Padošanās Radītājam

Bet vai tad padošanās nenozīmē kapitulāciju

un cīņas izbeigšanu?

Varbūt kādā vārdnīcā tā ir rakstīts, tomēr padomā nedaudz plašāk! Vai tad tu nebeidz cīnīties tikai tad, kad saproti, ka, par spīti visām pūlēm, vairs nevari rīkoties saskaņā ar saviem nodomiem un vēlmēm? Vai tad tu nepadodies tikai tad, kad aptver, ka eksistē kāds vai kaut kas stiprāks par tevi? Vai tad padošanās nelikvidē stresu, ar ko dzīvoji līdz tam? Tad kāpēc gan nepadoties Dievam?

Un - ejot vienu soli tālāk - kāpēc gaidīt, līdz sajutīsies pavisam bezpalīdzīgs, pirms padoties Radītājam?

"Padoties Radītājam" nozīmē saprast, ka universālais radošais spēks ir radījis visu esošo un uztur tā esamību un darbību vislabākajā iespējamā veidā. Tiesa, Viņš dara tavā labā tikai to, ko tu ļauj Viņam darīt. Kad tu veic kādu uzdevumu, tu to izdari paša radīto ierobežojumu ietvaros. Toties, kad tu ļauj rīkoties Radītājam, Viņš visu izpilda vislabākajā iespējamā veidā.

Kāds mans draugs par padošanos Radītājam izteicās šādi: "Tā taču ir mana dzīve, un es gribu to dzīvot pēc savas sapratnes. Ja atstāšu savu dzīvi Dieva ziņā, varbūt nesasniegšu rezultātus, pēc kuriem tiecos. Galu galā man taču ir jāpiepūlas, lai kaut ko panāktu. Es neko nesaņemšu, ja aktīvi nedarbošos." 

Taču padošanās Radītājam nebūt nav tas pats, kas bezdarbība un bezatbildība. Tava līdzdarbība savas dzīves veidošanā ir neizbēgama. Atstājot situāciju Radītāja ziņā, tu ļauj savā ap-kārtnē risināties dievišķai darbībai.

Padodoties Radītājam, tu ļauj, lai caur tevi brīvi plūst dievišķā enerģija, kas īstenos konkrēto darbību. Tātad, kamēr tu nepiepūlies un ļaujies Dieva vadībai, tu saņem papildu spēku no dievišķās enerģijas plūsmas. Turpretī, ja uzskati, ka dzīvē viss jāpaveic paša spēkiem, tu ne tikai smagi nopūlies, lai sasniegtu savus mērķus, bet arī jūties kā iztukšots, kad tos beidzot sasniedz.

Kāda sieviete, lielas aviosabiedrības darbiniece, jutās ļoti nogurusi un pārstrādājusies. Katru rītu viņa pagatavoja brokastis ģimenei, tad pārbaudīja, vai meitas somā ir viss skolai nepieciešamais, un jau pusastoņos devās uz darbu. Astoņos vakarā, atgriezusies mājās pēc intensīvas darbadienas, viņa gatavoja vakariņas ģimenei un laicīgi gāja gulēt, lai nākamajā rītā atkal mestos rutīnā. Ilgu laiku viņu ļoti nomāca doma, ka neviens viņai nepalīdz.

Taču, tiklīdz šī sieviete iemācījās paļauties uz Radītāju, viņas dzīve radikāli mainījās - viņa priecājās par katru dzīves mirkli un jutās enerģijas pilna pat darbadienas nogalē. Vienīgais, ko šī sieviete bija mainījusi sevī, — viņa uzticēja Dievam paveikt visus uzdevumus un pilnīgi nodeva sevi un savu dzīvi Viņa ziņā.

Lai ko tu vēlētos savā dzīvē sasniegt vai iegūt — vienalga, vai tie ir ilgtermiņa mērķi vai ikdienā nepieciešamas lietas, — tev tas vienkārši ir jāgrib ar vislielāko skaidrību un noteiktību. Radītājs allaž ir tev blakus un dara visu, lai tavas vēlmes piepildītos. Visums paklausa tavām komandām. Katra tava doma un vārds ir pavēle, ko tiecas izpildīt Visuma kosmiskās enerģijas. Vienalga, vai iecerētā darbība notiek ar tavu vai kāda cita cilvēka starpniecību, tā noteikti ir vislabākā iespējamā rīcība, lai īstenotu tavu vēlmi. Nešaubies, pilnīgi uzticies Visvarenajam un pilnīgi padodies Viņam!

Turklāt būtu lieliski, ja tu pilnībā koncentrētos uz pašreizējo brīdi. Ja par visiem 100% "ieguldīsi" savu apziņu pašreizējā brīdī, tu saņemsi visu, kas tev vajadzīgs. Jo viss tev nepieciešamais jau eksistē Visumā un atnāk pie tevis, kad tev rodas vajadzība. Dievišķie padomi un ieteikumi tiek piedāvāti tieši tad, kad tev to trūkst. Zināšanas, kas tev nepieciešamas, vienmēr atnāk pareizajā laikā.

Mīlestība, bagātība, pārticība — viss, ko vien tu vēlies, brīvi ieplūst tavā dzīvē, ja vien tu ļauj tam notikt. Skaidras, pozitīvas domas, ko tu sūti Radītājam, dod Viņam iespēju nosūtīt uz tavu dzīvi visu, ko tu lūdz. Turklāt patiesa pateicības izjūta vēl vairāk pastiprina pozitīvo enerģiju, ko esi radījis savā dzīvē.

Apskatīsim piemēru par kādu cilvēku, kuram ļoti vajadzīga nauda. Viņš dodas uz baznīcu un katru dienu piecas minūtes lūdz Dievam bagātību. Taču kopš brīža, kad šis vīrs iziet no baznīcas, līdz brīdim, kad nākamajā dienā atkal ieiet baznīcā, vienīgās viņa domas ir šādas: "Ak Dievs! Es esmu tik nabadzīgs! Man nav itin nekā!" 

  

Kādu tad ziņu Dievs saņem no šī cilvēka 23 stundas un 55 minūtes diennaktī? Ir vairāk nekā skaidrs, ka nabadzība turpinās eksistēt viņa dzīvē, un, iespējams, vīrietis pat sāks domāt, ka Dievs neieklausās nevienā Viņam sūtītā lūgšanā. Pretrunīgi un juceklīgi vēstījumi, kas tiek nosūtīti Radītājam, rada neskaidrību virkni reālajā dzīvē.

Līdzīgā veidā, piemēram, doma "Es esmu apstākļu upuris" rada atbilstošas situācijas.

Cilvēkiem piemīt tieksme meklēt laimi it visur. Iespējams, arī tu smagi nopūlies, veidojot attiecības ar citiem cilvēkiem, lai gūtu laimi attiecībās. Vai smagi strādā, pelnot naudu, lai rastu laimi materiālās vērtībās. Vai laiku pa laikam atkāpies no ierastās dzīves rutīnas, iedomājoties, ka viens atvaļinājuma mēnesis dos laimes izjūtu. To visu tu dari, tiecoties pēc laimes. Bet Radītājs jau ir ielicis laimes atslēgu tavās rokās! Tiklīdz sapratīsi savu patieso būtību, tu aptversi, ka laime ir visdabiskākais esamības stāvoklis. Tad laime caurstrāvos visas attiecības un situācijas, kurās būsi iesaistīts. Tad tev nebūs smagi jāpūlas, lai iegūtu laimi no attiecībām, darba vai atvaļinājuma. Lai ko tu darītu, lai kur tu atrastos, laime vienkārši kļūs par tavas esamības dabisko stāvokli.

Es pazīstu daudzus cilvēkus, kas ļoti uztraucas par saviem bērniem, kad viņi ir tālu prom vai piedzīvo kādas grūtības. Šos vecākus pārņem bezpalīdzības sajūta, jo viņi nekādi nespēj palīdzēt savām atvasēm. Kādēļ tā notiek?

Acīmredzot šie cilvēki uzskata: "Mēs esam radījuši bērnus, tāpēc esam visuvareni attiecībā pret viņiem. Patiesībā vecāku ģenerētas bezpalīdzības, nožēlas, raižu un līdzjūtības vibrācijas nonāk līdz bērniem, taču tās ne tikai mazina bērnu enerģiju, bet arī atņem viņiem spēku.

Turpretī gara mīlestība spēcina bērnus un paplašina vinu iespējas. Tātad, ja vēlies palīdzēt saviem bērniem, vienkārši ļaujies Visvarenā vadībai. Tavi bērni ir Radītāja bērni tikpat lielā mērā kā tu pats. Radītājs vienmēr ir līdzās taviem bērniem, un Viņš darīs visu, kas nepieciešams, lai vislabākajā veidā izvestu bērnus no grūtībām.

Ar šādām spēka informācijas paketēm tu atļauj Radītājam parūpēties par taviem bērniem. Tad bērni dabiskā kārtā saņems visu nepieciešamo, lai optimāli novērstu grūtības.

Pilnīga padošanās visuspēcīgajam, visuresošajam un visu caurstrāvojošajam radošajam spēkam ir veids, kā tev īstenot savu iekšējo spēku. Padošanās Radītājam nav kapitulācija! Tu tikai atsakies no pretošanās visaugstākajam spēkam, kas darbojas saskaņā ar tavām vēlmēm.

Padošanās ir īstais ceļš uz sava iekšējā spēka palielināšanu.