Liela daļa mūsu sapņu ir atmiņu sapņi. Jo vecāki mēs kļūstam, jo biežāk sapņos redzam savu bērnību. Smadzenes jaunībā ir visuzņēmīgākās, tās var salīdzināt ar fotoplati, kas atzīmē katru iespaidu. Sapnis savukārt atspoguļo iespaidus, kurus bieži nomodā nevaram atcerēties. Šiem sapņiem pa lielākai daļai nav pravietiskas nozīmes.
Bez atmiņu sapņiem pazīstami ari vēlēšanās sapņi. Tajos piepildās tās velēšanās, kas mūsu dvēselē mīt nomodā. Piemēram, ja kāds dienā neatlaidīgi domā par kādu sievieti un karsti vēlas viņu iegūt, tam sapnī šī vēlēšanās var piepildīties. Viņš izjūt lielu baudu un prieku un pamodies skumst, ka redzētais bijis tikai sapnis. Tāpat izsalcis cilvēks, kas dienā domā par ēdienu, sapnī bieži redz un bauda visādus gardumus. Šie vēlēšanās sapņi nav attiecināmi uz nākotni un nevajag ķerties pie to iztulkošanas.
Bez nozīmes ir arī tie sapņi, ko cilvēkā izsauc fiziski traucējumi, klimats, gadalaiki un citi ārēji iespaidi. Piemēram, ja vakarā istabā palicis neaizvērts logs un gulētājs sapnī salsi, tad šai salšanai nav simboliskas nozīmes. Ja viņam, gulēt ejot, sāp zobi un arī sapnī viņš jūt sāpes, tas tomēr neko nepareģo, bet ir tikai reālo sāpju turpinājums. Tāpat nav nozīmes tiem sapņiem, ko cilvēks redz, aizgājis gulēt ar pārāk pilnu vēderu. Tad viņš bieži redz lietuvēnus, mokās ar nelabuma sajūtu, rāpuļiem un visādām nejēdzībām.
Nozīmes nav arī tiem sapņiem, kas atmiņā nemaz nav palikuši vai arī palikuši tikai pa daļai.
(c) Baronese Juta fon Rautenfelde
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru