Kā enerģētiski aizsargāt sevi, māju un mājdzīvniekus

Kā enerģētiski aizsargāt sevi, māju un mājdzīvniekus

Ja mūsu mājas ir enerģētiski pareizi sakārtotas, tad mums tur labi klājas. Ziemassvētku laiks ir vislabākais, lai varētu sakārtot savas mājas enerģētiku. Līdz tam vajadzētu izmēzt telpas, sakopt skapjus un atvilknes un pieliekamos, kur ir tik daudz nevajadzīgu mantu. Lai māju tālāk sakārtotu, mums ir vajadzīga svece, svētītais ūdens, vītola slotiņa. Ar vītola slotiņu no uzkoptajām telpām mēs visu pār slieksnīti slaukām laukā. Ar svētīto ūdeni, kas var būt gan baznīcā svētīts, gan dziednieka enerģētiski uzlādēts, gan ar lūgšanām uzlādēts, rūpīgi nomazgājam palodzes, durvju un logu rāmjus, sekcijas, spoguļus. Grīdu mazgājam ar ūdeni, kuram pievienota dižegļu, ciedru vai kadiķu eļļa, vai parastais terpentīns. Istabas stūrīšos iekaisām šķipsniņu uzstrāvotas sāls, tad izkvēpinām telpas ar smaržu nūjiņām, var būt arī kadiķītis un attīrošie, maģiskie augi: mārsils, vērmele, vībotne, vīgrieze, asinszāle, nātru galotnītes, arī baznīcas vīraks. Ja kādam mājās ir kamīns, ļoti jauki būs, ja to izkurināsit ar apses malku. Tad jums kamīns labi degs, jo apses malka no sodrējiem attīra skursteni. Ja šajā rituālā piedalās bērni, tad arī padziedam kopā – «bēdu manu lielu bēdu, es par bēdu nebēdāju», un tā - no visas sirds. Īpaši šo mantru - ram tai ram tai radiridirīdi… Tā mēs slavinām sauli un gaismu. To nozīmē vārds «rāma» krišnaītiem. Bet jādzied ir skaļi, lai novibrē visa telpa. Tad, kad mēs esam izdziedājušies, tad, piemēram, es lauku mājās uzlieku cienastu mājas gariņam. Bērniem tas ļoti patīk. Pēc tam tīrām telpu ar īstu vaska sveci. Ejam pa telpu pret pulksteņa rādītāja virzienu, ar šo sveces gaismiņu sadedzinot negatīvo. Pēc tam ar svētīto ūdeni, metot krusta zīmi, mēs izejam visu telpu. Krusta zīmi var zīmēt arī ar krītu vai ogli. 

Ja mājas saimniece ir mierīga ar sakārtotu dvēseli, tad visiem ir labi, tāpēc vakarā no pulksten 9.00 – 24.00, šajās trīs stundās, vajadzētu izbrīvēt brīdi, kad mēs lūdzam Dievu. Ja tuvākas ir kristīgās tradīcijas, tad būtu jāveic šāds rituāls: vakariņas nevajadzētu ēst, bet būtu jāiedzer 3 malki svētavota ūdens un jāpārkrustī sevi ar krusta zīmi un jānosēžas pie svecītes. Vismaz 12 reizes noskaitām Tēvareizi un lūgšanas par saviem mīļajiem. 

Pie noteiktas temperatūras enerģija atbrīvojas – tā varam attīrīt priekšmetus no negatīvās enerģijas. Agrāk to izmantoja, karsējot un tvaicējot drēbes, piemēram, kara laikā. Bet tās lietas, kuras nevar uzkarsēt: rotas lietas, gredzeni, saktas, auskari, kaklarotas, kuras ir valkājuši mūsu senči, aizgājēji vai radi, un, kas nonākušas mūsu mantojumā, mēs attīrām ar dziednieka uzstrāvotu vai parastu sāli. Dara tā: izšķīdina 3 ēdamkarotes uz glāzi ūdens un šīs rotaslietas 2-3 diennaktis tur patur iekšā, pēc tam rotaslietas ar vilnas drēbi un krītu varam atkal uzspodrināt. Dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem sāls neskādē, tā nebojā arī zeltu un sudrabu. 

Vēl kāds ieteikums – nedusmoties. Seno austrumu mācības apstiprina, ka mēs drīkstam dusmoties tikai 15 sekundes, ja dusmojamies ilgāk, tas jau ir kaitīgi veselībai. Tāpat ir trīs burvju vārdiņi, ko vajadzētu vienmēr atcerēties, un tiklīdz kaut kas notiek, domās sev pajautājam – nu un tad? Vai pēc gada šis notikums būs svarīgs? Vai tad ir vērts sākt uztraukties? Enerģiju mēs saņemam tikai tad, ja atrodamies tādā enerģētikas stāvoklī, kas ir laimes vai mīlestības sajūta. Ja cilvēks ir uztraucies un nervozs, arī viņa apkārtnē viss vibrē un nav kārtības - šāds cilvēks ir ievainojams. 

Par mājdzīvnieku un lopu aizsardzība. Konkrētie pasākumi: 

1) rupjmaizes gabalā ugunskrusta veidā saspiež pīlādžogas vai kadiķogas un dod lopiņam apēst; 

2) ar vērmeļu novārījumu izšļaksta visus aizgaldus un lopu novietnes; 

3) ar žāvētām vērmeļu slotām brauka govju muguras no galvas līdz astei; 

4) abās pusēs kūts durvīm piesprauž kadiķu zariņus un tos tura līdz Lieldienām; 

5) ar egļu, priežu un kadiķu novārījumu noberž cūku muguras virzienā no galvas uz asti; 

6) visas Ziemassvētku dienas cūku aplokos ber pāris saujas pelnu, liellopiem pelnus pa saujai pieber pie miltiem, piedomājot, ka lops ir vesels un brangs; 

7) nav vēlam šajos Ziemassvētkos laist svešus cilvēkus, pat radiniekus kūtīs, tur, kur ir pilnas labības klētis, pilnas noliktavas un apcirkņi, ka nepaņem jūsu svētību; 

8) ja grib kūti dezinficēt, to var darīt, uz spainī iebērtām oglēm uzmetot kadiķa vai pīlādža zaru, kas palicis no Jāņiem, un dūmiem ļaujot izplatīties pa visu telpu; 

9) šajās dienās vēlams lopus braucīt un masēt ar rudzu salmiem, lai lopi būtu veselīgi, labi augtu un lai tiem būtu veselīgi pēcnācēji. 

Un vēl par aizsardzību ar uguni. Vienkāršākais ir bluķa vilkšana Ziemassvētkos, slikto enerģiju savākšana un bluķa sadedzināšana ugunskurā. Nākošais - ar uguns pagali rokās apstaigā visas ēkas no ārpuses un ar šo pagali pārkrustī durvis. Vēl var sētā sakurt ugunskuru un, ar degošu pagali rokās pagriežoties pret visām debess pusēm, pret katru mest krustu. Tā ar domu var aizturēt visu to tumšo, kas nāk no citiem, un sadedzināt. Šo metodi es esmu pārbaudījusi. Veicu šo rituālu Ziemassvētkos. Kad pavasarī mans kaimiņš dedzināja kūlu un uguns nāca uz manu māju pa kūlu milzīgā ātrumā, pienākot pie manas robežas, uguns apstājās. Kad latvieši senatnē dedzināja ugunskuru, viņi apgāja tam apkārt - lai uguns zinātu savu vietu. Ar uguni aizsargāja arī paši sevi. Jāņos lēca pāri ugunskuram, lai uguns attīra, bet Ziemassvētkos ar degošu pagali vilka trīs riņķus sev apkārt: pirmo - pret ļaunumu, otro - pret noskaudumu, trešo - pret ienaidu 

Viens uzskatāms piemērs. Jaunbūvē, kurai nav vēl ne logu, ne durvju, dziednieks bija veicis enerģētisko aizsardzību, un ziemā putenis 5-6 metru attālumā no mājas bija izveidojis aizsargvalni. Un kaut arī tur katru dienu staigāja garām cilvēki, nebija nevienas pēdas, kas vestu uz māju. Arī pērkona negaiss var atnākt līdz enerģētiski iezīmētajai vietai un - ne tālāk: turpat līst, ka pludo, bet 5 cm tālāk viss ir sauss.

(c) www.saulesjosta.lv