Atbrīvošanās no dusmām

Es zinu, ka dusmoties nav labi,

bet vienkārši nevaru savaldīties.

Tu noteikti zini, ka dusmošanās nedod nekādu labumu, tomēr jūties pārāk bezspēcīgs, lai kontrolētu šīs emocijas. Turklāt, jo vairāk tu centies savaldīt dusmas, jo vairāk tās pārņem tevi savā varā. Lai cik stingri tu mierīgos apstākļos sev teiktu, ka nevajag dusmoties, — tiklīdz rodas kaut vissīkākais iemesls, dusmas uzbrūk tev kā plēsīgs zvērs, kas izlaists no būra. Tikai tad, kad tas atgriežas savā būrī, tu aptver nodarīto postu.

Kas pamodina dusmas tevī? Iespējams, tevi sadusmo trūkumi un nepilnības, ko tu saskati citos. Visticamāk, tu pievērs uzmanību šīm nepilnībām tāpēc, ka nespēj akceptēt lietas un cilvēkus tādus, kādi tie ir. Tu nespēj akceptēt citus galvenokārt tāpēc, ka saredzi nepilnības sevī un neakceptē sevi. Tava iekšējā neapmierinātība aizvien pastiprinās, līdz beidzot izpaužas kā dusmas pret kādu.

Citiem vārdiem sakot, tavs iekšējais konflikts atspoguļojas apkārtējos cilvēkos un situācijās.

Varbūt tevi sadusmo nepatīkama situācija mājās vai darbā? Pieņemsim, ka tavai darba grupai uzticētā uzdevuma izpildes termiņš ir neadekvāts, un tu to apzinies. Taču, kad kāds kolēģis nespēj iekļauties šajā termiņā, tu tomēr izgāz pār viņu savu neapmierinātību. Ja tu uzskatītu, ka spēj izpildīt darbu noteiktajā termiņā, tu nosūtītu atbilstošās vibrācijas darbiniekiem, kuri iesaistīti tā veikšanā, un viss tiktu padarīts laikus. Tu izjustu iekšēju mieru un neiesaistītos konfliktos.

Ja tu pats nespēj veikt uzticēto uzdevumu ļoti īsā termiņā, tu dusmojies uz sevi. Taču šādas dusmas ir tikpat neadekvātas kā pārmērīgi īsais termiņš, jo cilvēks var izdarīt tikai to, kas ir fiziski iespējams. Enerģijas izšķiešana dusmās nekādi nepalīdzēs. Ja tu jau no paša sākuma zināji, ka darbs nav izpildāms noteiktajā termiņā, tad tev nemaz nebija iespēju to izdarīt. Mierīga attieksme pret darbu nodrošinās vismaz labu kvalitāti.

Uzticot kādam cilvēkam paveikt konkrētu uzdevumu, tu skaidri zini, kādu rezultātu vēlies sagaidīt. Kas notiek, ja rezultāts krasi atšķiras no iecerētā? Tu nespēj to akceptēt. Ta vietā, lai mierīgi novērtētu situāciju un šāda rezultāta cēloņus, tu padodies dusmām. Bet varbūt darba veicējs nemaz nezināja, kādu rezultātu vēlies sagaidīt? Varbūt darba veicējam nebija nepieciešamās kvalifikācijas? Ja sapratīsi rezultāta cēloni, nākotnē spēsi rīkoties gudrāk. Ja akceptēsi situāciju tādu, kāda tā ir, varēsi savaldīt dusmas un mierīgi apsvērt, kas darāms, lai situāciju uzlabotu. Dusmojoties tu raidi negatīvas vibrācijas ne tikai šim uzdevumam un darbiniekam, bet arī sev. Šāda rīcība nevajadzīgi tērē tavu enerģiju, un tu nespēj atrast vislabāko risinājumu situācijas uzlabošanai.

Jebkurās attiecībās — arī darbavietā - svarīgs priekšnosacījums ir uzticība. Tāpēc nekad neuztici svarīgus uzdevumus cilvēkam, par kura spējām neesi pārliecināts! Deleģējot kādam darbu un vienlaikus apšaubot viņa spējas, tu provocē nevēlamu rezultātu — vai nu šis cilvēks vispār neizpildīs uzticēto uzdevumu, vai arī paveiks to sliktā kvalitātē. Tavā iekšienē pastāvošais konflikts tad izpaudīsies kā dusmas pret šo cilvēku. Daudz labāk būtu uzticēties darbiniekam, kam deleģēta konkrētā uzdevuma izpilde, nevis just negatīvas emocijas pret viņu un ļaut, lai tās iedarbojas pret tevi pašu.

Ko darīt, ja kāds ir izvirzījis tev neadekvātas prasības un tu apzinies, ka nespēsi tās izpildīt? Meklē spēku pašpārliecībā un savā iekšējā mierā! Tas palīdzēs tev koncentrēties uz šobrīd notiekošo un neļaus padoties ārēju faktoru ietekmei. Tu pieņemsi pareizos lēmumus, izvairoties no aklas pakļaušanās citu cilvēku prasībām. Darot kaut ko tikai tāpēc, lai piepildītu svešas vēlmes, tu tikai vairosi neapmierinātību un dusmas sevī.

Ja tevi sanikno kāda cilvēka teiktie vārdi, acīmredzot tu tos uztver kā aizvainojumu vai kā pietiekamu iemeslu, lai sāktu dusmoties. Taču dusmojoties tu kaitē vienīgi pats sev! Tā ir tava izvēle: ļaut vai neļaut citu cilvēku izteikumiem "ienākt" tavā dzīvē. Ja tomēr kāda cilvēka vārdi tevi aizvaino, ieskaties sevī un noskaidro, kāpēc tā noticis. Ja sevi labi pazīsti, mīli un pilnībā akceptē, nekas no ārpasaules nevar iedragāt tavu mieru. Ikviena cilvēka izteikumi atspoguļo viņa viedokli — vienkārši ņem to vērā, turpinot attiecības ar šo cilvēku.

Galvenais ir iznīdēt dusmu cēloņus, nevis censties kontrolēt pašas dusmas. Kad dusmas jau radušās, tu vairs nevari tās apvaldīt, jo niknums ir izraisījis jucekli tavā prātā, neatstājot vietu saprātīgiem apsvērumiem. Dusmas ne tikai kaitē tev, provocējot tevi rīkoties nepieklājīgi, bet arī liek tev nosodīt sevi par šādu izturēšanos.

Dusmas, tāpat kā jebkuras citas negatīvās emocijas, rodas iekšēja konflikta dēļ. Ja šis konflikts netiek likvidēts, dusmas kļūst par paradumu, kas pilnībā pārņem kontroli pār tevi.

Stress izraisa dusmas, savukārt dusmas vairo stresu. Šis apburtais loks veicina toksīnu uzkrāšanos cilvēka ķermeni. Tātad dusmas darbojas kā inde un dusmu likvidēšana ir pielīdzināma organisma atindēšanai.

Kad tu akceptē konkrētu pašreiz eksistējošu problēmu, tavs prāts koncentrējas uz risinājuma meklēšanu. Apzinoties, ka tev ir jāuzveic savas dusmas, tu vari sākt novērot šīs emocijas ikreiz, kad tās sajūti. Ja skaidri apzinies situāciju, kad kļuvi dusmīgs, pievērs uzmanību tam, ko saki un dari, pat ja nevari pilnībā kontrolēt situāciju. Tādējādi tu kaut nedaudz mazināsi dusmu ietekmi un zināmā mērā atgūsi skaidras spriešanas spēju. Šādi rīkojoties, dusmas var noturēt zināmās robežās un ātrāk atbrīvoties no tām. Pēc tam veic pašanalīzi, lai noskaidrotu, tieši kas tobrīd izsauca tavas dusmas: otrs cilvēks, viņa izteikumi, situācija? Padomā, ko notikušais vēsta par tevi pašu, par tavām vēlmēm un mērķiem, par tavu mīlestību pret sevi!

Ja novērosi savas dusmas ikreiz, kad tās rodas, un nopietni izanalizēsi to cēloni, cenšoties to likvidēt, tu ievērojami samazināsi dusmu lēkmju biežumu savā dzīvē un ar laiku atbrīvosies no tām pilnībā. Turpretī, ja nosodīsi sevi par nekorekto uzvedību dusmu brīdi, tu tikai palielināsi negatīvo emociju virpuli. Galvenais, kas tev jādara — jākoncentrējas uz dusmu cēloņa likvidēšanu sevi, tādējādi iznīcinot pašas dusmas.

Tomēr reizēm dusmas var būt noderīgas. Piemēram, saskaroties ar klaju netaisnību, tu nevis akceptē nepatīkamo situāciju, bet sadusmojies. Ja šajā brīdī tu spēj apzināties un kontrolēt savas dusmas, tās patiesībā dod tev enerģiju, ko vari lietderīgi izmantot. Tātad tev ir nevis jādod papildu spēks dusmām, bet gan jāizmanto dusmu spēks, lai mainītu pašreizējo situāciju. Tiesa, pēc šīs darbības veikšanas tev noteikti jāatbrīvojas no dusmām.

Zināšanas par sevi palīdzēs tev atbrīvoties no visa, kas tevī ir nevēlams. Ja novērosi savas domas, sāksi dzīvot, skaidri apzinoties sevi.

Izvērtējot prātā radušās domas, nekad nenosodi sevi. Atbrīvojies no negatīvajiem domāšanas modeļiem un aizstāj tos ar atbilstošiem pozitīviem modeļiem.