nospiedumus", t.i., "rokraksti nedeg" — viss, kas vien kādreiz uz Zemes noticis, tiek ierakstīts šajā ēteriskajā slānī gluži kā datora atmiņā. Mags spēj piekļūt ēteriskajā slānī esošajai informācijai un, piemēram, atjaunot bojā gājušu rokrakstu. Ar šī slāņa palīdzību vēl ari notiek dievišķo ideju iemiesošanās materiālajā pasaulē.
Nākamā pasaule — Vēlmju pasaule jeb Astrālā pasaule. Tā iedalās trīs slāņos — Kaislību pasaulē, Neitrālo vēlmju pasaulē un Augstāko vēlmju pasaulē. Šajā slānī atrodas rīcības motīvi — pēc analoģijas ar Mikrokosmosu — emocijas.
Trešā — Domu pasaule iedalās Konkrētās un Abstraktās domas slāņos. Pirmajā slānī pārstāvētas mūsu izvēles iespējas, saprāts, kas caur Astrālo pasauli un Ēterisko slāni iemiesojas Fiziskajā pasaulē. Šo divu Domu pasaules slāņu robežu krustpunktā Gars (Ideja) pārtop Formā (Matērijā).
Dzīvinošā Gara pasaulē atrodas indivīdu konkrētās karmiskās saiknes — parādi, gan piedotie, gan nepiedotie. Dievišķā Gara pasaulē mājo cilvēka augstākais garīgais aizsākums. Jaunavīgā Gara pasaulē mīt Dievišķie Gari jeb tā saucamie Egregori.
Šīs pasaules nepastāv izolēti viena no otras, bet gan aizņem vienu un to pašu telpas daļu un savstarpēji mijiedarbojas. "Parastie cilvēki" spēj uztvert vienīgi fizisko pasauli, dažos izņēmuma gadījumos — Astrālās pasaules zemākos slāņus.
***
Turpmāk ērtības labad lietosim vispārinātus apzīmējumus — Fiziskā, Astrālā un Garīgā pasaule. Līdzīgi kā Visums sastāv no šīm trim pasaulēm, tā arī cilvēks sastāv no trim ķermeņiem — Fiziskā, Astrālā un Garīgā. Cilvēks, kurš attiecīgi vingrinājies, spēj pārslēgt savu apziņu uz Astrālo un Garīgo ķermeni un "iziet" ārpus Fiziskā ķermeņa, šāds cilvēks spēj ceļot Astrālajā pasaulē. Kad cilvēka mūžs beidzas, viņa fiziskais ķermenis iet bojā, un astrālais un garīgais ķermeņi atdalās no tā. Mirušā gars kādu laiku uzturas Astrālajā pasaulē, un tad seko t.s. astrālā nāve — kad garīgais ķermenis pamet astrālo un turpina savu ceļu augšup — uz Garīgo pasauli. Pamestais "astrālais līķis" pēc kāda laika sabrūk. Vēl Astrālajā pasaulē sastopamas dažādas astrālas būtnes — gari, dēmoni, elementāļi, mākslīgi radītas domformas. Zemākās astrālās būtnes var būt šausmīgas un atbaidošas. Alkohola un narkotiku ietekmē cilvēks var "pieslēgties" zemākajam Astrālim un šīs būtnes ieraudzīt — dzērājiem murgos rādās čūskas, briesmoņi, "baltās pelītes", tiem liekas, ka viņus vajā, grib nogalināt. Augstākajiem astrālās pasaules slāņiem "pieslēgties" ir daudz grūtāk, tas prasa garīgus vingrinājumus, uzcītību un darbu ar sevi. Garīgi augsti attīstīti cilvēki spēj "pieslēgties" ari Garīgajai (jeb Mentālajai) pasaulei, līdz pat Vienotā Dievišķā līmenim.
Ikviens notikums, kas grasās notikt uz Zemes, vispirms izveidojas Astrālajā (Vēlmju) pasaulē, kā pirmavots (Ideja) savukārt rodams Garīgajā pasaulē. Mags ar savu domu spēku spēj šos notikumus ietekmēt. Bez tam mags spēj ari radīt domformas — pastāvīgas enerģētiski informatīvas struktūras, kas eksistē Astrālī. Domformām var būt visdažādākie uzdevumi — piemēram, aizsargāt kādu vietu vai cilvēku. Daudzi būs dzirdējuši par t.s. Tutanhamona kapeņu lāstu — visi cilvēki, kas piedalījās šo kapeņu atvēršanā un izpētē (apgānīšana taču!), vēlāk dažādos veidos gāja bojā. Okultisti uzskata, ka tas noticis tādēļ, ka šīs kapenes atradās speciāli veidotu domformu aizsardzībā. Melnie magi rada domformas ar nolūku kaut ko iznīcināt, sagraut.
Astrālajā un Mentālajā pasaulē eksistē arī Egregori — Egregors ir kādas cilvēku grupas kolektīvais "sargeņģelis" — enerģētiska struktūra. Ikviens cilvēks ir saistīts ar kādu no Egregoriem. Egregoriem var būt dažādas pakāpes — piemēram, atsevišķu dzimtu Egregori visi kopā veido kādas nācijas Egregoru. Pastāv arī dažādu reliģiju Egregori — Kristīgais (ar dažādu konfesiju apakšegregoriem), Islama, Budisma, Hinduisma utt. Cilvēks parasti ir karmiski saistīts ar saviem Egregoriem, tāpēc jābūt uzmanīgam, mainot reliģisko piederību! Ja jūs esat karmiski saistīts, piemēram, ar Pareizticības Egregoru, tas nozīmē, ka jums dzīvē jāatrisina kādi šī Egregora uzdevumi. Līdz ar to šis Egregors jums palīdzēs, dos spēku, aizsargās. Kristīšana nozīmē cilvēka "pieslēgšanu" Egregoram. Jūs nevarat izdomāt pēkšņi pāriet budismā. Šāda pāreja var notikt tikai tad, ja cilvēks savu karmisko pienākumu pret Egregoru ir izpildījis.
Egregors ir "jābaro", jādod tam enerģija — tam domāti, piemēram, Baznīcas rituāli. Cilvēks, apmeklējot dievkalpojumu, ziedojot Baznīcai, stiprina Egregoru. Pretī viņš var saņemt Egregora aizsardzību tad, kad tā ir nepieciešama. Arī dziedināšana notiek ar Egregoru palīdzību.
Garīgajā pasaulē ir daudz kā bīstama, ar to nedrīkst jokoties. Ne jau velti ir teikts: "Tev nebūs Tā Kunga vārdu lieki valkāt" — proti, bez vajadzības nedrīkst uzbāzties Egregoram ar prasību palīdzēt. Atbildes reakcija jums var būt visai nepatīkama. Ko dara ar suni, kas kvekšķ bez vajadzības? Ieper!
Pastāv arī tāda parādība kā Egregoru savstarpējās cīņas. Katram Egregoram ir savi karmiskie uzdevumi, katrs Egregors dzimst, nodzīvo tam atvēlēto mūžu, noveco un mirst. Dzīvot saskaņā ar saviem — dzimtas, nācijas, reliģiskās konfesijas Egregoriem — viens no sekmīga dziednieka pamatprincipiem.
Rūta Kalniņa
Kā kļūt par ekstrasensu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru