Ja kāds mani ir aizvainojis, viņam par to būs jāsamaksā!
Šī doma ļoti dabiski ienāk tev prātā, kad kāds tevi aizvaino vai piekrāpj. Tu gribi, lai šis cilvēks piedzīvo tādas pašas ciešanas, kādas tev nācās piedzīvot viņa dēļ.
Patiesībā tu nekad nepiedzīvo ciešanas kāda cita dēļ.
Tu ciet tikai un vienīgi savas karmas dēļ. Tava karma ir tava reakcija uz apkārtējiem cilvēkiem un situācijām.
Karma — zemapziņas uzskatu formā — visu laiku ir kopā ar tevi tavā esamības ceļojumā, bet zemapziņā noglabātie priekšstati izpaužas kā domas. Tātad, iemācoties novērot un apzināties savas visdziļākās domas, tu vari identificēt domāšanas modeļus, kurus radījuši zemapziņā esošie negatīvie uzskati. Tieši šie uzskati provocē negatīvās situācijas tavā dzīvē. Apkārtējie cilvēki darbojas tikai kā starpnieki, kas "piegādā" tev likstas un ciešanas. Tu saņem to, ko esi piesaistījis ar savām domām.
Piemēram, ja kāds ir tevi piekrāpis, tev vispirms vajadzētu identificēt ar uzticēšanos saistītos uzskatus savā apziņā. Iespējams, apzināti tu mēģināji kādam uzticēties, ķet zemapziņā tomēr nebiji pārliecināts par savas rīcības pareizību. Varbūt tu patiesībā domāji, ka nevienam nevar uzticēties? Ieskaties sevī, lai noskaidrotu, vai pilnībā respektē sevi un uzskati, ka esi pelnījis cieņu, ko apzināti meklē. Daudzi cilvēki nemīl sevi, taču šāda attieksme izraisa pašcieņas trūkumu un dabiski piesaista pazemojumus no ārpasaules.
Katra situācija, kas liek tev justies nelaimīgam vai rada diskomfortu, ir iespēja ieskatīties sevī un atbrīvoties no kāda negatīva uzskata. Ja kāds ir tevi nodevis, pajautā sev, vai cieni šo cilvēku. Saskaņā ar vienu no Visuma likumiem tas, ko tu sūti ārpasaulei, atgriežas pie tevis daudzkārt lielākā apmērā. Tātad, ja tu neizjūti cieņu pret kādu cilvēku, tu nevari gaidīt, lai viņš cienītu tevi.
Spēcīga vēlme atriebties kādam par nodarītu pārestību ne tikai atgādina par piedzīvoto aizvainojumu, bet arī vairo negatīvo emociju spēku. Vēlreiz atmiņā uzjundītā pārestība, kā arī dusmas un naids nošķir tevi no tavas patiesās būtības — no mīlestības, iekšējā miera un laimes izjūtas. Labāk būtu piedot cilvēkam, kurš nodarījis tev pāri. Tomēr piedot nekādā ziņā nenozīmē sūtīt signālu, ka tev drīkst darīt pāri atkal. Šādu signālu pāridarītājs toreiz bija saņēmis no tevis, lai varētu tevi negatīvi ietekmēt. Vispirms noskaidro, kāds cēlonis radīja šo signālu, un tad atbrīvojies no tā. Tiklīdz atkal būsi pārliecināts par sevi, neviens nekādā veidā nespēs tevi negatīvi ietekmēt.
Ja kāds ir nodarījis tev kaitējumu, tas noticis tikai tāpēc, ka tu devi viņam spēku to izdarīt. Dažkārt cilvēki saka: "Es taču dāvāju viņam tik daudz mīlestības, sirds siltuma un cieņas, bet, re, kā viņš mani piekrāpa!" Ja tu patiesi, pilnīgi un neierobežoti mīli un akceptē sevi, tev nemaz nevajag censties mīlēt un cienīt kādu citu. Tad mīlestība pret sevi un sevis akceptēšana ir tavs dabiskais esamības veids. Tad tev vairs nav jārēķina, cik daudz esi izdarījis kāda cita labā, jo tu dari labu bez jebkādas piepūles. Savus labos vai sliktos darbus cilvēki atceras tikai tad, ja tie prasījuši zināmu piepūli no viņiem, ja konkrētā darbība nav bijusi viņiem dabiska. Darīt kādam labu tikai pienākuma dēļ vai cerībā saņemt kaut ko pretī — tas nozīmē pūlēties, ignorējot neierobežotas mīlestības spēku.
Ja tu dzīvo, pilnībā mīlot un akceptējot sevi, tavā apziņā nav vietas negatīvām emocijām, tādām kā naids vai dusmas. Mīlestība piesaista visu pozitīvo un dod tev iespēju būt laimīgam. Turpretī vēlme atriebties galvenokārt kaitē tev pašam, pirms nodara kaitējumu tam, kuram gribi atriebties. Tad kāpēc izvēlēties atriebību, nevis laimi?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru