Prasības un atbrīvošanās

Vai nav dabiski, ka tiem, ar kuriem es kontaktējos,

ir savas cerības un prasības attiecībā uz mani?

  

Nepamatotas cerības, gaidas un prasības attiecībā pret partneri parasti ir viens no galvenajiem nesaskaņu iemesliem attiecībās. Partnera cerības un prasības nemanāmi iezogas tavā apziņā un veicina laimes vai nelaimes izjūtas rašanos. Tiesa, partnera prasību ietekme lielākoties ir atkarīga no tevis paša - cik lielu varu tu tām dod.

Ja ceri kaut ko sagaidīt no partnera, šīs gaidas ir saistītas ar šaubām. Šaubas provocē neveiksmīgu rezultātu, savukārt neveiksmīgs rezultāts dara tevi nelaimīgu. Turpretī, ja tu patiešām gribi kaut ko un zini, ka esi to pelnījis, tas noteikti atnāks pie tevis. Tu nešaubies par labvēlīgu rezultātu un tādu arī saņem.

Cilvēki, kas kaut ko gaida no citiem, patiesībā nav pārliecināti par sevi. Piemēram, vīramāte, kas ļoti cer sagaidīt cieņpilnu attieksmi no vedeklas, nemaz nav pārliecināta, ka ir pelnījusi šādu cieņu; pretējā gadījumā viņa to saņemtu dabiski. Ja vecāki cer, ka viņu dēls būs labākais skolnieks klasē, patiesībā viņi nav par to pārliecināti. Sieva, kura nemitīgi gaida dārgas dāvanas no vira, patiesībā nav droša par sevi — viņa nav pārliecināta, ka ir pelnījusi vīra mīlestību. Tā vietā, lai sūtītu spēka informācijas paketes savu vēlmju objektam, šie cilvēki tērē savu enerģiju, lemjot par vēlmes piepildīšanās iespējām un šauboties, vai tas notiks. Šādas prasības rada daudz lielāku kaitējumu nekā labumu.

Nespēja akceptēt esošo situāciju rada pārmērīgas cerības un prasības.

Bieži vien vecāki, kuri jaunībā nav sasnieguši savus mērķus, izmisīgi alkst redzēt, kā viņu bērni sasniedz tos savā dzīvē. Šie vecāki nespēj akceptēt domu, ka dzīve, kādu viņi šobrīd dzīvo (lai kāda tā būtu), ir viņu pašu veidota. Tāpat viņi nespēj saprast, ka bērns veic savu esamības ceļojumu pa savu īpašo ceļu, tāpēc viņš varētu gūt lieliskus panākumus kādā citā jomā, nevis tajā, ko vecāki viņam izraudzījušies. Ja ceļš, ko vecāki izvēlējušies bērnam, neatbilst tam, pēc kā tiecas bērna dvēsele, problēmas parādīsies gan bērna, gan vecāku dzīvē.

Tu atrodies šajā pasaulē, lai ietu savu ceļu, vienlaikus veidojot attiecības ar citiem. Tu izpildi kādu mērķi ar tevi saistīto cilvēku dzīvē. Tomēr nereti tavu rīcību nosaka tas, ko, tavuprāt, citi gaida no tevis. Reizēm apkārtējie paši pauž tev savas cerības un prasības, reizēm tu — pamatoti vai nepamatoti — pieņem, ka šādas prasības pastāv. Taču laimes izjūta rodas tikai tad, kad tu dari to, ko patiešām gribi un ko tev patīk darīt citu labā. Pretējā gadījumā tu vairo aizvainojuma enerģiju sevī. Ja tev tomēr obligāti jāveic nepatīkams darbs, centies atrast tam pārliecinošu iemeslu. Ja šis iemesls būs pietiekami svarīgs, tev būs vieglāk rast sevi sapratni un neierobežotu mīlestību. Tad tu spēsi veikt nepatīkamo darbu labprātīgi, nevis ar nolūku piepildīt citu vēlmes.

Iespējams, arī tu nemitīgi izvirzi sev dažādas prasības, jo tiecies īstenot iedomāto perfektuma koncepciju.

Pieņemsim, ka tu vēlies sasniegt noteiktus mērķus gan personiskajā dzīvē, gan profesionālajā jomā. Ja rīkojies ar pilnīgu pārliecību par sevi un ticību šiem mērķiem, tu tos sasniedz. Taču, ja reālie rezultāti atšķiras no iecerētajiem, tev ir grūti tos akceptēt un tu sāc vērtēt sevi. Daudz labāk būtu akceptēt rezultātus, ko pats esi radījis, mācīties no pieredzes un izmantot šīs atziņas turpmākajā dzīvē. Tā tu likvidētu stresu, ko radījušas tavas cerības un prasības.

Galvenā un visspēcīgākā pozitīvās enerģijas forma — neierobežota mīlestība pret sevi un sevis akceptēšana —  iznīcina jebkādu vajadzību pēc prasībām.

Pārmērīgas cerības un prasības nomāc, toties mīlestība — atbrīvo.