Sapņu daba vienmēr ir interesējusi pētniekus. Parasti viņus interesē murgi, un tas ir pilnīgi pamatoti: tieši tajos atspoguļojas neapzinātās cilvēku bailes.
Zinātne par sapņiem, somnoloģija, ir parādījusies salīdzinoši nesen un pagaidām sapņu fenomens ir maz pētīts. Speciālistu darbu apgrūtina priekšmeta nematerialitāte: sapņus nevar iztaustīt vai izmērīt. Tāpēc vienīgais, kas ļauj kaut nedaudz pietuvoties šī noslēpuma atminējumam, - tie ir aparātu rādījumi un aizmigušu cilvēku vērošana.
Vācu kompānijas GFK speciālisti ir veikuši aptauju, kuras mērķis bija atklāt, kas moka cilvēkus pa naktīm. Saskaņā ar pētījumu, vairāk nekā trešdaļa Vācijas (37,3%) iedzīvotāju atzinās, ka viņi pamostas aukstos sviedros no murgiem vairākas reizes gadā. "Visbiežāk visu šo drūmo nakts fantāziju būtība ir vajāšana. Aptuveni ceturtdaļa respondentu, kurus nomoka murgi, par murgu visbiežāko motīvu sauc sekojošo: Man dzenas pakaļ cilvēki un es glabjos bēgot»." Daudzi pamostas aukstos sviedros naktīs tāpēc, ka miegā viņi izrādās bezspēcīgi briesmu priekšā un nevar pakustēties (25,1%). Daudziem skudriņas pār muguru miegā skrien no tāda sižeta: cilvēks kavē uz svarīgu notikumu, piemēram, uz personīgajām kāzām vai uz sarunu, uz kuru liktas lielas cerības (23%). Katrs piektais aptaujātais cieš no nakts murgiem par to, ka viņa tuvinieki pazūd vai nomirst. Ievērojami retāki ir tādi sižeti, kā bailes no eksāmeniem (12,5%) vai no dabas kataklizmām. Tā ir ar vāciešiem. Sapņi, kuros aizmigušo atlaiž no darba vai izdzīvo kolēģi redz tikai 7% respondentu. Un tikai 7,2% pamostas nakts vidū tāpēc, ka sapnī viņiem izkrīt mati vai zobi vai arī trūkst rokas vai kājas.
Somnologi jau ir sastādījuši aptuvenu reālo baiļu uzskaitījumu, kas izpaužas sapņos. Tā, kritiens no augstuma visbiežāk nozīmē bailes zaudēt savu sociālo statusu, piemēram, darbu, pastāvīgā ienākumu avotu. Vajāšana var būt saistīta ar vēlmi atbrīvoties no kādām sava rakstura īpašībām, kas cilvēkam nepatīk, bet nokavēšana nozīmē to, ka arī reālajā dzīvē cilvēkam pastāvīgi pietrūkst laika. Jāatzīmē, ka bērni redz murgus daudz biežāk nekā pieaugušie. Un te nav runa par paaugstinātu jūtību, bet par milzīgo informācijas apjomu, ar kuru ikdienā ir spiests saskarties katrs bērns.
Nakts bailes tomēr nes labumu: tas ir bērna uzzinātā pārstrādes produkts un palīdz viņam adaptēties pieaugušā dzīves reālajiem stresiem.Pie reizes bērnu nakts murgi, ko pavada pēkšņas raudas miega laikā, var būt atkarīgas arī no ģenētiskiem faktoriem. Pie tāda secinājuma nonākuši Kanādas zinātnieki, pētot dvīņus. Monreālas slimnīcas Jēzus Sirds speciālisti Bič Hon Ngjuena vadībā pētīja nakts murgu izplatību pie 390 vienšūnas un divšūnu dvīņu pāriem vecumā no 1,5 līdz 2,5 gadiem. Noskaidrojās, ka vienšūnas dvīņiem šis miega traucējums sastopams ievērojami biežāk, nekā divšūnu. Tā kā vienšūnas dvīņiem, atšķirībā no divšūnu, ir identisks genoms, pētnieki nonāca pie slēdziena, ka nakts murgiem ir iedzimta daba.
Nesenajā sapņu pētījumiem veltītajā konferencē Bostonā zinātnieki izdarīja apbrīnojamu atklājumu, saskaņā ar kuru cilvēku sapņu sižeti ir ierobežoti skaita ziņā.
Saskaņā ar profesores sapņu izpētes Asociācijas prezidentes Patrīcijas Gārfildas teikto pavisam ir 12 universālu murgu sižetu. Visi tie, iespējams, ļauj smadzenēm izmēģināt savu reakciju nepatīkamā vai bīstamā situācijā. Līderi ir sapņi par pakaļdzīšanos. Popularitātes ziņā otro vietu ieņem sapņi, kuros cilvēki ir vai nu apmaldījušies, vai nokļuvuši lamatās. Trešo pozīciju dala sapņi par kritienu un sižeti, kuros cilvēks jūt galējas neērtības tāpēc, ka viņš ir dīvaini apģērbies (piemēram, publikas priekšā) vai arī, tieši pretēji, ir kails. Svarīgu vietu ieņem sapņi par iegūtajiem ievainojumiem. Aukstos sviedros cilvēki možas, redzot miegā mironi,gandrīz noslīkstot upē vai ezerā, vai zaudējot kādu no vecākiem, bērnu vai partneri.
Pēc Svētās Klāras Universitātes speciālistu datiem izrādās, ka cilvēki ar konservatīviem uzskatiem visbiežāk sapņo, ka viņus vajā, vai arī, ka viņi krīt no augstām ēkām. Biežāk nekā citi viņi jūtas nelaimīgi un neapmierināti.Vēl viens atklājums, kas izskanēja konferencē, pieder Itālijas zinātnieku grupai. Iespējams, ka murgu laikā cilvēki mācās, kā uzvesties ekstremālās situācijās. Pie tāda secinājuma speciālisti no Itālijas nonāca, izpētot tā saucamā REM-traucējuma - miega traucējuma simptomus, kas praktiski vienmēr ir saistīts ar agresīvu uzvedību. Pacienti, kas cieš ar REM-traucējumiem, nepamožoties, uzvedas agresīvi attiecībā pret apkārtējiem vai kaitē paši sev. Tā, viens no viņiem izlauza miegā savas guļamistabas sienu, cits mēģināja šaut, trešais izlēca pa logu, ceturtais aizdedzināja savu gultu. Uzreiz vairāki pacienti mēģināja nožņaugt savas sievas. Turklāt parastajā dzīvē šie cilvēki pavisam nebija agresīvi, drīzāk otrādi. Bez tam, izņemot miega traucējumus, viņiem nebija nekādu psihisku traucējumu.Mēģinot izprast REM-traucējuma rašanās cēloņus, Itālijas mediķi no San Rafaeles Universitātes atklāja, ka pacienti, kas cieš no tā, visbiežāk nekā citi sapņo par vardarbību. Bez tam, viņi bieži redz sapņos dzīvniekus un nepazīstamus cilvēkus.
"Zinātnieki uzskata, ka viņu dati apstiprina somu psihologa Antti Revonsuo teoriju, saskaņā ar kuru, murgi ir ekstremālu situāciju izmēģinājums. Pēc psihologa domām, iepazīstoties ar briesmām sapnī, cilvēks labāk tiek galā ar tām reālajā dzīvē. Tieši šim mērķim sapņi kalpojuši jau kopš izseniem laikiem, kad galvenie cilvēka draudi bija mežonīgi dzīvnieki, atzīmē Revonsuo."
"Saskaņā ar šo teoriju, cilvēkiem ar REM-traucējumiem bīstamības simulācijas sistēma ir hipertrofēta tik tālu, ka viņi ik pa laikam pārnes virtuālo sapņu karu reālā īstenībā."
Zinātnieki ir noteikuši, ka kā minimums pieci procenti mūsu planētas iedzīvotāju pastāvīgi cieš no nakts murgiem. Kā likums, sapņi, kas liek drebēt, rādās otrajā nakts pusē. Tie liek cilvēkam pamosties un atstāj pietiekami nepatīkamu iespaidu. Bez stresiem un pārdzīvojumiem, kas ir izjusti pa dienu, par nakts murgu cēloni var kļūt alkohols, grāmatas ar sasprindzinātu sižetu lasīšana vai šausmu filmu skatīšanās, īpaši pirms došanās pie miega.Saskaņā ar pētījumu, kas veikts Suonsijas pilsētas Universitātē, cilvēki, kas dod priekšroku fantastikas romāniem, daudz vairāk sliecas uz murgiem un viņu sapņi ir emocionāli piesātinātāki. Bērniem, kuri lasa šausmu romānus, murgu varbūtība ceļas 3 reizes.
Jautājums, kāpēc sapņi, un tiešāk murgi rādās ne jau visiem, paliek atklāts. Tomēr zinātnieki ir vienisprātis, ka tie radās visiem, vienkārši ne jau visi tos atceras. Acīmredzot šie cilvēki vēl nav gatavi pieņemt savas bailes vai slepenās vēlmes pat simboliskā formā. Tai pat laikā, cilvēkiem, kuriem bieži rādās murgi, ir savas iezīmes. Pēc ekspertu domām, viņi biežāk ieklausās savās iekšējās izjūtās, viņiem ir dzīvāka iztēle un viņu domām itin bieži ir negatīvs raksturs, pat ja viņi paši to neapzinās. Lielākoties tie ir pārlieku atvērti un ļoti ievainojami cilvēki. Faktiski, sapņi var pat kaitēt cilvēkam, brīdina britu zinātnieki. Piemēram, cilvēki, kas cieš no depresijas parasti redz murgus, kas var tikai padziļināt cietēja stāvokli nākamajā dienā...
Tāpēc varbūt pat labāk, ja cilvēks nesapņo vispār. Ir zināms ne mazums gadījumu, kad pacientiem, kas nesapņo gadu vai ilgāk, psihiskā veselība uzlabojas...
(c) www.reikinet.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru