Ja šķiet, ka viss iet greizi, vienkārši atcerieties šīs 8 lietas

„Es sēžu uz savas slimnīcas gultas, gaidot abu krūšu noņemšanu. Bet dīvainā kārtā es jūtos laimīga. Līdz šim man nebija problēmu ar veselību. Es – 69 gadus jauna sieviete... Dažu stundu laikā es redzēju vairākus desmitus vēža slimnieku invalīdu ratiņkrēslos. Un nevienam no viņiem nebija vairāk par 17...” Tas ir izraksts no manas vecmāmiņas dienasgrāmatas, datēs 1977. gada 16. septembrī. Es izlasīju to aptuveni pirms desmit gadiem. Tas man atgādinās, ka vienmēr ir kaut kas, par ko vajag būt pateicīgam. Un neatkarīgi no tā, cik labi vai slikti es jūtos, man katru dienu ir jāpamostas un jāpasakās par dzīvi, tāpēc ka kaut kur kāds izmisīgi cīnās par to – raksta rakstnieks Marks Černovs. Patiesība ir tāda, ka laime ir spēja tikt galā ar problēmām, nevis to neesamība. Lūk daži atgādinājumi: 1. Sāpes ir daļa no izaugsmes. Dažreiz dzīve aizver durvis, jo ir laiks rīkoties. Tas ir labi, jo mēs bieži vien nerīkojamies, kamēr apstākļi mūs nepiespiež. Kad iestājas grūti laiki, atgādiniet sev, ka sāpes nav bez mērķa. Sāciet kustēties no tā, kas jums sagādā sāpes, bet nekad neaizmirstiet mācību, ko tās jums māca. Tas, ka jūs cīnāties, nenozīmē, ka jūs ciešat neveiksmi. Ikviens liels panākums prasa pienācīgu cīņu. Palieciet pacietīgi un pārliecināti. Viss nokārtosies; visdrīzāk ne pēc mirkļa, bet galu galā viss būs... Atcerieties, ka ir divu veidu sāpes: sāpes, kas izraisa sāpes, un sāpēs, kuras izmaina jūs. Tā vietā, lai pretotos šīm sāpēm, ļaujiet tām jums palīdzēt. 2. Viss mūsu dzīvē ir laicīgs. Vienmēr, kad līst lietus, mēs zinām, ka tas beigsies. Katru reizi, kad jums nodara sāpes, brūce sadzīst. Pēc tumsas vienmēr nāk gaisma – katru rītu jums par to atgādina, bet tomēr jūs bieži to aizmirstat un domājat, ka nakts ilgs mūžīgi. Nekas neilgst mūžīgi. Un tas arī pāriet. Ja tieši tagad viss ir labi, baudiet to. Tas neilgs mūžīgi. Ja viss ir slikti, neuztraucieties, tāpēc, ka tas arī nav uz visiem laikiem. Tas, ka dzīve nav viegla konkrētajā momentā, nenozīmē, ka jūs nedrīkstat smieties. Tas, ka jūs kaut kas satrauc, nenozīmē, ka jūs nedrīkstat pasmaidīt. Katrs brīdis dod jums jaunu sākumu un jaunas beigas. Katru sekundi jūs saņemat otru iespēju. Jums dod iespēju, jums tā vienkārši ir jāizmanto. 3. Uztraukums un sūdzības neko nemainīs. Tie, kas sūdzas visvairāk, iegūst mazāk par visiem. Vienmēr labāk ir mēģināt darīt kaut ko vairāk un paciest neveiksmi, nekā nedarīt neko un gūt panākumus. Nekas nav beidzies, ja ciešat zaudējumu; viss beidzas, ja jūs visu laiku sūdzaties. Ja jūs kaut kam ticat, turpiniet censties. Neļaujiet pagātnes ēnām aizēnot jūsu nākotni. Ļaujiet iegūtajai pieredzei uzlabot jūsu dzīvi. Un neatkarīgi no tā, kas notiks gala rezultātā, atcerieties – patiesa laime sāk ierasties tikai tad, kad jūs pārstājat sūdzēties par jūsu problēmām un sākat būt pateicīgs par visām tām problēmām, kuras jums nav. 4. Jūsu rētas simbolizē jūsu spēkus. Nekad nekaunieties par dzīves atstātajām rētām. Rēta nozīmē, ka sāpes vairs nav, un brūce ir sadzijusi. Tas nozīmē, ka jūs esat uzvarējis sāpes, apguvāt mācībstundu, kļuvāt vēl spēcīgāks un attīstījāties. Rēta ir triumfa tetovējums. Neļaujiet jūsu rētām turēt jūs gūstā. Neļaujiet tām likt jums dzīvot bailēs. Jūs nevarat likt rētām izzust, taču jūs varat tās sākt uzlūkot kā spēka zīmi. Rumi reiz teica: „Brūce ir vieta, kur gaisma ienāk jūsos”. Nekas nevar būt tuvāk patiesībai. Pašas spēcīgākās dvēseles kļūst spēcīgākas ciešot; paši ietekmīgākie cilvēki šajā lielajā pasaulē atzīmēti ar rētām. Paskatieties uz savām rētām kā uz saukli: ”Jā! Es to izdarīju! Es izdzīvoju un man ir rēta, lai to pierādītu! Un tagad man ir iespēja kļūt vēl spēcīgākam”. 5. Katra neliela cīņa ir solis uz priekšu. Pacietība nenozīmē gaidīt; tā ir spēja saglabāt labu nosakņojumu, smagi strādājot, lai sasniegtu savus mērķus. Ja esat nolēmuši kaut ko uzsākt, novediet to līdz galam. Savādāk staram nav nekādas nozīmes. Pastāv iespēja zaudēt stabilitāti un komfortu uz kādu laiku. Iespējams jūs nevarēsiet ēst to, pie kā bijāt pieraduši, vai gulēt tik, cik bijāt pieraduši, vairāku nedēļu garumā. Tas nozīmē, ka pastāv iespēja zaudēt savu komforta zonu. Iespējams būs jāziedo attiecības un ar visu, kas jums ir pazīstams. Tas var nozīmēt, ka parādīsies laiks, kuru jums būs jāpavada vienatnē. Bet tieši vientulība padara daudzas lietas iespējamas. Tas ir savdabīgs izturības tests, kas parāda cik patiesībā ir liela jūsu vēlme sasniegt mērķi. Un tad jūs sapratīsiet, ka cīņa – tas nav šķērslis ceļā, bet – ceļš. Un tas ir tā vērts. Nav labākas sajūtas pasaulē ....apziņa ka esat DZĪVI. 6. Citu cilvēku negatīvisms - nav jūsu problēma. Esiet pārliecināts par sevi, kad sliktais ieskauj jūs. Smaidiet, kad citi mēģinās uzvarēt jūs. Tas ir viegls veids, kā uzturēt savu entuziasmu. Kad cilvēki par jums runās sliktu, turpiniet būt jūs paši. Neļaujiet citiem jūs mainīt. Jūs nedrīkstat visu laist sev pārāk tuvu, pat ja tas liekas personīgi. Nedomājiet, ka cilvēki dara kaut ko dēļ jums. Viņi dara kaut ko dēļ sevis. Pirmkārt, nekad nemainieties tāpēc, lai radītu par sevi iespaidu kādam, kas saka, ka jūs neesat pietiekami labs. Mainieties, ja tas dara jūs labākus un ved jūs uz daudz gaišāku nākotni. Cilvēki runās, neatkarīgi no tā, ko jūs darāt vai cik labi jūs to darāt. Visus jokus pie malas – jums ir tikai viena dzīve. Tāpēc dariet to, kas dara jūs laimīgus un esiet kopā ar tiem, ar kuriem jums ir labi. 7. Tas, kam ir jābūt, galu galā būs. Jūs piepildāties ar spēku, kad tā vietā, lai kliegtu un sūdzētos, dodat priekšroku smaidam un dzīves novērtēšanai. Svētība ir katrā cīņā, ar kuru jūs saskarieties, bet jums jābūt gataviem atvērt sirdi un prātu, lai to ieraudzītu. Jūs nevarat piespiest lietām notikt. Kādā brīdī jums ir jāatlaiž un jāļauj notikt tam, kas nolemts. Mīliet savu dzīvi, uzticieties savai intuīcijai, riskējiet, zaudējiet un atrodiet laimi, mācieties, izmantojot pieredzi. Tas ir garš ceļojums. Jums ir jāpārtrauc visu laiku uztraukties, uzdot jautājumus un šaubīties. Smejieties, dzīvojiet katrā dzīves mirklī un baudiet dzīvi. Jūs varat precīzi nezināt, kur tieši jums paredzēts iet, bet galu galā jūs nonāksiet tur, kur jums ir jābūt. 8. Labākais, ko jūs varat darīt ir turpināt attīstīties. Nebaidieties sadusmoties. Nebaidieties iemīlēt no jauna. Neļaujiet plaisām savā sirdī pārvērsties par rētām. Saprotiet, ka spēks palielinās katru dienu. Saprotiet, ka drosme ir skaista. Atrodiet savā sirdī to, kas citiem liek smaidīt. Atcerieties, ka jums savā dzīvē nav nepieciešami daudzi cilvēki, tāpēc netiecieties iegūt vairāk „draugu”. Esiet stipri, kad tas ir grūti. Atcerieties, ka Visums vienmēr dara to, kas ir pareizi. Atzīstieties, kad būsiet nepatiesi, mācieties no tā. Vienmēr atskatieties atpakaļ un novērtējiet, ko jūs esat sasnieguši, un lepojieties ar sevi. Nemainieties dēļ kāda, ja jūs to negribat. Dariet vairāk. Dzīvojiet vieglāk. Vienkārši turpiniet būt jūs PATS. Turpiniet augt. Turpiniet attīstīties. http://fit4brain.com/5914 *** No krievu valodas tulkoja Sanita Sille. Korektors: Gatis Beinārs

Koku dziedinošais spēks; īpašības, kas piemīt katram kokam

Sensenos laikos, kad cilvēki dzīvoja ciešā saistībā ar dabu, kokus godāja un dzīvoja ar tiem ciešā saskaņā. Jau tad bija zināms, ka kokiem piemīt dziedinošs spēks. Nu ir pierādīts, ka tā nav nekāda fantāzija. Eksistē vesela zinātne – dendroterapija, kurai ir absolūti zinātnisks pamatojums. Cilvēki, kas dzīvo ciešā saskarē ar kokiem, slimo retāk nekā lielpilsētu centra rajonu iedzīvotāji. Daudz rakstīts arī par eksperimentiem, kas pierāda koku smalko saikni un uztveri, kā arī mijiedarbību ar apkārtējo vidi, tostarp cilvēku. Ar speciālām biofizikālajām ierīcēm ir fiksēta savdabīga energoinformatīvā apmaiņa starp cilvēkiem un kokiem; ir pat nofotografētas koku auras. Piemēram, ja no bērza tiek tecināta sula, oreolā parādās gara «mēle» – kopā ar sulu iztek arī enerģija. Daudz rakstīts arī par koku spēju reaģēt uz pieskārieniem, mūziku, sarunu.Koki ir būtnes ar savu dvēseli, kas gatavas gan draudzēties, gan palīdzēt cilvēkiem. Jāprot tikai sajust un paskatīties uz pasauli ar sirdi, nevis 21. gadsimta pārmēru pragmatisko acu skatienu.

Šīs lietas, kas tagad tiek pierādītas zinātniskā līmenī, senatnē bija pašsaprotamas, un daudziem, kas spējīgi just smalkāk, tā šķiet joprojām.

Liepa aijā, apse atbrīvo

«Jau sen meklēju atbildes uz dažādiem jautājumiem – kas mēs esam, kāpēc, kas mūs saista. Atbilde atnāca pati – tā ir dabas informatīvi enerģētiskā Visuma sistēma, pēc abreviatūras sanāk – DIEVS. Kad to saproti, tad redzi, ka dzīvojam pasakainā kamolā, kurā satinas viss – tik skaisti, jēgpilni. Visi dzīvojam dievišķā zelta gaismā un esam vienoti mīlestībā – cilvēki, dzīvnieki, augi, akmeņi,» saka ekstrasense un dziedniece Gaida Lākute. Par īsti savējiem kokiem viņa sauc vītolu, priedi un liepu. Arī dzimtajā pilsētā Liepājā viņai pie loga aug liepas, kas rada mierpilnu un klusas laimes apņemtu noskaņu. Interesanta ir viņas interpretācija par pilsētas nosaukumu: «Manās personiskajās izjūtās vārdu «Liepāja» tulkoju kā «liepa aijā».»

Koki iedarbojas uz cilvēku enerģētiskā līmenī, turklāt daži no viņiem enerģiju atņem, bet daži – dod. Piemēram, ozols, bērzs, liepa, ābele un priede ir tā saucamie donori jeb «siltie» koki, bet alksnis, ieva, apse, tēlaini runājot, ir «vampīri» jeb «aukstie», tomēr tas nenozīmē, ka tie ir slikti un nederīgi. Mums bieži vien ir daudz no kā jāatbrīvojas – pārlieku liels stress, sakāpinātas emocijas, galvassāpes, neirozes. Šādos gadījumos jādodas pie šiem kokiem – viņu «darbs» ir atņemt un novadīt negatīvo enerģiju. Toties koki-donori sniedz spēku, domu skaidrību, palīdz pret vīrusu slimībām, artrītu, reimatismu, gremošanas traucējumiem, uzlabo vielmaiņu un stiprina sirdi. Ir koki, piemēram, lazda, kam ir neitrāla enerģija, bet par dažiem domas dažādos avotos dalās. Mākslīgi selekcionēti koki nav ar tik spēcīgu enerģētiku. Tas ir tāpat kā savvaļas augiem, ko bieži mēdzam dēvēt par nezālēm – neparko neiznīcināsi! Bet enerģētika ir stiprāka, arī dziednieciskais efekts lielāks nekā viņu brālim, kas siltumnīcā audzēts un kultivēts.

Informācijas tīkls

Katrs koks ir atsevišķa būtne, tomēr ne gluži tā, kā mēs to izprotam. Salīdzināšanai varētu minēt skudru pūzni vai bišu saimi – tas ir viens veselums, viena informācijas sistēma, ko veido daudzi īpatņi. Koki ir lielā koku egregora paspārnē, bet katrai sugai ir sava individualitāte. Ozols, kas aug Rēzeknē, zina to pašu informāciju, ko ozols Liepājā, jo viņi atrodas vienotā sistēmā, tīklā. Lielajā informatīvajā laukā katrai grupai ir sava iekšējā sistēma. Nevar nodarīt pāri vienam bērzam un cerēt, ka nesaņemsi sodu no bērzu grupas gara. Starp kokiem notiek informācijas apmaiņa, tomēr mēs to tiešā veidā nejūtam – kokiem ir, tā teikt, sava dzīve un pienākumi, un lielas daļas gar mums viņiem ikdienā nav, tomēr viņi vienmēr ir gatavi komunikācijai un ir gatavi arī palīdzēt, kad ir kāda veselības problēma, kāds neatrisināts jautājums, emocionālā spriedze. Tad notiek jau savstarpējā bioenerģētiskā apmaiņa ar cilvēku, saplūstot aurām. Protams, palīdzību varam saņemt arī taustāmā veidā – dziedniecībā plaši tiek izmantotas gan lapas, gan ziedi, gan mizas un augļi.

Arī no koka izgatavotās lietas savā veidā turpina dzīvot un uz mums iedarboties. Pamēģiniet ēst nevis ar metāla, bet liepas koka karotīti – patīkams enerģijas pieplūdums garantēts! Samazināt stresu, galvassāpes; mazināt asinsspiedienu iespējams, sukājot matus ar ķemmi, kas izgatavota no kāda enerģiju ņemošā koka, piemēram, apses. Savukārt, ja asinsspiediens zems, kā arī izkrīt mati vai māc nespēks, izmantojiet bērza vai dižskābarža ķemmi. Teju ikviens jūtas labi pamatīgu, īsta koka mēbeļu tuvumā, koka priekšmetus patīkami paņemt rokās. Tomēr, pirms koku nocirst, vajag palūgt atļauju, jābūt noteiktam pamatojumam, kāpēc tas ir vajadzīgs. Bērzs neapvainosies, ja tētis dosies meklēt līksti šūpulītim vai kārtīgs amatnieks no ozola darinās pamatīgu saimes galdu. Tas nes svētību un kalpo ilgi un labam mērķim. Pats galvenais ir izprast kopību ar dabu. Ja ieklausīsieties sevī un dabā, atradīsiet savu koku, savu uzticamu draugu uz mūžu.

Terapija: kā dziedināties

Koka iedarbības rādiuss uz cilvēku ir apmēram divi trīs metri, tomēr šie impulsi nav pārāk spēcīgi, tāpēc dziedinošais efekts būs lielāks, ja piekļausiet kokam muguru vai aptversiet to ar rokām.

Ja nomoka hroniskās slimības, labāk palīdzēs bērzs, priede, ozols, kļava, osis, kastaņa, akācija, īve – šie koki aktivizē dzīvības procesus šūnās. Savukārt, piemēram, apse, egle, ieva, alksnis atjauno slimo orgānu darbību, tāpēc palīdzēs akūtu slimību un iekaisuma procesu ārstēšanā.

Speciālisti ieteic iesākumā nostāties divu trīs soļu attālumā, pastiept pretī plaukstu. Ja jūtat diskomfortu, pat sāpes, tātad šis koks nav jūsējais. Ja jūtat siltumu, nelielu tirpoņu – viss kārtībā. To jutīsiet «silto» koku klātbūtnē. Savukārt no «aukstajiem» kokiem var būt jūtams vēsums un sajūta, ka jūs it kā velk klāt kokam – arī tad viss ir labi.

Visvairāk dziednieciskās īpašības izpaužas koka ziedēšanas laikā. Izvēlieties koku ar pietiekami resnu stumbru, raugieties, lai tas būtu vesels, spēcīgs, bez daudziem greiziem un sausiem zariem, labāk – atsevišķi augošs.

Lai saņemtu no koka pozitīvo enerģiju, nostājieties dienvidu pusē ar muguru pret stumbru, apķeriet to ar rokām un dziļi elpojiet, nedaudz aizturot elpu: ieelpa (4–8 sekundes), elpas aizturēšana (4 sekundes), izelpa (4–8 sekundes). Ieelpas laikā iztēlojieties, ka enerģija ieplūst galvā, elpas aizturēšanas laikā koncentrējiet to tur, izelpas laikā iztēlojieties, ka enerģija plūst uz leju. Ja, tieši otrādi, vajag atdot negatīvo enerģiju, nostājieties ar seju pret koku, atkāpieties 20 cm attālumā un izpildiet tos pašus elpošanas vingrinājumus.

Ja ir problēmas ar radikulītu, neirastēniju, nierēm, osteohondrozi, varat izmēģināt citu pozu – piespiediet kokam muguru un pakausi, izpletiet kājas, labo roku lieciet uz saules pinuma, pāri labajai rokai pārlieciet kreiso roku.

Ja nepieciešams uzlabot kuņģa un aizkuņģa dziedzera, kā arī zarnu trakta, aknu, sirds un plaušu darbību, nostājieties uz ceļiem vai apsēdieties uz zemes ar seju pret koku, aptveriet to ar rokām un piespiedieties ar krūtīm un vēderu.

Dendroterapijas seansam nevajag būt ilgākam par trim minūtēm vasarā un septiņām minūtēm ziemā, ne vairāk kā divas trīs reizes dienā. Vislabāk to veikt agri no rīta vai arī pēcpusdienā, apmērām no pulksten četriem līdz sešiem, taču ne vēlāk kā divas trīs stundas pirms gulētiešanas. Tomēr tas ir vispārējs norādījums, un patiesībā katram kokam ir savs aktivitātes laiks, lai gan ziņojumi par šiem laikiem atšķiras.

Protams, ir arī citādas versijas un varianti. Tomēr, uzmanīgi ieklausoties savās sajūtās, paralēli iepazīstoties ar speciālistu ieteikumiem, arī jūs pats ātri vien sapratīsiet, kā jādara.

Un vēl – mūsdienās daudzi cilvēki kokus uztver vien kā dekoratīvus elementus vai izejmateriālu, tomēr kādreiz tika uzskatīts, un arī tagad ne viens vien jūt un tic, ka tās ir būtnes ar savu dvēseli; ka koki arīdzan jūt, dzird, saprot un, pats galvenais, vienmēr gatavi mums palīdzēt. Tāpēc, kad ejat pie kāda koka lūgt palīdzību, vienmēr parunājieties ar viņu, pasakiet paldies, un redzēsiet – koks jūs sapratīs, un jūs gūsiet daudz jauku sajūtu un gandarījumu par šo komunikāciju!

Koku enerģētiskais raksturojums

Ozols

Enerģiju dodošais

Ozols ir mūsu galvenais koks, Pērkontēva koks, vieds un taisnprātīgs valdnieks, spēcīgs vīrišķās, pozitīvās enerģijas nesējs. No Visuma dzīlēm nes sakrālos likumus. Sākuma princips izpratnei par dzīvi. Pie ozola var doties, ja zināt, ka jūsu mērķi ir cēli un taisnīgi, ja esat uz patiesības un godprātības ceļa, respektējat dabā pastāvošos dievišķos likumus, esat spēcīgs savā garā. Pie ozola iesaka doties vakarā pēc pulksten 21.

Garīgajā un emocionālajā līmenī

Dod spēkus cīņai, palīdz dižu mērķu sasniegšanā. Palīdz izzināt kosmisko kārtību, sakrālos likumus. Var lūgt atbalstu. Palīdz piepildīt to, kas ir likteņa lemts.

Fiziskajā līmenī

Stimulē smadzeņu darbību, nomierina, aktivizē asinsriti, samazina atveseļošanās laiku. Hipertoniķiem ieteicamas pastaigas ozolu birzīs.

Liepa

Enerģiju dodoša

Pie liepas varat doties, kad likteņa pavērsieni un pārbaudījumi liekas par smagu – var iet un bēdas izsūdzēt liepai, viņa sapratīs vienmēr. Liepa ar savu auru it kā samīļo, nomierina. Ne velti tautasdziesmā teikts: «Pie liepiņas pieglaudos, Kā pie savas māmuliņas.» Viņai neeksistē jēdzieni «labs», «ļauns» – atbalstīs visus, jo uzstādījums ir – ar mīļumu var palīdzēt pat viscietākajiem, viskašķīgākajiem un sirdīgākajiem. Pat lapas tai ir sirds formā. Pie liepas iesaka doties gaišajā diennakts laikā, izņemot pusdienas laiku no pulksten 13 līdz 15.

Garīgajā un emocionālajā līmenī

Ozols raupji noskalda nost, pasaka stingri, kā ir jābūt, un tas ne vienmēr ir patīkami, bet liepa pēc tam apņem mīlestībā un maigumā, dod siltumu, kas cīnītājam arī ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus. Ne velti senāk pie katras lauku mājas auga gan ozols, gan liepa – līdzsvaram.

Fiziskajā līmenī

Palielina organisma vispārējo tonusu, stiprina imunitāti, atbrīvo no noguruma.

Bērzs

Enerģiju dodošais

Bērzam piemīt ļoti spēcīga, taču tajā pašā laikā maiga un viegla enerģētika, vēsa un svaiga. Nekas nav tik spirdzinošs un arī mierinošs kā zaļā gaisma, kas agrā pavasarī apņem bērzus. Bērzs savā būtībā ir sievišķs, vairāk reaģē nevis uz domām, bet emocionālo stāvokli. Bērzam savā ziņā ir latvieša daba – viņš ir neuzbāzīgs; ja viņam nejautā, viņš neiejaucas liktenī. Īpaši saprot sievietes. Pie bērza iesaka doties agrā rītā vai pirms saulrieta.

Garīgajā un emocionālajā līmenī

Mākslinieku, dzejnieku koks. Māca neskriet ar pieri sienā, bet meklēt pat ne kompromisu, drīzāk – radošu pieeju visām situācijām. Palīdz veidot plastisku pasaules uztveri.

Fiziskajā līmenī

Liek pieplūst dzīvības spēkam, ārstē iesnas un gripu, palīdz koncentrēt uzmanību un spēkus. Labvēlīgi iedarbojas uz limfātisko sistēmu, hormoniem, veicina šūnu augšanu, attīstību, palīdz svara samazināšanā. Var doties pie bērza, ja ilgu laiku nepiesakās bērniņš – viņš ir sieviešu, gaidošo un jauno māmiņu aizgādnis. Neviens koks sievieti nesaprot labāk par bērzu.

Kļava

Enerģiju dodoša

Kļava ir mīlestības un draudzības koks, viņa ir maiga un mīlas pilna, reizēm arī neatkarīga un pat paskarba, un nodevība viņu ļoti sāpina. Tikšanās ar kļavu vienmēr uzlabo noskaņojumu. Pie kļavas vēlams doties no pulksten 7 līdz 10 rītā un – ne ziemā.

Garīgā un emocionālā līmenī

Palīdz atrast īsto pusīti, mīlestību. Tomēr būs negatīva reakcija, ja jutīs, ka tiek nodota mīlestība, draudzība. Palīdzēs sakārtot attiecības darbā un ģimenē. Sniedz dzīvotgribu, cerību, kārtību.

Fiziskā līmenī

Labi palīdz pret nervu spriedzi, agresiju.

Pīlādzis

Enerģiju dodošais (pēc dažām ziņām – ņemošais)

Antena starp mums un dievišķo pasauli. Atbalsta gan tikai patiesos un tīros cilvēkus, nepiedod ļaunumu, garīgā līmeņa pārkāpumus. Enerģija īpašā veidā iedarbojas uz katru cilvēku, tāpēc daudzi, atrodoties zem pīlādža, izjūt diskomfortu. Koks mostas ap desmitiem no rīta, bet visaktīvākais ir dienas vidū, no pulksten 12 līdz 16.

Garīgajā un emocionālajā līmenī

Aizsargā, attīra, grib mūs pievērst labajam. Palīdz atvērt sirds čakras. Kļūdas piedod vien tad, ja tās no sirds tiek nožēlotas.

Fiziskajā līmenī

Attīra organismu no šlakvielām, liekajiem sāļiem. Attīra asinis un zarnu traktu.

Priede

Enerģiju dodoša

Labsirdīgs, bet nedaudz kaprīzs koks. Necieš ļaunumu, ļaunprātību. Pastaiga priežu mežā, īpaši pie jūras, ļoti nomierina; rodas sapratne, ka nav nekas tāds, ar ko nevarētu tikt galā. Pie priedes jādodas laikā no pulksten 6 līdz 21.

Garīgajā un emocionālajā līmenī

Pie priedes vērts doties, kad par daudz emociju, kad ir garīgā krīze un, šķiet, ar problēmām vairs nevar tikt galā. Viņa ar savu neatkarību, cēlumu nes mums mieru, apskaidrību, spēju paskatīties uz problēmām no malas. Priede it kā saka – nelokies kā tārps, netrīci bailēs, ej iztaisnotu muguru, ir augstākas, nopietnākas, cēlākas lietas; esi lepns par to, ka esi uz šīs zemes, ka esi kaut kas tik vērtīgs kā cilvēks. Dāvā harmoniju, miera, brīvības, mīlestības izjūtu.

Fiziskajā līmenī

Attīra sirdi un dvēseli, palīdz tikt galā ar depresiju. Pastiprina organisma vispārējo tonusu un imunitāti, atbrīvo no noguruma, remdē sāpes, sausina gļotādas, atvieglo elpošanu, nomierina sirdi.

Osis

Neitrāla enerģija

Enerģija nav pārāk spēcīga, bet harmonizējoša. Apvieno pretstatus. Palīdz tiem, kas cīnās, bet kam īsti nesanāk. Ar savu sīkstumu māca izturību. «Taisnie var krist septiņas reizes, un septiņas reizes arī ceļas» – šo mācību mums visvairāk sniedz tieši osis. Pie oša var doties jebkurā laikā, izņemot saullēktu un saulrietu, kad mainās sudraba un zelta enerģija jeb bioritms.

Garīgajā un emocionālajā līmenī

Sakārto to, kas jau ir, vajadzīgajā kārtībā, novērš haosu. Aktivizē mentālo ķermeni. Sniedz spēku un domu skaidrību saprast, kas vajadzīgs, kā un ko pareizāk darīt.

Fiziskajā līmenī

Palielina organisma vispārējo tonusu un stiprina imunitāti, palīdz pret nogurumu.

Lazda

Neitrāla enerģija

Pie lazdas jāiet tad, kad jau ir skaidrs rīcības plāns, jo viņa tikai palīdz materializēt domas, nenodalot, kas ir labs un kas var kaitēt. Tāpēc arī problēmu māktam pie lazdas doties nevajadzētu – sajūtas kļūs smagākas. Pie lazdas vislabāk doties no agra rīta līdz pusdienlaikam.

Apse

Enerģiju ņemošā

Kad piedzīvots par daudz ļaunuma un šīs pasaules zemiskuma, kad skaudība, raizes un ikdienas burzma nomocījušas, tīri labi var līdzēt apse, jo visas iepriekšminētās lietas labai pašsajūtai nu nemaz nav vajadzīgas. Apses «darbs» ir uzņemt un novadīt visas sliktās enerģijas. Tikai pēc tam, kad esat tikuši vaļā no visa liekā un sliktā, ieteicams doties pie enerģiju dodošajiem kokiem. Ejiet pie apses no saullēkta līdz pēcpusdienai, bet neuzturieties ilgāk par 10 minūtēm, citādi viņa paņems arī to, kas jums vajadzīgs. Cilvēkus netur par īpašiem draugiem, jo visvairāk saskaras ar dzīves tumšo pusi.

Garīgajā un emocionālajā līmenī

Attīra no negatīvajām enerģijām, pat no ļaunas acs noskauduma. Piešķir domām skaidrību.

Fiziskajā līmenī

Nomierina prātu, noņem trauksmi, kas traucē saprātīgi spriest.

Vītols

Enerģiju ņemošais

Maigs, smalks, līgans un saudzīgs, romantisks un mīlošs, kas pieķeras saviem draugiem. Savieno ar citām pasaulēm – tas bieži minēts arī pasakās, teikās, kur tieši vītola dobumos ir gan podi ar naudu, gan vārti uz citu dimensiju. Pie vītola var doties jebkurā laikā.

Garīgajā un emocionālajā līmenī

Vītols sakārto astrālo ķermeni, atjauno saikni ar Visumu, piešķir pareģa spējas, intuīciju. Atver acis uz visu daiļo.

Kadiķis

Enerģiju ņemošais

Gaismas koks. Kā pravietis, kas stiprina mūsu saikni ar kosmosu. Palīdzēs visiem. Enerģētiski visspēcīgāk attīra. Vislabāk doties pie viņa tad, kad spīd spoža saule vai mēness.

Garīgajā un emocionālajā līmenī

Sargā no ļauna. Attīra elpošanas orgānus, attīra smalko enerģiju, Visuma tīrākās un smalkākās vibrācijas, stiprina augstākus ķermeņus par mentālo. Atbrīvo no lāstiem, ļaunas acs, atkarībām.

Fiziskajā līmenī

Attīra elpošanas orgānus, palīdz, ja ir problēmas ar artrītu, diabētu, aptaukošanos, audzējiem, iekaisumiem.

Goba un vīksna

Enerģiju ņemošās

Ļoti radniecīgi koki. Goba pēc būtības ir mazliet mierīgāka, vīksna – asāka. Labāk saprot sievietes. Ļoti pieķeras, tāpēc draudzējieties atbildīgi, nesāpiniet un nepametiet! Izstaro viedumu, palīdz pieņemt saprātīgus lēmumus. Goba ir zināšanu koks un informāciju aizvada tālāk cilvēkam viegli uztveramā formā. Var apmeklēt vienalga kurā laikā, bet labāk no pulksten 11 līdz vakaram.

Kastaņa

Enerģiju ņemoša

Pie mums gan pārāk labi nejūtas, tomēr labprāt palīdz «savējiem» – tiem, kas turpat blakus dzīvo. Pati jūt, kura organisma daļa ir slima un kurai vajadzīga palīdzība.

Garīgajā un emocionālajā līmenī

Vēlams ciemos doties pa dienu. Ziedēšanas laikā labi atbrīvo no stresa. Atraisa cilvēka slēptākās spējas, līdzsvaro enerģijas. Vairo skaistumu un materiālo labklājību. Palīdz realizēt sapņus un idejas.

Fiziskajā līmenī

Labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmu, atjauno saikni starp dažādām orgānu grupām, palīdz pret apkārtējās vides nelabvēlīgo iedarbību.

Egle

Enerģiju ņemoša

Mazās eglītes ir enerģētiski gaišākas. Lielās ir it kā noslēgta rūgtuma pilnas, ne velti daudzviet minēti «drūmie, tumšie egļu meži». Ir cilvēki, kam piemīt neizskaidrojamas bailes tieši no lielo egļu audzēm, savukārt citi tur jūtas pasargāti un mierīgi – tā ir sava īpaša, noslēgta pasaule. Egles enerģija ir ļoti sena, blīva un lēna, tās klātbūtnē nevajag steigties – drīzāk nodoties pārdomām. Egle sniedz nojausmu par mūžīgo dzīvību.

Garīgajā un emocionālajā līmenī

Egle māca, ka savs laiks ir priecāties un spriņģot un savs laiks jāatvēl arī skumjām – neviens patiess cilvēks bez tām neiztiek. Tomēr, kad esi izskumis, izsērojies, laiks celties, iet un darīt. Egle māca arī pacietību, izturēt bēdas un raizes, kas reizēm pār mums nāk.

Fiziskajā līmenī

Palīdz, ja ir nogurums, depresija, galvassāpes. Ziemā attīra ķermeni no negatīvās enerģijas. Izcili attīra gaisu.

(c) nra.lv

Naudas maģija: kā runāt un domāt, lai vienmēr būtu nauda

Atklājies, ka bagātie iekšēji vienmēr tādi jutušies. Arī tad, kad viņi tādi vēl nebija. Un par bagātību viņi nekad nav domājuši nākotnes izteiksmē, bet tikai tagadnē. Iemācies arī tu, kā piesaistīt naudu.

 

 
 

Agrīnā programmēšana
Katra no mums uzaug vidē, kur ir sava izpratne par naudu, un vēl, esot bērni, šo izpratni pārņemam un pat ieprogrammējam. Visnozīmīgākie ir pirmie septiņi dzīves gadi. Katru dienu atkārtojot: “Mums nav naudas, mēs to nevaram atļauties...”, tiek formēta bērna apziņa. Ieliktā programma izraisa izjūtas. Ja tās ir pozitīvas, rodas iespēja nopelnīt. Ja negatīvas, tieši otrādi – iespējas dzīvē tiek atgrūstas.
 

Nauda ir enerģija
Nauda ir cilvēka enerģijas daudzuma apliecinājums. Lai to iegūtu, ir jāsinhronizējas ar tās vibrāciju. Ja gaudīsies, ka naudas nav, nespēsi to izdarīt. Proti – cilvēka ķermenim ir brīnišķīga funkcija – tas veido energoapgādi dažādu nodomu īstenošanai. Piemēram, ja, būdama bez naudas, sāc izturēties pret dzīvi ar garšu, it kā tās jau būtu daudz, karmiskais ķermenis piedāvā situācijas, kurās viņš tieši tā jutīsies. Pēc trešās šādas situācijas cilvēks saņems energoapgādi, tas ir, naudas līdzekļus šādam dzīves stilam.
 

Noderīgs vingrinājums. Iedomājies, ka soļo maršu – ej un, piesitot papēdi pret zemi, skaļi skaiti: “Man ir daudz naudas! Man ir daudz naudas!” Atkārto to pēc iespējas vairāk un biežāk. Izskatīsies smieklīgi, bet šajā vingrinājumā ir kāda gudra ziņa. Lielākā daļa netic šai frāzei līdz septītajai atkārtojuma reizei. Pēc tam tā jau “iesēžas”, un viss notiek automātiski. Ja saņemsies un savam sakāmajam pievienosi drusciņu emociju (nu to, kā tu justos ar milzumu naudu), tas radīs jūtu plūsmu, kas raisīs naudu piesaistošas vibrācijas.  
 

Mācies dot ar prieku!
Mecenātiem (ne tiem, kas aukstasinīgi izrēķinājuši izdevīgumu) piemīt prasme dot priecājoties. Viņi praksē zina naudas plūsmas likumus – jo vairāk atdod, jo vairāk ienāk. Tagad iedomājies šo cilvēku bez naudas. Naudu var noņemt, bet iemaņa paliek. Brīdī, kad nav nekā, šāds cilvēks rīkosies tieši tāpat, kā ieradis – dalīsies ar emocijām, enerģiju, zināšanām. Pēc tam naudas līdzekļi viņam parādīsies nekavējoties – tāds ir Visuma, Dabas un Sirds likums.
 

Vingrinājums: pasaule dod man, ja es dodu tai!
Atrodi tuvākajā lokā cilvēku, kurš netiek galā ar kādu jautājumu, un velti viņam 10 procentu savas bagātības. Tā var būt nauda, laiks, emocijas vai zināšanas.  
 

Bailes no naudas
Ar jebkuru lietu, ko uztver emocionāli, tu sasaisties. Kad mīli, tev ir daudz emociju, kad baidies, tev arī ir daudz emociju. Jo vairāk baidies, jo vairāk sasaisties ar to, kas tevi biedē. Lai atbrīvotos no bailēm, tev sevī jārada iekšējais stāvoklis, kas ir mazliet vienaldzīgs, kurā nav tik lielas pietātes pret bailēm, ka naudas nepietiks, pietrūks u.tml. Ja īsti nesaproti, no kā tieši baidies, meklē pretīpašību. Padomā, kas tev sanāk vislabāk, un tad atrodi sevī pretējo īpašību. Ja esi ļoti skopa, esi devīga. Izšķērdīgajai ir jākļūst taupīgai. Tā līdzsvarosi naudas plūsmas enerģiju un atbrīvosies no bailēm.
 

Ticējumi naudas piesaistīšanai
•    No rīta un pirms gulētiešanas skandē naudas dainas, piemēram:
“Tev, Dieviņi, spēks, varīte,
Tev naudiņas dalīšana:
Šim saujiņu, tam saujiņu,
Man ar visu riekšaviņu.”
•    Lai mājās vienmēr būtu nauda, zem lieveņa paslēp trīs jaunas, spīdošas monētas un pasaki novēlējumu: “Zelts pie zelta, sudrabs pie sudraba, nauda pie naudas šajā mājā.”
•    Lai piesaistītu naudas un veiksmes enerģiju, ieber mazā bļodiņā trīs ēdamkarotes sāls. Virs tās – trīs karotes cukura un tikpat daudz neapstrādātu rīsu. Paņem atvērtu saspraudi un adatu iespraud bļodiņas saturā. To visu atstāj uz nakti, bet no rīta saspraudi piespraud savam apģērbam tā, lai tā nebūtu manāma citiem.
•    Pārskaiti naudu regulāri.
•    Glabā naudaszīmes nesalocītā, neburzītā veidā.
•    Neizdod naudu vakarā.
•    Maksā pie kases tā, lai izdod atlikumu.
•    Ciemos nemazgā traukus, lai nauda neietu mazumā.
•    Neturi maku ne uz galda, ne uz loga.
•    Neliec somu ar naudasmaku uz zemes.
 

Konsultē bioenerģētikas eksperts, izaugsmes treneris Andžejs Reiters un dziedniece Ilze Jansone
Kasjauns.lv/ žurnāls „Marta”

Vai nakts murgi ir iedzimti?

Sapņu daba vienmēr ir interesējusi pētniekus. Parasti viņus interesē murgi, un tas ir pilnīgi pamatoti: tieši tajos atspoguļojas neapzinātās cilvēku bailes. 

Zinātne par sapņiem, somnoloģija, ir parādījusies salīdzinoši nesen un pagaidām sapņu fenomens ir maz pētīts. Speciālistu darbu apgrūtina priekšmeta nematerialitāte: sapņus nevar iztaustīt vai izmērīt. Tāpēc vienīgais, kas ļauj kaut nedaudz pietuvoties šī noslēpuma atminējumam, - tie ir aparātu rādījumi un aizmigušu cilvēku vērošana. 

Vācu kompānijas GFK speciālisti ir veikuši aptauju, kuras mērķis bija atklāt, kas moka cilvēkus pa naktīm. Saskaņā ar pētījumu, vairāk nekā trešdaļa Vācijas (37,3%) iedzīvotāju atzinās, ka viņi pamostas aukstos sviedros no murgiem vairākas reizes gadā. "Visbiežāk visu šo drūmo nakts fantāziju būtība ir vajāšana. Aptuveni ceturtdaļa respondentu, kurus nomoka murgi, par murgu visbiežāko motīvu sauc sekojošo: Man dzenas pakaļ cilvēki un es glabjos bēgot»." Daudzi pamostas aukstos sviedros naktīs tāpēc, ka miegā viņi izrādās bezspēcīgi briesmu priekšā un nevar pakustēties (25,1%). Daudziem skudriņas pār muguru miegā skrien no tāda sižeta: cilvēks kavē uz svarīgu notikumu, piemēram, uz personīgajām kāzām vai uz sarunu, uz kuru liktas lielas cerības (23%). Katrs piektais aptaujātais cieš no nakts murgiem par to, ka viņa tuvinieki pazūd vai nomirst. Ievērojami retāki ir tādi sižeti, kā bailes no eksāmeniem (12,5%) vai no dabas kataklizmām. Tā ir ar vāciešiem. Sapņi, kuros aizmigušo atlaiž no darba vai izdzīvo kolēģi redz tikai 7% respondentu. Un tikai 7,2% pamostas nakts vidū tāpēc, ka sapnī viņiem izkrīt mati vai zobi vai arī trūkst rokas vai kājas. 

Somnologi jau ir sastādījuši aptuvenu reālo baiļu uzskaitījumu, kas izpaužas sapņos. Tā, kritiens no augstuma visbiežāk nozīmē bailes zaudēt savu sociālo statusu, piemēram, darbu, pastāvīgā ienākumu avotu. Vajāšana var būt saistīta ar vēlmi atbrīvoties no kādām sava rakstura īpašībām, kas cilvēkam nepatīk, bet nokavēšana nozīmē to, ka arī reālajā dzīvē cilvēkam pastāvīgi pietrūkst laika. Jāatzīmē, ka bērni redz murgus daudz biežāk nekā pieaugušie. Un te nav runa par paaugstinātu jūtību, bet par milzīgo informācijas apjomu, ar kuru ikdienā ir spiests saskarties katrs bērns. 

Nakts bailes tomēr nes labumu: tas ir bērna uzzinātā pārstrādes produkts un palīdz viņam adaptēties pieaugušā dzīves reālajiem stresiem.Pie reizes bērnu nakts murgi, ko pavada pēkšņas raudas miega laikā, var būt atkarīgas arī no ģenētiskiem faktoriem. Pie tāda secinājuma nonākuši Kanādas zinātnieki, pētot dvīņus. Monreālas slimnīcas Jēzus Sirds speciālisti Bič Hon Ngjuena vadībā pētīja nakts murgu izplatību pie 390 vienšūnas un divšūnu dvīņu pāriem vecumā no 1,5 līdz 2,5 gadiem. Noskaidrojās, ka vienšūnas dvīņiem šis miega traucējums sastopams ievērojami biežāk, nekā divšūnu. Tā kā vienšūnas dvīņiem, atšķirībā no divšūnu, ir identisks genoms, pētnieki nonāca pie slēdziena, ka nakts murgiem ir iedzimta daba. 

Nesenajā sapņu pētījumiem veltītajā konferencē Bostonā zinātnieki izdarīja apbrīnojamu atklājumu, saskaņā ar kuru cilvēku sapņu sižeti ir ierobežoti skaita ziņā. 

Saskaņā ar profesores sapņu izpētes Asociācijas prezidentes Patrīcijas Gārfildas teikto pavisam ir 12 universālu murgu sižetu. Visi tie, iespējams, ļauj smadzenēm izmēģināt savu reakciju nepatīkamā vai bīstamā situācijā. Līderi ir sapņi par pakaļdzīšanos. Popularitātes ziņā otro vietu ieņem sapņi, kuros cilvēki ir vai nu apmaldījušies, vai nokļuvuši lamatās. Trešo pozīciju dala sapņi par kritienu un sižeti, kuros cilvēks jūt galējas neērtības tāpēc, ka viņš ir dīvaini apģērbies (piemēram, publikas priekšā) vai arī, tieši pretēji, ir kails. Svarīgu vietu ieņem sapņi par iegūtajiem ievainojumiem. Aukstos sviedros cilvēki možas, redzot miegā mironi,gandrīz noslīkstot upē vai ezerā, vai zaudējot kādu no vecākiem, bērnu vai partneri. 

Pēc Svētās Klāras Universitātes speciālistu datiem izrādās, ka cilvēki ar konservatīviem uzskatiem visbiežāk sapņo, ka viņus vajā, vai arī, ka viņi krīt no augstām ēkām. Biežāk nekā citi viņi jūtas nelaimīgi un neapmierināti.Vēl viens atklājums, kas izskanēja konferencē, pieder Itālijas zinātnieku grupai. Iespējams, ka murgu laikā cilvēki mācās, kā uzvesties ekstremālās situācijās. Pie tāda secinājuma speciālisti no Itālijas nonāca, izpētot tā saucamā REM-traucējuma - miega traucējuma simptomus, kas praktiski vienmēr ir saistīts ar agresīvu uzvedību. Pacienti, kas cieš ar REM-traucējumiem, nepamožoties, uzvedas agresīvi attiecībā pret apkārtējiem vai kaitē paši sev. Tā, viens no viņiem izlauza miegā savas guļamistabas sienu, cits mēģināja šaut, trešais izlēca pa logu, ceturtais aizdedzināja savu gultu. Uzreiz vairāki pacienti mēģināja nožņaugt savas sievas. Turklāt parastajā dzīvē šie cilvēki pavisam nebija agresīvi, drīzāk otrādi. Bez tam, izņemot miega traucējumus, viņiem nebija nekādu psihisku traucējumu.Mēģinot izprast REM-traucējuma rašanās cēloņus, Itālijas mediķi no San Rafaeles Universitātes atklāja, ka pacienti, kas cieš no tā, visbiežāk nekā citi sapņo par vardarbību. Bez tam, viņi bieži redz sapņos dzīvniekus un nepazīstamus cilvēkus. 

"Zinātnieki uzskata, ka viņu dati apstiprina somu psihologa Antti Revonsuo teoriju, saskaņā ar kuru, murgi ir ekstremālu situāciju izmēģinājums. Pēc psihologa domām, iepazīstoties ar briesmām sapnī, cilvēks labāk tiek galā ar tām reālajā dzīvē. Tieši šim mērķim sapņi kalpojuši jau kopš izseniem laikiem, kad galvenie cilvēka draudi bija mežonīgi dzīvnieki, atzīmē Revonsuo." 

"Saskaņā ar šo teoriju, cilvēkiem ar REM-traucējumiem bīstamības simulācijas sistēma ir hipertrofēta tik tālu, ka viņi ik pa laikam pārnes virtuālo sapņu karu reālā īstenībā." 

Zinātnieki ir noteikuši, ka kā minimums pieci procenti mūsu planētas iedzīvotāju pastāvīgi cieš no nakts murgiem. Kā likums, sapņi, kas liek drebēt, rādās otrajā nakts pusē. Tie liek cilvēkam pamosties un atstāj pietiekami nepatīkamu iespaidu. Bez stresiem un pārdzīvojumiem, kas ir izjusti pa dienu, par nakts murgu cēloni var kļūt alkohols, grāmatas ar sasprindzinātu sižetu lasīšana vai šausmu filmu skatīšanās, īpaši pirms došanās pie miega.Saskaņā ar pētījumu, kas veikts Suonsijas pilsētas Universitātē, cilvēki, kas dod priekšroku fantastikas romāniem, daudz vairāk sliecas uz murgiem un viņu sapņi ir emocionāli piesātinātāki. Bērniem, kuri lasa šausmu romānus, murgu varbūtība ceļas 3 reizes. 

Jautājums, kāpēc sapņi, un tiešāk murgi rādās ne jau visiem, paliek atklāts. Tomēr zinātnieki ir vienisprātis, ka tie radās visiem, vienkārši ne jau visi tos atceras. Acīmredzot šie cilvēki vēl nav gatavi pieņemt savas bailes vai slepenās vēlmes pat simboliskā formā. Tai pat laikā, cilvēkiem, kuriem bieži rādās murgi, ir savas iezīmes. Pēc ekspertu domām, viņi biežāk ieklausās savās iekšējās izjūtās, viņiem ir dzīvāka iztēle un viņu domām itin bieži ir negatīvs raksturs, pat ja viņi paši to neapzinās. Lielākoties tie ir pārlieku atvērti un ļoti ievainojami cilvēki. Faktiski, sapņi var pat kaitēt cilvēkam, brīdina britu zinātnieki. Piemēram, cilvēki, kas cieš no depresijas parasti redz murgus, kas var tikai padziļināt cietēja stāvokli nākamajā dienā... 

Tāpēc varbūt pat labāk, ja cilvēks nesapņo vispār. Ir zināms ne mazums gadījumu, kad pacientiem, kas nesapņo gadu vai ilgāk, psihiskā veselība uzlabojas...

(c) www.reikinet.lv

Sapņu valstības unikālās iespējas

Apzinātais sapnis var izdziedināt ne tikai psihiski, bet arī fiziski. Kaut arī šī apzināto sapņu pielietojuma joma ir visstrīdīgākā, esošie dati apstiprina tādu iespēju. Ārstēšana ar sapņu palīdzību bija plaši izplatīta senajā pasaulē. Slimniekiem bija jāguļ speciālos tempļos, mēģinot ieraudzīt sapni, kas izārstētu tos vai kaut vai noliktu pareizu saslimšanas diagnozi un piedāvātu vajadzīgās zāles. Diemžēl šo leģendu mēs nevaram nekādi pārbaudīt. 

Ar jēdzienu "veselība" ir domāts visu organisma sistēmu optimālas funkcionēšanas stāvoklis, kad nav slimību un citu traucējumu. Miegā mēs esam relatīvi brīvi no visa apkārtējā iedarbības. Šajā stāvoklī mēs varam virzīt visu savu enerģiju uz veselības atjaunošanu. Pēdējie dati apliecina hipotēzi, ka iztēlē rodošos tēlu dzīvums nosaka to ietekmes pakāpi uz fizioloģiju. Sapņi, kurus katrs no mums redz naktī, ir tēlainās domāšanas visspilgtākā forma, kas ir pieejama parastos apstākļos. Sapņi ir tik spilgti, ka mums brīžiem ir grūti aprakstīt tos parastas realitātes terminos. Tāpēc arī tie var kalpot par efektīvu dziedinošo tēlu avotu. 

Ja sapnī mēs redzam mūsu ķermeņa tēlu sapņa ķermeņa formā, tad kāpēc mēs nevaram iniciēt pašizdziedināšanās procesu, apzināti iedomājoties mūsu sapņa ķermeni absolūti veselu? Paliek atklāts tikai jautājums, cik ļoti mēs izārstējam fizisko ķermeni, izārstējot sapņa ķermeni? 

Visas rakstiskās vēstures gaitā sapņi ir tikuši uzskatīti par iedvesmas avotu praktiski visās cilvēka darbības jomās - literatūrā, zinātnē, tehnikā, mūzikā, tēlotājmākslā un sportā. Vispāratzīti to rakstnieku piemēri, kas smēlušies savu iedvesmu sapņos, ir 

- Roberts Lūiss Stīvensons, kas piedēvējis daudzus no saviem sižetiem sapņiem (tai skaitā ”daktera Džekila un mistera Haida dīvaino stāstu") un Semjuels Teilors Kolridžs ar savu opija poēmu "Kubla-Hans". Zinātnē var minēt Frīdriha Kekules piemēru, kas sapnī atklāja benzola molekulas struktūru, un Otto Loui ar viņa eksperimenta ideju, kas pierāda ķīmisko uzbudinājuma nodošanas jeb pārraides dabu nervu šķiedrās. Tehnikas jomā tāpat ir zināmi izgudrojumu piemēri, tai skaitā Eliasa Hau šujmašīna, kas izgudrota miegā. Gleznotāji Viljams Bleiks un Pols Leije redzēja kādu savu darbu motīvus sapņos. Mocarts, Bēthovens, Vāgners arī ne reizi vien ir smēlušies iedvesmu sapņos. Sportā viens no vispopulārākajiem gadījumiem notika ar golfa meistaru Džeku Niklosu, kas, pēc viņa vārdiem, izdomāja miegā paņēmienu, kas uzreiz deva viņam desmit sitienu priekšrocību. Un tas viss vienā naktī! Šie piemēri liecina par milzīgu radošo potenciālu, kas ielikts sapņos. 

Dažādi cilvēki ieliek daiļrades jēdzienā dažādu jēgu. Dažu cilvēku pārlieku nopietnā attieksme pret šo jēdzienu ir saistīta ar to, ka viņi ar daiļradi domā retu talantu, kas piemīt tikai mākslas ļaudīm. Tomēr daiļrade nozīmē tikai savas iztēles izmantošanu kaut kā jauna radīšanai, vai tas būtu mākslas darbs vai mājas avīze. Nevar palīdzēt cilvēkam kļūt radošam. Daiļrades būtība ir jaunas formas piešķiršana vecām idejām vai koncepcijām. Katrs piedāvājums, kuru mēs izrunājam (ja tikai tas nav citāts), ir daiļrades rezultāts. To, cik radošs ir priekšmets vai darbība, ir atkarīgs no tā elementu izmantošanas veida unikāluma. 

Kāpēc īsta daiļrade mēdz būt tik neaptverama? Tāpēc, ka prāta stāvoklis, kurā rodas jaunas idejas ir unikālās asociācijas. Atslēgas moments daiļrades izpētē ir vienkāršu piekļuves līdzekļu atklāšana tādiem stāvokļiem. Sapņi var kalpot par neizsmeļamu daiļrades avotu. Kāpēc - to jums palīdzēs saprast ekskurss mūsdienu zināšanās par šo procesu. 

Pastāv vairāki daiļrades līmeņi, tāpat kā vairāki apziņas līmeņi. Daiļrades spēja, tāpat kā spēja atrisināt uzdevumus, ir universāla cilvēka īpašība. Kā jau tika teikts, tā neaprobežojas tikai ar augsto mākslu vai jebkādu citu formālu disciplīnu. Par daiļradi var nosaukt visu, kas var tikt izdarīts jaunā veidā, nestandarti, spontāni, ar izdomu. Katrs cilvēks ik pa laikam atrodas radošā stāvoklī, bet daži atrodas tajā ilgstoši. Dotā jautājuma pētnieki ir vienisprātis, ka radošā pašatklāsme, ir ilgstošs process. 

Bieži šķiet, ka iedvesma parādās negaidīti, no nekurienes, kā zibsnis. Tomēr esošie dati liecina par to, ka "negaidīta" apgaismība ir tikai tā procesa daļa, kas nav pieejams mūsu apziņai jeb atskārsmei. 

Analizējot savus atklājumus, XIX gadsimta dižais vācu zinātnieks Hermanis Helmgolts pirmoreiz aprakstīja radošā procesa stadijas: uzkrāšana, iznēsāšana jeb apdomāšana un apgaismība. Uzkrāšanas stadijā tiek apkopota informācija un tiek aprobētas atšķirīgas pieejas. Šīs sagatavošanās darbības var būt lasīšana, novērošana, sarunas ar ekspertiem, pieraksti, fotografēšana vai mērījumi. Pēc tam seko pārdomas par problēmu - koncentrēšanās, meditācija, situācijas modelēšana domās. Tas ir tas laiks, kad mehāniķis stāv skatoties uz dzinēju, gleznotājs - uz tīru audeklu, rakstnieks - uz tīru papīra lapu (vai datora ekrānu). Šīs stadijas beigās cilvēks saka sev: "Labi, es izpētīju problēmu. Es pārdomāju to. Kur tad ir atbilde?" Nākamā stadija ir nekā nedarīšana. Kad neatlaidīgi mēģinājumi atrisināt problēmu beidzot tiek attaisnoti un tā nonāk līdz neapzinātā apgabalam, sākas iznēsāšanas periods. 

Literatūrā ir aprakstīts daudz gadījumu, kad cilvēks, ko nomocījusi daiļrade, nolemj nosnausties vai apsēžas pie stūres, vai arī iet pastaigāties. Ja viņam galvā ir uzkrājies pietiekami daudz informācijas pa problēmu, kas viņu interesē, un ja viņš ir sasniedzis to psiholoģisko stāvokli, kas nepieciešams izrāvienam, tad iznēsāšanas fāze beidzas ar apgaismību. "Eureka!" - tā negaidīti atnāk risinājums. Vissvarīgākais jēdziens, kas attiecas uz radošās apgaismības fāzes stimulāciju ar apzināto sapņu palīdzību, ir tā saucamā neapzinātā zināšana. Lietas, par kurām jūs esat pārliecināti un kuras varat noformulēt, (piemēram, jūsu mājas adrese) tiek sauktas par apzinātajām zināšanām. 

Tam pretstatā, neapzinātās zināšanas ietver sevī to, ko jūs zināt, bet nevarat izskaidrot (kā, teiksim iet vai runāt), un tas, ko jūs zināt, bet nezināt kāpēc (piemēram, jūsu pirmās skolotājas acu krāsa). Neapzinātās zināšanas izpaužas atpazīšanas eksperimentos, kad cilvēks domā, ka viņš tikai nejauši atmin bildi, bet trāpījumu procents ir augstāks par varbūtējo. No šiem diviem zināšanu veidiem neapzinātās zināšanas ir ievērojami plašākas apjoma ziņā: mēs zinām vairāk, nekā saprotam. 

Sapnī atšķirībā no nomoda mēs daudz tuvāk kontaktējam ar neapzinātajām zināšanām. Atceroties savus sapņus, jūs katrā ziņā atradīsiet to starpā tādu, kurā reizi dzīvē redzēta cilvēka āriene tiek atdarināta ar pārsteidzošo precizitāti, salīdzinot ar to, kā jūs to varētu atcerēties nomoda stāvoklī. Šī fenomena izskaidrojums slēpjas piekļuvē neapzinātajām zināšanām, kas paveras sapnī, turklāt tur to var darīt pilnīgi apzināti. Tāpēc sapņos mēs neesam tik ierobežoti, kā nomodā stāvoklī, kurā apzināti varam piekļūt tikai nelielai mūsu akumulētās pieredzes daļai. 

Izņemot apzinātību, šķiet, nav cita veida, kas palīdzētu noteikt radošā sapņa iestāšanās brīdi, ja tas vispār ir iespējams citos apstākļos. Apzinātajā sapnī mēs varam ar prātu kontrolēt neaptveramās radošās iespējas, kas mums paveras sapņošanas laikā.

(c) www.reikinet.lv

Daži vienkārši sapņu simboli

SAPŅU SIMBOLS UN TULKOJUMS: 

Automobilis - Jūs 

Bērna dzimšana - Jauna projekta sākšana 

Bērna zaudēšana - Jūsu projekts var izrādīties dzīvotnespējīgs 

Birojs - smags darbs, problēmu risināšana 

Ceļš - jūsu dzīve 

Cietums - Ierobežojums 

Došanās augšup - Darīšanas ar ārpasauli 

Došanās lejup - Darīšanas ar iekšējām lietām 

Dūmi, tvaiks - Neskaidrība dusmu dēļ 

Durvju vai loga atvēršana - Atvēršanās jaunai pieredzei 

Jūs esat kails - Ievainojamība 

Jūs tiekat vajāts - Bažas 

Jūsu izkārnījumi - Naudas pelnīšana, pārticība 

Krišana - Bailes, kontroles zaudēšana 

Lidošana - Brīvība, labsajūta 

Ļaužu pūlis - Nepieciešamība veikt izvēli 

Miršana - Pārvērtība, sākšana no jauna 

Nams vai ēka - Jūsu dzīve vai ķermenis 

Neiešana pa durvīm - Nesastapšanās ar sarežģījumiem 

Netīras vannas istabas - Noņemšanās ar citu sataisītām nepatikšanām 

Pussagrauta istaba - Kaut kam jāpievērš uzmanība 

Sajaukta istaba - Sarežģījumi 

Skola - Kaut kā jauna iemācīšanās 

Slimnīca - Situācija, kas jālabo 

Tumša istaba - Pagaidām nav nekādas atbildes 

Viesnīca - Pagaidu pārcelšanās 

Virpulviesuļi - Nenovēršamas, īslaicīgas briesmas 

Vulkāni - Dusmas 

Zobu zaudēšana - Kaut kas, saistīts ar pašcieņu 

Ļauni sapņi 

Nav obligāti jāpamostas aukstos sviedros, lai zinātu, ka esat redzējis ļaunu sapni. Taču, ja tā notiek, varat uzskatīt, ka jums paveicies, jo sapņi nereti ir veids, kā risināt sarežģījumus un atbrīvoties no bailēm, un tas ir daudz patīkamāk, nekā piedzīvot visu īstenībā. 

Bieži vien cilvēks sapņos pārdzīvo savas raizes un bailes (krišana, skriešana, vajāšana, slimības, ierašanās sanāksmē nesagatavotam). Šie sapņi var nebūt patīkami, taču tie ir ļoti veselīgi, tie attīra no jūtām, ar kurām grūti tikt galā ikdienā. Lai izprastu jaunos sapņus, ieskatieties sapņu simbolu sarakstā. Ja vēlaties iet tālāk, es ieteiktu Kārla Gustava Junga darbus. Viņš ir pārtulkojis daudzus simbolus un līdzīgi Zigmundam Freidam izmantoja sapņus, lai labāk izprastu cilvēka psihi. 

Kā izmantot sapņu tēlus 

Visādam gadījumam, neuztveriet sapņus pārāk tieši. Pat ja sapnī ierodas jūsu mīļā, dārgā vecmāmuļa ar pareģojumiem (tas tiešām var gadīties), neuztveriet tos pārāk nopietni. Ļoti iespējams, ka pārpratīsiet pat viņas labi domātās vēstis. 

Es jau teicu, ka sapņošana psihiskam ieskatam ir pavisam vienkārša. Pirms gulētiešanas vajag tikai palūgt sapni par noteiktu tematu. 

Neuztveriet sapņus burtiski! 

Gultā, izslēguši gaismu, skaļi pasakiet: „Šonakt es vēlos redzēt sapni, kā panākt paaugstināšanu amatā, un es gribu šo sapni atcerēties." 

vai 

„Šonakt es vēlētos sapņot, vai darījums ar _______ izdosies, un es gribu šo sapni atcerēties." 

vai 

„Šonakt es vēlos redzēt sapni par jaunu karjeru un gribu šo sapni atcerēties, un ari gribētu, lai pēc tam to varētu viegli iztulkot." 

Lūk, tā: vienkārši palūdziet tajā naktī sapni par jūs interesējošu tematu un palūdziet, lai pēc tam varētu sapni atcerēties. Ja vēlaties izmēģināt, vai visu nevar padarīt pavisam vienkāršu, palūdziet, lai sapni varētu viegli iztulkot. 

Psihiskais spēks sapnī darbojas citādi nekā fiziskajā realitātē. Jūs vairs neesat tik ierobežots. Jūs varat iziet caur sienu (pārvarēt šķēršļus), tikties ar briesmoņiem (skatīt vaigā briesmas) un citplanētiešiem (pierast pie jauniem cilvēkiem), pat tikt nogalināts un atdzīvoties (piedzīvot pārvērtības). Ja sapni kļūst pavisam dīvaini, neuztraucieties, jums taču ir darīšana ar pavisam citu pasauli, ar pasauli, kas ir daudz drošāka par reālo. 

Svarīgi ir atcerēties ne tikai sapņa simbolus, bet arī izjūtas sapņa laikā. Vai jūs bijāt dusmīgs, bēdīgs, nobijies, laimīgs vai piesardzīgs? Svarīgi tulkot sapņus, ņemot vērā emocionālo informāciju, lai saprastu, ko simboli nozīmē. Pierakstiet sapņus, lai sekotu savam progresam. 

Piemēram, mana kliente Elisa, sākot strādāt jaunā darbā, palūdza sapni par jauno priekšnieku un par to, vai viņa spēs labi ar viņu sadzīvot. Sapnī parādījās suns, kas visur viņai sekoja. Suns bija „mīļš", taču no tā nekādi nevarēja tikt vaļā. Pamodusies Elisa saprata, ka, spriežot pēc sapņa, jaunajam priekšniekam pārāk patiks visu turēt savās rokās, tomēr viņš būs uzticams un draudzīgs. Ja suns būtu bijis nejauks vai rādījis zobus, sapnis būtu nozīmējis pavisam kaut ko citu. 

Nebrīnieties, ja daudzi sapņi ir kaut kādā ziņā negatīvi. Mums ir vieglāk pārdzīvot sarežģījumus un saņemt brīdinājumus par tiem sapnī, nevis sastapties ar tiem reālajā dzīvē - un zemapziņa to labi saprot. 

Ja redzat sapni, kas jūs tiešām uztrauc un ko jums grūti „sagremot", atgriezieties tajā un izmainiet to. Šī darbība līdzinās meditācijai, to dara klusībā ar aizvērtām acīm, lai varētu atsaukt sapni. Tādā veidā iespējams to attīstīt, izmainīt savu reakciju vai meklēt vēl citus simbolus, lai noskaidrotu sapņa jēgu. 

Ja vēlaties atgriezties sapnī, pacentieties to darīt kopā ar draugu vai partneri, kas klausītos jūsos. Viņš vai viņa var darboties kā pavadonis un uzdot jautājumus, lai jūs varētu izpildīt to, ko esat iecerējis. 

Šajā gadījumā izmantojiet savu aizvien pieaugošo spēju būt mierīgam. Lai ieslīgtu mierā, jums tikai jāaizver acis un jānomierina elpa. Trešajā acī atsauciet savu sapni un, skatoties to, balsī aprakstiet. Atstāstiet sapni tagadnes formā, it kā viss notiku šajā mirklī. 

Minēšu kādu piemēru. Manai klientei Annai bija sarežģījumi darbā, un viņa palūdza mani būt par pavadoni sapnī. Sapnis bija šāds: „Es dodos lejup pa kāpnēm kādā tumšā un baisā vietā. Atveru durvis un kādā tumšā istabā izdzirdu vaidus un raudas. Esmu nobijusies ... raudas nerimstas. Nezinu, ko lai dara ... tad es pamostos." 

Ar manu palīdzību viņa atgriezās sapnī, lai iegūtu vairāk informācijas un pacenstos atsvabināties no bailēm un nelaimes sajūtas. 

„Es nezinu, ko lai dara ... Esmu nobijusies, tāpēc pastiepju roku un sataustu pie sienas slēdzi. Ieslēdzu gaismu un redzu māti, kas raud pie slima bērna. Jūtu, ka man viņiem jāpalīdz. Uzvedu viņu augšā pa kāpnēm uz labāku istabu. Viss ir kārtībā." 

Laikā, kad Anna redzēja šo sapni, viņai bija nesaskaņas ar priekšnieci. Sapņa vēstījumu Anna iztulkoja kā risinājuma meklēšanu sevī (došanās lejup pa kāpnēm) un sevis apgaismošanu (gaismas ieslēgšana), kas ir ceļi uz prāta nomierināšanu. Nākamajā sapnī, vairs nejuzdamās bezpalīdzīga un nobijusies, viņa lūdza parādīt risinājumu šiem sarežģījumiem. 

Arī jūs ar sapņa palīdzību varat atvieglot kādu problēmu vai pat kaut ko uzsākt, lai nonāktu pie psihiska atrisinājuma, - taču pirmais uzdevums ir sapni atcerēties! Mēģiniet pierakstīt sapņus, kas atstājuši uz jums iespaidu, un, ļoti iespējams, tiem visiem atradīsiet kopīgu tematu. 

Tomēr labākie sapņu tulki ir psihoterapeiti, tāpēc, ja jums patiesi ir jautājumi, kas jāatrisina, vai jūs vienkārši vēlaties uzzināt kaut ko vairāk par sapņu tulkošanu, apkopojiet savus sapņus un dodieties pie profesionāļa.

(c) Berija Dolnika