Vai tad nav jāpamana un jānorāda, ja kāds rīkojas nepareizi?
Tu jau zini, ka neierobežota cilvēku (ieskaitot sevi pašu) un situāciju akceptēšana ir priekšnosacījums tam, lai tu dzīvotu iekšējā mierā un realizētu savu spēku.
Nemitīga sevis un citu vērtēšana ir milzīgs šķērslis ceļā uz neierobežotu akceptēšanu.
Vērtējumus veido tavi priekšstati par pareizo un nepareizo. Taču šajā pasaulē nav iespējams viennozīmīgi definēt, kas ir pareizs un kas - nepareizs! To, kas tev šķiet pareizs, citi var uzskatīt par nepareizu. To, kas tev šķiet pareizs šobrīd, tu pats varbūt uzskatīsi par nepareizu vēlāk, kad būsi guvis lielāku pieredzi. Ikviens cilvēks konkrētā situācijā dara to, ko viņš uzskata par pareizu.
Neviens neveic kādu darbību, uzskatot to par nepareizu.
Viedokļi var atšķirties, bet tas nemazina tavas un citu cilvēku tiesības rīkoties pēc savas izvēles. Ja tev nepatīk citu rīcība vai šī rīcība tevi negatīvi ietekmē, tu vari vienkārši pārtraukt attiecības ar viņiem vai arī, ņemot vērā notikušo, sagatavoties turpmākajām tikšanās reizēm.
Tas, ko tu uzskati par patiesību, tev šķiet esam patiesība. Taču citi šo pašu situāciju uztver atbilstoši savai pasaules izpratnei, un tā ir viņu patiesība. Turklāt neviena no abām šīm patiesībām nav nepareiza. Kad Indijas iedzīvotāji domā, ka šobrīd ir diena, ASV iedzīvotāji domā, ka ir nakts. Tikai tad, ja cilvēki ir ieguvuši pilnīgas zināšanas par Zemi un Saules sistēmu, viņi saprot, ka šāda situācija ir iespējama. Līdzīgā veidā — caur pieredzi un zināšanām — tu iemācies izprast citu cilvēku skatījumu. Pasaulē nepastāv absolūti pareizais un absolūti nepareizais. Ikviens cilvēks rīkojas tā, kā viņam šķiet pareizi, tādēļ nav nekādas vajadzības izteikt savu vērtējumu par citu cilvēku rīcību.
Tieši nepietiekama sevis akceptēšana liek tev kritiski vērtēt sevi. Aptverot, ka kādā situācijā esi rīkojies nepareizi, tu izjūti vainas apziņu un nepatiku pret sevi. Ja ļausi šīm negatīvajām enerģijām vairoties, tās atņems tev iekšējo mieru un laimes izjūtu. Tā vietā, lai izteiktu vērtējumus par sevi un savām rīcībām, tev vajadzētu mācīties no pieredzes un censties uzlabot situāciju.
Tieksme vērtēt citus rodas no nespējas pilnībā akceptēt sevi. Daudzi cilvēki tiecas salīdzināt sevi ar citiem, un, ja iedomājas, ka ir sliktāki, cieš no mazvērtības kompleksa.
Tomēr viņi turpina salīdzināt sevi ar citiem, lai noskaidrotu, vai tomēr nav labāki. Un tad, lai apslēptu savu mazvērtības kompleksu, nostiprina sevī pārākuma kompleksu.
Jebkurš komplekss - vienalga, mazvērtības vai pārākuma — tikai sarežģī dzīvi. Ja tu vienkārši priecāsies, ka esi tāds, kāds dabiski esi, un neierobežoti mīlēsi sevi, tu nejutīsi nepieciešamību vērtēt un nosodīt citus.
Radītājs nekad nenosoda tevi. Tad kāpēc tas būtu jādara tev?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru