Neierobežota mīlestība

Mīlēt visus bez ierobežojumiem —  kā gan tas ir iespējams?

  

Šāds jautājums, iespējams, ienāk tev prātā, kad dzirdi teoriju par neierobežotu mīlestību pret ikvienu cilvēku. Godīgi sakot, arī es pati vēl pirms pāris gadiem uzdevu sev šo jautājumu.

Tu patiešām esi neierobežotas mīlestības būtne. Tomēr, ilgus gadus cīnoties ar savu patieso būtību, esi aizmirsis savu īsteno dabu. Tavas domas vienmēr ir izkliedētas vairākos virzienos: tās ir pievērstas cilvēkiem, situācijām, dažādiem vērtējumiem, cerībām un prasībām. Tev nekad nav laika vai vēlmes pilnībā izprast savu patieso būtību, tādēļ tavas spēka informācijas paketes tiek izšķērdētas veltīgi - tās rada konfliktus tavā dzīvē, jo ir nosūtītas negatīvām enerģijām, tādām kā skaudība, citu vainošana u.tml., kaut patiesībā tu alksti pēc mīlestības, iekšēja miera un laimes. Ko darīt, lai mainītu situāciju? Jo drīzāk tu nolemsi piekļūt tuvāk savai īstenajai dabai, jo drīzāk sāksi iznīdēt visas negatīvās domas, ko esi pieradis ģenerēt.

Pozitīvie priekšstati, ko nostiprināsi savā apziņā, ģenerēs tikai pozitīvas domas. Tas, protams, prasīs zināmu laiku, bet vēl vairāk - apņēmību un neatlaidību.

Ir tikai viena ārkārtīgi spēcīga enerģija, kas spēj radīt laimi tevī un tavā apkārtnē, — neierobežota mīlestība jeb tava būtība.

Reizēm cilvēki nepelnīti kritizē Radītāju, paziņojot, ka Viņš ir atbildīgs par visām ciešanām. Taču tad, ja šie cilvēki būtu ieguvuši pilnīgas zināšanas par savu dzīvi, viņi mācētu sūtīt savu neierobežoto mīlestību Radītājam un gandarīti sajustu, kā šī mīlestība atgriežas pie viņiem daudzkārt spēcīgāka.

Vai arī tev piemīt slieksme vainot sevi par dažādām šķietamām nepilnībām? Ja tā ir, acīmredzot tu nespēj sevi mīlēt un pilnībā akceptēt. Taču, ja tu gribi patiesi mīlēt un godāt Radītāju, tev pirmām kārtām ir jāmīl un jāakceptē sevi, jo tieši tā rīkojas Viņš. Kad tu būsi pārpilns ar mīlestību pret Radītāju un sevi, nevajadzēs daudz pūļu, lai iekļautu šajā mīlestības lokā arī visus apkārtējos. Saprotot, ka ikviens cilvēks pēc būtības ir tāds pats kā tu un ka Visvarenais radīja ikvienu ar Viņam piemītošo enerģiju, tu sāksi uzskatīt ikvienu cilvēku par Radītāja daļu. Visi cilvēki ir Radītāja atspulgi, tāpēc zināmā mērā - vienādi.

Kad to apzināsies, tu spēsi viegli un dabiski mīlēt itin visus cilvēkus. Šī mīlestība dzims tavā iekšienē, to radīs tava pilnīguma apziņa.

Saskaņā ar šo teoriju zināšanas par sevi un mīlestība pret sevi ir priekšnoteikums, lai sajustu neierobežotu mīlestību pret visiem pārējiem. Tomēr eksistē vēl kāds rīcības variants. Tiklīdz tu sāksi mīlēt sevi bez ierobežojumiem, viss negatīvais, kas atrodas tevi, pakāpeniski izzudīs, un drīz vien neierobežota mīlestība kļūs par tavu dzīvesveidu. Kuru veidu no šiem abiem izvēlēties - tas paliek tavā ziņā.

Mīlestība tavā dzīvē ir tas pats, kas asinis cilvēka ķermenī.

Tāpat kā ķermeņa fiziskais spēks ir proporcionāls tajā esošajam asiņu daudzumam, dzīves spars tevī ir tieši proporcionāls tam, cik daudz neierobežotas mīlestības tu izjūti. Vai tu to apzinies vai ne, tevī mīt ārkārtīgi liela mīlestība. Mīlestība un laimes izjūta — tāds ir tava dabiskā esamības stāvokļa raksturojums. Tādēļ mīlot tu sevī sajūti nebeidzamu enerģiju, turpretī negatīvās emocijas, tādas kā naids un dusmas, mazina enerģijas plūsmu un izraisa stresu.

Mīlestību nevar dot vai ņemt. Mīlestību var izjust.

Kad tu jūti sevī mīlestību, tās vibrācijas izstrāvo no tevis un ietekmē visus apkārtējos. Turklāt tu nekad nejūti mīlestības trūkumu, jo tā atgriežas pie tevis daudzkārt lielākā apmērā. Mīlestība ir ārkārtīgi spēcīga pozitīvā enerģija; domājot par saviem mīļajiem ar neierobežotu mīlestību, tu likvidē negatīvās enerģijas, kas strāvo šajos cilvēkos un viņu apkārtnē. Tātad, jo vairāk spēka informācijas pakešu tu nosūti mīlestības enerģijai, jo labāk tas ir tev pašam un taviem mīļajiem.

Ja dzīvosi, pilnībā akceptējot sevi un padodoties Radītājam, tu aizsāksi procesu, kura laikā viss negatīvais, kas mīt tevī, tiks likvidēts un tu iegūsi spēku. Kad apzināsies neierobežoto mīlestību, kas piepilda tevi, tu iegūsi vēl lielāku spēku. Dāvā šo neierobežoto mīlestību ne tikai sev un citiem cilvēkiem, bet ari katrai darbībai, kurā iesaisties!

Vai esi pamanījis, ka jaunās māmiņas tikpat kā nemaz neslimo, kamēr viņu bērni ir zīdaiņa vecumā? Tas notiek tāpēc, ka ikviena māte saprot: šajā laikā bērns ir pilnībā atkarīgs no viņas visās dzīves sfērās. Ja viņa saslims kaut uz vienu dienu, zīdainim klāsies ļoti grūti, un to viņa negrib pieļaut. Tātad māte pavisam skaidri "zina", ka viņai obligāti jābūt veselai. Šis ir labs piemērs, kas norāda uz diviem svarīgiem aspektiem. Pirmkārt, "zināt" kaut ko iekšēji ir pavisam citādi nekā izpaust šo pašu domu vārdos. Kad mēs kaut ko "zinām", mēs to atzīstam kā faktu. Mēs nesūtām Visumam divējādas spēka informācijas paketes, jo ne par ko nešaubāmies. Turpretī, ja tu saki sev, piemēram: "Rīt man kāja vairs nesāpēs," - nākamajā dienā tu pārbaudi, vai tā patiešām ir noticis. Acīmredzot tu neesi bijis pilnīgi pārliecināts par rezultātu. Tu centies iedvest sevī pozitīvu domu, tomēr pārbaudīji metodes iedarbību. Daudz labāk būtu, ja tu skaidri "zinātu", ka sāpes patiešām pāries, un nešaubītos. Neierobežota mīlestība dod ārkārtīgi lielu papildu enerģiju. Piemēram, māmiņa nenogurst, augu diennakti rūpējoties par savu jaundzimušo bērniņu, jo viņas neizsīkstošās enerģijas avots ir neierobežota mīlestība. Ja ienesīsi šādu mīlestību ikvienā savā darbībā un ikvienā savas dzīves brīdī, nekas nespēs atņemt tev enerģiju. Tas nemaz nav grūti - tev tikai jāiemācās izdzīvot ikvienu mirkli ar pilnu apziņu.

Aplūkosim piemēru par mājsaimnieci, kurai nepatīk katru dienu gatavot maltītes savai ģimenei, jo viņa to uzskata par vienmuļu nodarbi. Gatavojot ēdienu, šī sieviete domā par citām interesantām nodarbēm, ko viņa varētu veikt šajā laikā. Tomēr šādas domas nekādā ziņā nepalīdz, jo šobrīd viņai ir jāgatavo ēdiens. Ja mājsaimniece veltītu savu uzmanību un mīlestību konkrētajā brīdī veicamajiem virtuves darbiem, viņa ne tikai pagatavotu garšīgāku maltīti, bet arī tās gatavošanai patērētais laiks dotu viņai patīkamu gandarījumu, nevis sarūgtinājumu.

Ja tev jāpaveic kāds darbs, kas tev nepatīk, labāk būtu no tā atteikties, nevis strādāt ar nepatiku. Negatīva attieksme iedragās tavu iekšējo mieru, un tādējādi cietīs arī darba rezultāts. Ja nepatīkamais darbs tev tomēr jāpaveic, dari to ar akceptēšanu un mīlestību. Šāda attieksme dabiski uzlabos darba kvalitāti un radīs pozitīvas vibrācijas tavā iekšienē.