Karma. Reinkarnācija

Jebkura darbība, tai skaitā ari mentāla un emocionāla, rada veselu cēloņsakarību virkni. Labi darbi nes labus aug­ļus, slikti — sliktus. Tomēr labie un sliktie darbi savstarpēji neitralizē viens otru — to noteikti ņemiet vērā! Ja cilvēks vienlīdz daudz dara gan labo, gan slikto, uzkrājas abu veidu Karma, un tāds cilvēks pārmaiņus bauda gan labos augļus, gan ļaunos. Ļaunie darbi nevar tikt nolīdzināti, pārmaiņus darot kaut ko labu. Karmai nav ne sākuma, ne beigu. Darbi uzkrājas, to materiālā bāze ir cilvēka psihe. Cilvēka psihe pārveidojas, tomēr spēj pārdzīvot ķermeņa fizisko nāvi. No apziņas, ka cilvēks pats ir savu labo un ļauno darbu autors, izriet cilvēka atbildība par savu dzīvi. Ticība Karmai nenozī­mē pasīvu nepretošanos likteņa triecieniem, tieši otrādi, — mācība par Karmu neparedz nekādus aizliegumus, kas lieg­tu cilvēkiem uzlabot savu likteni.

Visa cilvēka rīcība iedalāma trīs grupās — Darāmā Kar­ma, Briestošā Karma un Nobriedusi Karma. Nobriedusi Kar­ma — tas ir neatgriezenisks process, mūsu dzīves fakti — piemēram, dzimšanas vieta un laiks, ģimene, kurā esam piedzimuši. Briestošā Karma nav tik inerta, tā pakļaujas zi­nāmām korekcijām. Vienmēr pastāv izvēles iespējas — izvē­le tad ari ir Darāmā Karma. Karma, tādējādi ir cilvēka brīvā izvēle, sevis radīšana. Reizēm tā nav nekas cits kā apzināta nepieciešamība.

Pastāv vēl kāda ļoti interesanta lieta — ne velti daudzām tautām ir līdzīgi novērojumi par labo un ļauno — "nedari labu, tad arī ļaunumu neieraudzīsi", "neviens labs darbs nepaliek nesodīts". Kur slēpjas jautājuma būtība? Labā un ļaunā attiecības ir konstants lielums — jā gan. Tā vienkārši ir, ja jūs uzmanīgi pavērosiet dzīvi, jūs to noteikti ieraudzī­siet. Pavairojot labo, mēs automātiski pavairojam arī ļauno. Tas notiek tad, ja jūs labo darāt ar domu "cik tas ir labi". Tādēļ jebkurai lietai, ko jūs darāt, nav jābūt labai (vai ļau­nai), tai ir jākļūst neapzinātai un jāpārvēršas par ieradumu. Tikai tādā gadījumā jūs spēsiet izvairīties no ļaunuma pret­darbības.

Tātad mācība par Karmu uzskata, ka vienīgi mēs paši esam atbildīgi par to, kas ar mums notiek. Savus šodienas apstākļus mēs esam sev radījuši pagātnē. Tas, kā mēs dzīvo­jam šobrīd, savukārt nosaka mūsu nākotni, t.i., Karmu vei­do mūsu neapzinātās saiknes, paradumi, zināšanas, atmi­ņas — daudz kas cits. Ja mēs esam no tā visa brīvi — tad mēs esam brīvi arī no Karmas. Brīvība — tas ir ārkārtīgi augstas garīgās attīstības līmenis.

Uz Karmu nevajag raudzīties kā uz kādu noslēpumai­nu, atriebīgu būtni, kas atalgo labos darbus un nikni soda par sliktajiem. Tas tā nav. Gan grēks, gan tikums jau paši par sevi, pēc savas būtības, rada ciešanas vai prieku.

Ja jūs ciešat, esat neapmierināti — tas nozīmē, ka jūs vēl nespējat būt harmonijā ar apkārtējo pasauli. Jūs esat nebrīvs. Tomēr ciešanas rada arī iespēju apzināties sevi, savu rīcību — uzdot sev jautājumu — kāpēc tas viss? Kāpēc es vispār esmu? Tie, kam nav ciešanu, vai ari kuriem tās ir sī­kas, šādus jautājumus sev neuzdod. Ja raugās no šāda re- dzespunkta, tad ciešanas nav vis sods, bet gan nepieciešams sevis pilnveidošanas apstāklis.

Vai Karma ir savienojama ar gribas brīvību?

Gan jā, gan nē. Lielā mērā tas, ko cilvēks savā dzīvē grib, ir atkarīgs no tā, ko viņš spēj gribēt, t.i., no viņa piere­dzes, paradumiem, iekšējās inerces, kas tad ari ir Karma. Svarīgi ir tas, ko mēs saprotam ar jēdzienu "gribas brīvība". Ja mēs ar to saprotam brīvību darboties saskaņā ar apzinīgi izvirzītiem ideāliem, tad Karma dod patiesu brīvību, tā nav akla nejaušība. Karma cilvēkam vienmēr dod iespēju.

Gudrība un žēlsirdība attīra Karmu (t.i., — Karmu attīra apziņas paplašināšana un patiesa vēlme atbrīvoties no pa­gātnes važām). Nav nekādu brīnumlīdzekļu gudrības sa­sniegšanai, toties ir dažas senas atziņas. Vairums cilvēku zemapziņā nemaz netiecas un ari nav gatavi pāriet citā apzi­ņas stāvoklī, tāpēc arī turpina nest tālāk visas karmiskās cēloņsakarību virknes.

Dziednieka prakse dod milzīgas iespējas strādāt ar savu Karmu. Būt ētiskam — tas nenozīmē uzvesties tikai tā, kā saka iekšējais "Es". Diezgan bieži "Ego" var piedāvāt arī neētiskas vēlmes. Tāpēc jums jāiemācās lūkoties uz "Ego" distancēti "no augšas". Ja nonākat grūtā situācijā, varat uz­dot sev jautājumu — kā šobrīd rīkotos mans Skolotājs? Bet galvenā metode, kā novērot "Ego" vēlmju iejaukšanos jūsu rīcībā, — nežēlot sevi, respektīvi — šo savu "Ego".

* * *

Nāve — Lielais Nekas…

Jaunākās atziņas liecina, ka nāvei maz kopīga ar koncepciju par Debesīm, Elli un Šķīstītavu, kā par to runā kristīgās doktrīnas, tomēr par Lielo Neko to ari nevar nosaukt. Vispilnīgākos pētījumus šajā jomā veikuši R.Mūdijs, M.Saboma un E.Kublers-Ross. Tā, piemēram, R.Mūdijs savās grāmatās "Dzīve pēc dzīves" un "tās puses gaisma" ir apkopojis vairāk nekā 150 intervijas ar cilvēkiem, kas pārcietuši klīnisko nāvi. Šie cilvēki savus pārdzīvojumus apraksta apmēram tā: "Dīvainas sajūtas, grūti vārdos izteikt." Tomēr visas sniegtās liecības iederās kopīgā shēmā jeb sižetā, tajās ir daudz līdzīgu elementu. Veidojas apmēram šāda aina: cilvēks uz nāves sliekšņa dzird ārstu balsis, kas konstatē viņa nāvi. Tad atskan troksnis, šņākoņa. Dažos gadījumos cilvēks ierauga sevi no malas un sajūt, ka tiek rauts pa garu, tumšu koridoru jeb tuneli. Tad cilvēks sev par lielu izbrīnu atklāj, ka spēj redzēt un dzirdēt, lai gan tā ķermenis ir nemateriāls. Drīz vien parādās silta, zeltaina gaisma un "mirušais" ierauga "filmu" par savu dzīvi, kurā akcentēti dzīves būtiskākie "mezgli", karmiskās darbības. Tajā pašā laikā "mirušais" sajūt, ka tuvojas kādai robežai jeb barjerai, kas acīmredzot šķir "zemes dzīvi" no viņpasaules. Vairumam cilvēku bijusi sajūta, ka dzīve nav beigusies, ka vēl nav viss izdarīts un tāpēc ir jāgriežas atpa­kaļ. Pēc "atgriešanās" šo cilvēku dzīve parasti izmainīju­sies — nāve viņiem vairs nav iedvesusi tādas bailes, visa dzīves uztvere kļuvusi pilnīgi citāda. Daudziem radušās garīgās intereses.

Tamlīdzīgas lietas notikušas arī pagājušos gadsimtos un acīmredzot nav nekāds retums. Lūk, piemēram: "Es atskatī­jos atpakaļ un ieraudzīju, ka mans ķermenis guļ nejūtīgs un nekustīgs. Līdzīgi tam, kā kāds, novilcis drēbes, stāv un skatās uz tām, tā es skatījos uz savu ķermeni un biju ļo­ti izbrīnījusies." Tas ir fragments no Svētās Teodoras pēcnā­ves stāvokļa apraksta (X gs.).

Uzreiz pēc nāves acīmredzot var izdalīt divas eksisten­ces fāzes. Pirmajā fāzē dvēsele atrodas starpstāvoklī — it kā apzinoties savu fizisko nomiršanu, tā vēl ir saistīta ar pamesto ķermeni. Šis periods dažādās tradīcijās tiek aprak­stīts atšķirīgi — Austrālijas aborigēnu ciltis uzskata, ka tas ilgst tik ilgi, kamēr miesa atdalās no kauliem, indusi un Himalaju iedzīvotāji — 8 —10 dienas, tibetieši — 3,5 — 4 die­nas. Pareizticīgie kristieši uzskata, ka šis periods ilgst 9 dienas. Pēc tam seko nākamā fāze — "pievienošanās". Tas ari ir pārejas stāvoklis — dvēsele iepazīst jauno pasauli ar tās jaunajām īpašībām. Pareizticīgo tradīcijā šis periods ilgst 40 dienas, tibetiešiem — līdz 49 dienām, pēc tam "ceļi šķi­ras". Kristieši uzskata, ka dvēsele nonāk vai nu Ellē vai De­besīs, kur tā gaida uz "Augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību", bet Austrumu tradīcijas uzskata, ka tā nonāk nākamajā pēc­nāves dzīves stāvoklī — jaunas pārdzimšanas priekšnojau­tās. Protams, ja tā ir garīgi augsti attīstīta un apskaidrota dvēsele, tā var vairs nepārdzimt, jo ir brīva no Karmas. Bet dvēselēm, kam ir lieli Karmas uzkrājumi, jāpiedzimst kādā no pasaulēm — cilvēku, dzīvnieku vai garu pasaulē. Tikai sevišķi ļaunas un nelabojamas dvēseles nonāk Ellē. "Tikai pārdzimšana cilvēka izskatā dod iespēju sasniegt apskaidrī­bu, tādēļ dzimšana kādā citā — dzīvnieku vai garu pasaulē — uzskatāma par šķērsli attīstībā", — apgalvots tibetiešu rak­stos.

Mūsdienās pēcnāves dzīves pētnieki sliecas domāt, ka dvēsele — tā cilvēka būtnes daļa, kas pārdzīvo ķermeņa fi­zisko nāvi — ir kāda energoinformatīva kvantu struktūra. ASV pat izdarīti "dvēseles svara" noteikšanas mēģinājumi. Konstatēts, ka cilvēks pēc nomiršanas ir par 4 — 8 gramiem vieglāks nekā brīdī pirms nāves iestāšanās.

Acīmredzot var izveidot tādu pasaules modeli, kurā dvēseļu pārceļošana, pēcnāves dzīve un citi "brīnumi" ir izskaidrojami pilnīgi racionāli un materiālistiski. No šī pieļā­vuma savukārt izriet vēl divas idejas. Pirmā: ja nu dvēsele nav nekas cits kā energoinformatlva lauka struktūra, tad varbūt mēs kādiem citiem kādās citās pasaulēs liekamies tikai "dvēseles"? Jo mūsu fiziskais ķermenis, kas mums lie­kas tik blīvs un necaurredzams, taču būtībā tāpat sastāv no enerģijas laukiem un plūsmām —atomiem, kuros attā­lums starp kodolu un elektronu apvalku neskaitāmas reizes pārsniedz, šo kodolu un elektronu izmērus. Tātad varbūt nemaz nav nekādas "šīspasaules un viņpasaules", ir tikai dažādas pasaules, kuru energoinformatīvās struktūras ir atšķirīgas.

Otrā ideja: Ja nu nākotnē parādīsies aparāti sakaru uz­turēšanai ar "dvēselēm" — kas tad notiks ar kristīgo reliģiju? Kas notiks ar mūsu saprātu?

Pastāv daudz iespēju, lai ielūkotos iepriekšējās pārdzim­šanās. Tomēr — vai tas vispār ir vajadzīgs? Ja mums noteikti būtu nepieciešams šīs iepriekšējās dzīves atcerēties, mēs to spētu. Tomēr — varat pamēģināt. Ņemiet vērā, ka nepiecie­šama patiesa vēlēšanās un iemesli to darīt — piemēram, kādas karmiskas problēmas iemeslu noskaidrošana. Vingri­nājums jāveic bez piepūles, viegli, jo tikai tad tas var izdo­ties.

Galvenais princips, kas jāievēro — jūs nedrīkstat iejauk­ties tajā, ko ieraudzīsiet, jums jābūt neitrāliem un pasīviem novērotājiem. Analizēt iespaidus varēsiet pēc tam.

Vingrinājums iepriekšējo dzīvju noskaidrošanai:

1. Izejas pozīcija, iezemēšanās. Istabā lai ir puskrēsla, durvis aizvērtas, telefons — atslēgts. Nolieciet blakus modi­nātāju, pēc kura zvana jums būs "jāatgriežas". Aprēķiniet laiku uz 30 — 35 minūtēm. Formulējiet problēmu — ko tie­ši jūs vēlaties redzēt.

2. Aizveriet acis. Ielūkojieties tumsā, kas "redzama" jūsu acu priekšā. Ja parādās spīdumi, krāsaini plankumi, atvir­ziet tos malā. Ieskatieties, virzieties uz priekšu.

3. Agri vai vēlu jūs ieraudzīsiet sienu. Sienas var būt ļoti dažādas — gan parastas sētas, gan žogi, gan betona mūris. Tā būs jūsu dzimšanas barjera. Atkarībā no tā, cik ļoti jums nepieciešams ieraudzīt iepriekšējo dzīvi, tik ātri jūs līdz. tai nonāksiet. Ieskatieties, virzieties uz priekšu, nevizualizējiet neko — siena parādīsies pati.

4. Uzsāciet kustību gar šo sienu. Nav svarīgi, uz kuru pusi jūs dosieties — pa labi, pa kreisi, uz augšu. Kur liekas ērtāk, tur arī virzieties. Jums jāiet, līdz sasniegsiet plaisu — ieeju sienā. Arī tā var izskatīties ļoti dažāda, turklāt, ja atkār­tosiet šo vingrinājumu, katrreiz tā izskatīsies savādāk.

5. Dodieties iekšā. Vēlreiz atkārtoju — nekur neiejauk­ties. Novērot, skatīties un klausīties. Jums parādīs kādu dzī­vi — varbūt tas būs kā kino, varbūt jums liksies, ka notiku­mi norisinās tieši ar jums. Tas nav bīstami. Jūs sajutīsiet sa­vā dvēselē svinīgu un pacilātu noskaņojumu, kas saglabā­sies ari pēc iziešanas no meditatīvā stāvokļa. Modinātāja zvans jūs atsauks atpakaļ. Tad varēsiet analizēt, pārdomāt, šaubīties…

Rūta Kalniņa

Kā kļūt par ekstrasensu

Skaudība un pārpilnība

Kad redzu, ka citam ir kas tāds, ko esmu pelnījis vairāk (vai vismaz tikpat lielā mērā), 

bet man tā nav, 

vai tad nav dabiski, ka es izjūtu skaudību?

Izjūtot skaudību pret kādu, tu aizmirsti, ka ikviens cilvēks veic savu individuālo esamības ceļojumu un pats ir radījis savu dzīvi. Ikviens cilvēks uz šīs zemes izdzīvo savu karmu.

Salīdzinot sevi ar citiem, tu apskati tikai vienu savas dzīves vai personības skaldni (retos gadījumos — vairākas). Turpretī, ja cilvēku uztver kā veselumu, salīdzināšana nemaz nav iespējama. Katrs indivīds atrodas citādā esamības ceļojuma stadijā. Ar saviem uzskatiem, domām, vārdiem un rīcību viņš ir panācis, ka atrodas konkrētajā situācijā, un par to nav atbildīgs neviens cits kā vien viņš pats.

Tas, kas tev šķiet esam patiesība, visticamāk, ir tikai daļa no pilnās patiesības. Ja tavā iekšienē ir negatīvas emocijas (piemēram, skaudība), kas attiecas uz kāda cita dzīves patiesības nelielu daļu, tu kaitē galvenokārt pats sev. Izjūtot skaudību, tu ne tikai sagrauj savu iekšējo mieru, bet arī koncentrējies uz to, kā tev nav. Tādējādi tu sūri enerģiju trūkumam, nevis pārpilnībai savā dzīvē. Tu izšķied savu spēku, nosūtot spēka informācijas paketes tajā virzienā, kas radīs tev ciešanas.

Vēlamos rezultātus dod nevis sevis salīdzināšana ar citiem, bet gan pārliecība par sevi un skaidrs priekšstats par to, ko gribi.

Kā piemēru aplūkosim četrus nodaļu vadītājus A, B, C un D, kuri strādā vienā uzņēmumā. Viņi nemitīgi sacenšas cits ar citu, lai atstātu labu iespaidu uz ģenerāldirektoru un paātrinātu savas karjeras izaugsmi. Kādudien B piedāvā ideju, ko ģenerāldirektors novērtē ļoti atzinīgi. Visiem nodaļu vadītājiem tiek dots rīkojums to īstenot, taču A, C un D jūt skaudību pret B, tāpēc nolemj nepieļaut šīs idejas realizāciju. Viņi sūta savas spēka informācijas paketes neveiksmei, vienlaikus tomēr izliekoties, ka piedalās idejas īstenošanas pasākumos. Protams, ideja netiek realizēta, bet kurš šajā situācijā ir ieguvējs?

Kolēģi bija nolēmuši B ideju neveiksmei, lai viņš nesaņemtu atzinību no ģenerāldirektora. Bet vai tad neveiksmi cieta tikai B? Vai tad A, C un D neizšķieda savu laiku un enerģiju, darot to, ko nemaz negribēja darīt? Tātad viņu rīcība neko nedeva arī viņiem pašiem; neveiksmi piedzīvoja visu četru nodaļu vadītāji. Saskaņā ar Visuma likumiem ikviens cilvēks pats veido savu dzīvi. Un tas nozīmē, ka A, C un D nevarētu apturēt B karjeras izaugsmi, ja B pats nebūtu viņiem to ļāvis.

Mēģinājumi kaitēt citiem neļauj tev pilnībā mīlēt un akceptēt sevi, bet sevis akceptēšana ir pašpārliecības pamats. Tikai palielinot pašpārliecību, tu vari viegli īstenot savus mērķus.

Skaudību bieži izraisa bailes, ka citi varētu būt labāki, gudrāki, veiksmīgāki u.tml. Cilvēki mēdz salīdzināt savus sasniegumus ar radinieku, draugu un kaimiņu sasniegumiem, taču ne vienmēr šis salīdzinājums nāk par labu.

Tāpēc atceries: tikai un vienīgi tu pats nosaki, kādas emocijas (pozitīvas vai negatīvas) jūti pret apkārtējiem cilvēkiem, un katra tava izvēle tieši ietekmē tavu dzīvi.

Objektīvi paraugoties uz savu dzīvi, tu noteikti atradīsi tajā pārpilnību, ko dāvājis Radītājs. Šī pārpilnība var izpausties kā materiāla labklājība, sirsnīgas attiecības, mīlestība, draugu atbalsts, mājokļa komforts, ģimenes siltums, veselība vai kas cits. Visums spēj dāvāt tev jebkuru pārpilnības veidu, un tu vari iegūt visu, ja vien nosūti spēka informācijas paketes pareizajā virzienā. Apskaužot citus, tu tikai koncentrējies uz to, kā tev nav un tādējādi dāvā enerģiju trūkumam savā dzīvē. 

Tātad, ja kādā dzīves brīdī tev liekas, ka ir "pavisam dabiski" izjust skaudību pret citiem, tūlīt pat atgādini sev, ka skaudība nevar radīt pārpilnību, pēc kuras tu tiecies.

Atriebība un laimes izjūta

Ja kāds mani ir aizvainojis, viņam par to būs jāsamaksā!

Šī doma ļoti dabiski ienāk tev prātā, kad kāds tevi aizvaino vai piekrāpj. Tu gribi, lai šis cilvēks piedzīvo tādas pašas ciešanas, kādas tev nācās piedzīvot viņa dēļ.

Patiesībā tu nekad nepiedzīvo ciešanas kāda cita dēļ.

Tu ciet tikai un vienīgi savas karmas dēļ. Tava karma ir tava reakcija uz apkārtējiem cilvēkiem un situācijām.

Karma — zemapziņas uzskatu formā — visu laiku ir kopā ar tevi tavā esamības ceļojumā, bet zemapziņā noglabātie priekšstati izpaužas kā domas. Tātad, iemācoties novērot un apzināties savas visdziļākās domas, tu vari identificēt domāšanas modeļus, kurus radījuši zemapziņā esošie negatīvie uzskati. Tieši šie uzskati provocē negatīvās situācijas tavā dzīvē. Apkārtējie cilvēki darbojas tikai kā starpnieki, kas "piegādā" tev likstas un ciešanas. Tu saņem to, ko esi piesaistījis ar savām domām.

Piemēram, ja kāds ir tevi piekrāpis, tev vispirms vajadzētu identificēt ar uzticēšanos saistītos uzskatus savā apziņā. Iespējams, apzināti tu mēģināji kādam uzticēties, ķet zemapziņā tomēr nebiji pārliecināts par savas rīcības pareizību. Varbūt tu patiesībā domāji, ka nevienam nevar uzticēties? Ieskaties sevī, lai noskaidrotu, vai pilnībā respektē sevi un uzskati, ka esi pelnījis cieņu, ko apzināti meklē. Daudzi cilvēki nemīl sevi, taču šāda attieksme izraisa pašcieņas trūkumu un dabiski piesaista pazemojumus no ārpasaules.

Katra situācija, kas liek tev justies nelaimīgam vai rada diskomfortu, ir iespēja ieskatīties sevī un atbrīvoties no kāda negatīva uzskata. Ja kāds ir tevi nodevis, pajautā sev, vai cieni šo cilvēku. Saskaņā ar vienu no Visuma likumiem tas, ko tu sūti ārpasaulei, atgriežas pie tevis daudzkārt lielākā apmērā. Tātad, ja tu neizjūti cieņu pret kādu cilvēku, tu nevari gaidīt, lai viņš cienītu tevi.

Spēcīga vēlme atriebties kādam par nodarītu pārestību ne tikai atgādina par piedzīvoto aizvainojumu, bet arī vairo negatīvo emociju spēku. Vēlreiz atmiņā uzjundītā pārestība, kā arī dusmas un naids nošķir tevi no tavas patiesās būtības — no mīlestības, iekšējā miera un laimes izjūtas. Labāk būtu piedot cilvēkam, kurš nodarījis tev pāri. Tomēr piedot nekādā ziņā nenozīmē sūtīt signālu, ka tev drīkst darīt pāri atkal. Šādu signālu pāridarītājs toreiz bija saņēmis no tevis, lai varētu tevi negatīvi ietekmēt. Vispirms noskaidro, kāds cēlonis radīja šo signālu, un tad atbrīvojies no tā. Tiklīdz atkal būsi pārliecināts par sevi, neviens nekādā veidā nespēs tevi negatīvi ietekmēt.

Ja kāds ir nodarījis tev kaitējumu, tas noticis tikai tāpēc, ka tu devi viņam spēku to izdarīt. Dažkārt cilvēki saka: "Es taču dāvāju viņam tik daudz mīlestības, sirds siltuma un cieņas, bet, re, kā viņš mani piekrāpa!" Ja tu patiesi, pilnīgi un neierobežoti mīli un akceptē sevi, tev nemaz nevajag censties mīlēt un cienīt kādu citu. Tad mīlestība pret sevi un sevis akceptēšana ir tavs dabiskais esamības veids. Tad tev vairs nav jārēķina, cik daudz esi izdarījis kāda cita labā, jo tu dari labu bez jebkādas piepūles. Savus labos vai sliktos darbus cilvēki atceras tikai tad, ja tie prasījuši zināmu piepūli no viņiem, ja konkrētā darbība nav bijusi viņiem dabiska. Darīt kādam labu tikai pienākuma dēļ vai cerībā saņemt kaut ko pretī — tas nozīmē pūlēties, ignorējot neierobežotas mīlestības spēku.

Ja tu dzīvo, pilnībā mīlot un akceptējot sevi, tavā apziņā nav vietas negatīvām emocijām, tādām kā naids vai dusmas. Mīlestība piesaista visu pozitīvo un dod tev iespēju būt laimīgam. Turpretī vēlme atriebties galvenokārt kaitē tev pašam, pirms nodara kaitējumu tam, kuram gribi atriebties. Tad kāpēc izvēlēties atriebību, nevis laimi?

Citu vainošana un savas vainas apziņa

Es vainoju citus cilvēkus tikai tad, ja viņi mani aizvaino vai sāpina.

  

Ja tu vaino citus, kad jūties nelaimīgs kāda cilvēka rīcības dēļ, tu atkal esi aizmirsis, ka visu savā dzīvē radi pats. Tu izvirzi prasības citiem, un, kad viņi nerīkojas atbilstoši šim prasībām, tu jūties nelaimīgs, turklāt vaino viņus par to, ka jūties nelaimīgs.

Indijā pēdējos gados vērojama spēcīga Rietumu kultūras ietekme, tomēr indiešu tradīcijas vēl joprojām ir dziļi iesakņojušās sabiedrībā. Indijā meitenes uzaug ar apziņu, ka kādudien viņām būs jāpieņem un jāgodā cita ģimene kā savējā. Tāpēc viņas visiem spēkiem cenšas darīt laimīgu ikvienu jaunās ģimenes locekli, tomēr rezultātā pašas jūtas nelaimīgas. Šādas situācijas patiesais cēlonis ir nevis kāds trūkums indiešu kultūrā, bet gan daži izkropļoti uzskati. Meitenes redz un dzird, kā viņu mātes un citas radinieces žēlojas par ciešanām, kas tām bija jāpiedzīvo vīra ģimenes dēļ. Tādējādi meiteņu apziņā nostabilizējas priekšstats, ka tā ir norma. Pretojoties šai normai, viņas, nonākušas jaunajā ģimenē, cenšas pierādīt, ka ir ideālas vedeklas. Bet šajā situācijā iztrūkst sevis akceptēšanas un mīlestības pret sevi! Neviens nevar darīt laimīgus citus, jo pats nejūtas laimīgs.

Cilvēks upurējas tikai tad, ja pietiekami nemīl pats sevi. Protams, šāds upuris nevairo pozitīvo enerģiju, tas nerada ne mieru, ne harmoniju. Ja Indijas tradīcijās augusi meitene vīra ģimenē piedzīvo situāciju, kas nepavisam neatbilst viņas cerībām un prasībām, viņai ir divas iespējas: aiziet no jaunās ģimenes vai pilnībā akceptēt to.

Aizejot no ģimenes, meitene, visticamāk, nesīs sev līdzi uzskatus, kas radīja šo psiholoģiski traumatisko situāciju. Turpretī, uzņemoties pilnu atbildību par savu dzīvi un pilnībā akceptējot to, viņa sāks uzlabot savas dzīves kvalitāti.

Lūk, kāds piemērs. Četri brāļi, kas bija uzauguši vienā mājā, sāka strādāt sava tēva uzņēmumā — katrs no viņiem vadīja kādu uzņēmuma nodaļu. Taču viens brālis guva lielāku peļņu nekā pārējie un kļuva par vienu no bagātākajiem cilvēkiem pilsētā. Viņš ne tikai baudīja savu panākumu augļus, bet arī palīdzēja brāļiem. Diemžēl problēmu radīja vainas apziņa, kas bija iesakņojusies bagātā brāļa psihē, proti, viņš jutās vainīgs, jo baudīja tādu pārticību, kādas nebija brāļiem. Bagātais brālis neapzināti sūtīja šis vibrācijas brāļiem, radot nepatikšanas sev. Brāļi sāka uzskatīt viņu par pašsaprotamu izpalīgu — nekad neizteica pateicību par atbalstu, tikai pieprasīja aizvien vairāk palīdzības. Bagātais brālis jutās ļoti nelaimīgs. Palīdzēt brāļiem - tas taču nav nepareizi! Bet, ja bagātais brālis būtu atbrīvojies no vainas sajūtas, viņš spētu pilnveidot savu dzīvi, vienlaikus jūtot arī gandarījumu par atbalstu, ko sniedz brāļiem. Kaut piedzimuši vienādos apstākļos un vienādi audzināti, jebkuri divi brāļi vai māsas tomēr ir divas individuālas dvēseles. Viņi ir kopā vienā savas esamības ceļojuma posmā, tomēr katram jāizdzīvo sava karma. Vainas apziņa no bagātā brāļa puses un vainošana no pārējo brāļu puses bija veltīga enerģijas izšķiešana.

Uzskatot, ka pašreizējā situācija un cilvēki, ar kuriem esi saistīts, sagādā tev problēmas, tu novērsies no savas būtības. Šāds uzskats var izraisīt tev ciešanas uz visu mūžu. Neviens nevar tevi ietekmēt, ja tu pats to nepieļauj. Savā pagātnes pieredzē tu esi ieguvis konkrētas mācības un izveidojis konkrētus priekšstatus, lai izvairītos no konkrēta veida ciešanām, taču jauniegūtie priekšstati var izraisīt jaunas ciešanas tavā dzīvē. Kāds uzņēmējs, kurš visu mūžu bija smagi strādājis, vecumdienās bija spiests noskatīties, kā viņa dēls vieglprātīgi izšķērdē visu ģimenes bagātību. Sirmgalvi tas ļoti sāpināja, un viņš bieži sev teica: "Labāk būtu, ja man vispār nebūtu dēla." Nākamajā dzīvē šis vīrs atkal kļuva par uzņēmēju, taču viņam nebija dēla. Tātad lūgšana bija piepildījusies. To nezinot, jaunais uzņēmējs bieži vainoja Dievu par to, ka viņam nav mantinieka, kurš sekmīgi vadītu uzņēmumu viņa vecumdienās.

Tu vaino citus savas nezināšanas dēļ.

Taču citu vainošana nekad nepalīdz. Tā ir vienīgi negatīva enerģija, kas virmo tavā iekšienē, mazina tavu saprātīgās spriešanas spēju un izsauc atriebības vēlmi. Reizēm negatīvās enerģijas liek tev veikt darbības, kam tava sirdsapziņa nepiekrīt, radot konfliktus tevī. Savukārt iekšējie konflikti veicina vainas izjūtas rašanos. Šādā veidā, atļaudams negatīvām emocijām vairoties, tu visu laiku kusties kā svārsts no vienas emocijas uz nākamo.

Katrā savas dzīves mirklī ikviens cilvēks dara tikai to, ko uzskata par pareizu. Taču, ja kāda iemesla dēļ tava "pareizā rīcība" neatbilst citu cilvēku pareizas rīcības kritērijam, tu vaino viņus. Turklāt, ja vēlāk tavi "pareizās rīcības" kritēriji mainās, tu jūties vainīgs, jo esi izdarījis kaut ko "aplamu". Vai tas nav bezjēdzīgi? Viss, kas ir izdarīts, jau ir reāli noticis. Vainojot citus un vairojot savu vainas izjūtu, tu tikai radīsi negatīvu enerģiju sevī un savā dzīvē. Labākais, ko vari darīt šādā situācijā, ir akceptēt visu notikušo kā daļu no karmas pieredzes uzkrāšanas procesa. Ja sāksi vērot savu karmu kopš šī konkrētā brīža, tu ātri vien iznīdēsi visu negatīvo savā dzīvē.

Karmas likums

Vai manu tagadnes ciešanu cēlonis

ir slikta rīcība pagātnē?

Parasti tikai tad, kad dzīvē ienāk ciešanas, cilvēki sāk domāt par garīgumu un aktuāls kļūst termins "karma".

Viena no populārākajām nostādnēm ir šāda: ja tava karma ir laba, tu saņem dzīves balvas, turpretī, ja karma ir slikta, tu piedzīvo ciešanas. Taču vairākumam cilvēku ir grūti akceptēt faktu, ka par kādu savu rīcību, kuru viņi nemaz neatceras, tagad ir jāmaksā ar tik lielām ciešanām.

Lai labāk izprastu karmas likumu, ieteicams paskatīties uz pašreizējo dzīvi kā uz vienu īsu posmu ļoti ilgā dvēseles ceļojumā. Ikviena cilvēka karmu veido viņa reakcija uz situācijām, cilvēkiem, apstākļiem utt. Piemēram, tu konstatē, ka kāds sens draugs ir kļuvis augstprātīgs, jo nesen saņēmis milzīgu mantojumu. Šo situāciju tu vari skaidrot kā sava drauga izvēli (citiem vārdiem sakot — kā viņa karmu) vai arī pieņemt lēmumu, ka nauda samaitā cilvēkus. Taču, nostabilizējot savā zemapziņā šādu priekšstatu, tu bloķē naudas ieplūšanu savā dzīvē! Un vēl kāds piemērs. 

  

Vīrs, kurš bijis neuzticīgs savai sievai, izjūt spēcīgu vainas apziņu un nospriež, ka nav spējīgs veidot labas attiecības ar dzīvesbiedri. Šī priekšstata dēļ viņam būs nelaimīga laulība arī nākamajā dzīvē. Lūk, kā karma nosaka likteni.

Dažkārt karma tiek uztverta kā Dieva sods - "Ja es rīkošos slikti, Dievs mani sodīs". Tas ir ļoti izplatīts uzskats, kas rada cilvēkos bailes no Dieva. Šādos gadījumos kā vārda "ticīgs" sinonīms tiek izmantots jēdziens "dievbijīgs". Bet kā tad ir īstenībā?

Dievs ir patiesa mīlestība bez jebkādiem nosacījumiem. Lai ko tu darītu, Viņš vienmēr ir tev līdzās, sniedzot savu mīlestību un atbalstu. Viņa mīlestība pret tevi nekad nebeidzas. Dievs tevi mīl tik ļoti, ka daļu no sevis ir ielicis tevī, piešķirot tev spēju radīt. Tas nozīmē, ka tu kopā ar Viņu radi savu dzīvi, izmantojot domas, vārdus un darbus. Ja uzskatīsi, ka Dievs ir būtne, no kuras jābaidās, tu liegsi sev iespēju saņemt Viņa žēlastību. Dievs savā mīlestībā vispār netuvosies tev, ja saņems vēstījumu (tavu domu formā), ka baidies no Viņa.

Dievs mīl tevi tieši tāpat, kā vecāki mīl savus bērnus, lai arī kādas palaidnības viņi darītu. Radītājs ir tavs patiesais tēvs un māte. Katrā ģimenē pastāv noteikti pareizās uzvedības noteikumi un noteikta sodu sistēma, kuras nolūks ir iemācīt bērnam vecāku izpratni par vislabāko dzīvesveidu. Vecāku uzdevums ir virzīt bērnu pa pareizo ceļu, lai viņš gūtu vislielāko labumu no savas dzīves. Arī Dieva radītajā Visumā pastāv noteikti likumi, kas valda par tevi, un viens no tiem ir karmas likums. Saskaņā ar šo likumu tu par savu rīcību saņem balvu vai atmaksu — atkarībā no attiecīgās rīcības.

Savu karmu tu radi pats, jo tik lielu spēku tev ir devis Radītājs. Ja katru savas dzīves brīdi izdzīvosi ar pilnu apzināšanos, nevis iesi pa dzīvi kā mēnessērdzīgais, tu radīsi sev lielisku dzīvi un lielisku pasauli. Ja beigsi uzskatīt sevi par nelaimīgu pasaules un konkrēto situāciju upuri, tava dzīve kļūs par brīnišķīgu notikumu virkni.

Saprast un atzīt, ka tikai un vienīgi tu pats esi izvēlējies savu dzīvi pašreizējos apstākļos, - tas ir pirmais solis ceļā uz pozitīvām pārmaiņām. Lai varētu kaut ko mainīt, ir jāpieņem divi fakti. 

Pirmkārt, situācija ir tāda, kāda tā ir.

Otrkārt, tev piemīt spēks to mainīt. Noliedzot situāciju vai izvairoties no tās, tu ļauj tai turpināties.

Piemēram, tev šķiet, ka kāds cilvēks ir tavs ienaidnieks, jo viņš nemitīgi cenšas kaitēt tavām interesēm. Tavuprāt, viņš ir ļaundaris, bet tu — varonis. Taču ļaundari ir sastopami tikai kinofilmās, jo Radītājs nav radījis nevienu pašu ļaundari. Viņš ir radījis visus cilvēkus vienlīdzīgus, ar vienādu radošo enerģiju, un Viņš turpina dot visiem vienādu svētību - neierobežotu mīlestību uz mūžiem. Šādos brīžos atgādini sev, ka vienīgi tu pats ar saviem uzskatiem esi radījis pašreizējo situāciju, kuras sastāvdaļa ir šis otrs cilvēks, tā dēvētais "ļaundaris". Arī viņš izdzīvo savu karmu, un pār viņu valda viņa priekšstatu kopums.

Pozitīvās enerģijas, piemēram, līdzjūtība un piedošana, var novest šo situāciju līdz labvēlīgam atrisinājumam, turpretī negatīvās enerģijas, tādas kā dusmas un atriebības kāre, tikai paildzinās tavas ciešanas. Turklāt dziļi sakņotas dusmas un atriebības vēlme var sagādāt tev ciešanas vairākās dzīvēs pēc kārtas. Tas nozīmē, ka tu atkal un atkal iekļūsi sarežģītās situācijās ar to pašu dvēseli, tikai cita cilvēka fiziskajā veidolā. Ironiski, bet bieži vien šādas mīlestības un naida pilnas attiecības saista brāļus, kuriem ir kopējs bizness un kuri tādēļ cīnās par varu. Tā kā šajās attiecībās pastāv mīlestība, brāļi nespēj pārcirst viņus vienojošo saikni un izturēties neitrāli viens pret otru. Tomēr ego, ko viņi izveidojuši ap savu ievainojamo patību, ļauj izpaust tikai naidu un atriebības vēlmi.

Tikai tevis paša radītā karma piešķir tev sodu vai balvu par padarīto. Dievs tevi mīl tādu, kāds esi.

Ikkatru mirkli tu veido savu likteni ar domām, vārdiem un darbiem. Ta ir tava karma. Tu ne uz sekundi nevari izvairīties no savas karmas, jo visu laiku dzīvo saskaņā ar to. Bet tu vari to novērot, lai apzināti vairotu savas karmas "pozitīvo bilanci". Šobrīd tu dzīvo saskaņā ar savu pagātnes karmu, bet tava tagadnes karma nemitīgi rada un maina tavu turpmāko likteni. Tavas dzīves norisi nediktē neviens cits kā vien tu pats ar savu karmu.

Dvēseles likumi jeb karmiskie kodi

Dvēseles likumi jeb karmiskie kodi

Aplūkosim karmisko kodu kā skaitlisku vērtību, to pieraksta atbilstoši cikla nozīmīgumam, no lielākā uz mazāko - dzimšanas gads, mēnesis, datums. Mēs jau zinām, ka cilvēkam visnozīmīgākie ir mazie cikli, tāpēc vislielākā nozīme ir datumam. Tieši tas tad arī nosaka pašreizējā iemiesojuma uzdevumu. 

Pieņemsim, ka cilvēka dzimšanas dati ir šādi: 1961. gads, 10. mēnesis, 03. datums. Pēdējais cipars tad arī ir karmiskais uzdevums. Visi pārējie cipari izsaka tās attīstības jomas, kurās cilvēkam jau ir pieredze, viņš to ieguvis iepriekšējos iemiesojumos. Cipari, kuru trūkst (rindā no 9 līdz 0), parādīs, kādi virsuzdevumi būs jāatrisina šajā iemiesojumā līdztekus karmiskajam uzdevumam. Aplūkojamajā piemērā trūkst: 8, 7, 5, 4, 2 - tātad šajos līmeņos cilvēkam gaidāms īpaši grūts darbs. Pilns ciparu rindas komplekts no 0 līdz 9 izsaka harmoniju. 

Skaitliskās nozīmes tiek traktētas, attiecinot tās uz čakrām. 

9. Mūlādharai atbilstošā karmiskā uzdevuma risināšana ir saistīta ar grūtībām savas daudzveidības un neskaitāmo gribas aspektu dēļ. Kundalinī paceļas tieši no mūlādharas un savieno to ar sahasrāru. Iespēja patstāvīgi atvērt 333 ziedlapiņas te izteikta saīsinātā veidā, kā skaitliskā forma 9. Darbam jānotiek fokusēti sevī pašā. Konkrētība un kārtība itin visās lietās. Mājas, ģimene, darbs, domas, vārdi, rīcība utt., nav pieļaujams neprecīzi izteikt savas domas, noseboties kaut kur, neizpildīt solījumus, jāievēro arī citi aspekti mijattiecībās ar apkārtējo pasauli. Jāuzkrāj fiziskais un garīgais spēks. Ar gribu cilvēks mācās apgūt sevis ierobežošanas mehānismu, vienlaikus iegūstot zināšanas par ārējiem ierobežojumiem, taču izmantot šīs zināšanas pagaidām nevar, jo viņam vēl pietrūkst pašam sava spēka. Visi apkārtējie nemitīgi pieprasa, lai rūpējas par viņiem. Šīs formas dvēsele atsaucas uz šādām prasībām ar iekšējo pienākuma apziņu. Ja cilvēks, vadoties pēc sabiedrības viedokļa, citu cilvēku domām, nevis pēc savas iekšējās balss, atsaka, viņš iegūst karmiskos parādus. Aktīva darbība, virzienu daudzveidība, tiekšanās uzzināt visu tie ir uzdevumi, kas jārisina formai 9. Devītniekam allaž pietrūkst itin visa: laika, informācijas, naudas, atbalsta un pašas dzīves. Forma 9 tiek izkopta tajā gadījumā, ja cilvēks ar prieku un mīlestību sastop jebkuras grūtības: bez bailēm, bez uztraukuma, bez raizēm, bez citām negatīvām izjūtām vienīgi prieks un mīlestība liecina par dvēseles varenību. Apgalvojums "Es varu pārvarēt jebkuras grūtības ar prieku un mīlestību!!!" ir liecība par pirmo iesvaidīšanas pakāpi - dvēseles varenību. Sarežģījumus sagādā arī tas, ka profesijas izvēle notiek pēc galvu smiltīs slēpjoša strausa principa. Parasti profesiju izraugās tieši pretēju karmiskajam uzdevumam: psiholoģija, pedagoģija, vēsture un citi humani­tārie virzieni tikai padara uzdevumu vēl komplicētāku. Iet pa pretestības ceļu - tāds ir devītnieka princips. Grūtībās saglabāt dzīvesprieku. Medicīna arī nav piemērota, izņemot specializāciju ķirurģijā, traumatoloģijā; terapija - tikai manuālā vai masāža. Deja, žests, sports, ģeoloģija utt. Rau, profesijas, kas sekmē karmas atstrādāšanu, tām ir jābūt saistītām ar roku nodarbināšanu, lai uzlabotu un izzinātu matērijas pasauli. Visu, kas skar smalkās enerģijas, pagaidām vajag tikai apgūt, bet nekādā gadījumā nelietot ārējā pasaulē. Meditācijas ieteicamas viskonkrētākās: lūgsna, dinamiskā meditācija, var praktizēt cīņas mākslas un citas nodarbības, kas nostiprina fizisko ķermeni. 

8. Šajā skaitliskajā formā ietvertais uzdevums ir vairošana, pavairošana, paplašināšana, apvienošana mazās lietās. Mīlestības aspekta realizēšana instinkta līmenī. Mazas grupas izveidošana, pareizu attiecību iedibināšana grupas iekšienē, ziedošanās ģimenes labā, upurējot savas vēlmes. Gudrība, izpausta pacietībā, iejūtība pret apkārtējiem cilvēkiem. Dzīvē tam jāīstenojas ar lielas un draudzīgas ģimenes starpniecību. Attiecībām - vecāki, bērni, māsas, brāļi, un ne tikai īstie, bet arī pieņemtie, pusbrāļi un pusmāsas jāveidojas pēc principa: visu jums atdošu, tikai, lūdzu, pieņemiet mani. Tieši pēc šā principa ir būvēta Dievišķā Hierarhija, un cilvēkam ir jāiegūst pirmā vienkāršā ziedošanās pieredze. Būt par tēvu, māti, ģimeniskuma principi - sajust sevi par veselā daļu - ir otrā stara karmiskais uzdevums. Profesijām, kas palīdz izpildīt karmisko uzdevumu, jābūt saistītām ar pacietību un ziedošanos, tikai ar šīm kvalitātēm iegūstama gudrība. Tie var būt pedagogi, audzinātāji, apkalpojošais personāls slimnīcās, bērnunamos un veco ļaužu pansionātos; arī ar agrāro sektoru, ar ekoloģiju, ar dabu saistītās profesijas. Medicīniskā specializācija - dzemdniecība, ginekoloģija, pediatrija. Karmiskā uzdevuma izpilde atļauj karjeras izaugsmi - līdz vidējā posma vadītājam. Attieksme pret darba kolektīvu ir tāda pati kā pret savu ģimeni. Garīgās prakses var būt saistītas ar tantriskajām mācībām. 

7. Šīs enerģijas formas izpausme ir darbība un jauncelsme. Aplūkojot septiņnieka karmiskos uzdevumus, ir būtiski izšķirt vairākus virzienus. Pirmām kārtām nepieciešams kontrolēt emocijas, kas tieši saistītas ar vēlmēm, kuras uzpūš astrālo ķermeni un padara to nestabilu. Emociju kontrole ir visai sarežģīta, jo emocija ir stimuls darbībai, bet atšķirt radošu darbību no postošas nav iespējams bez mentālas kontroles. Galvenokārt ir jāizkopj spēja visās situācijās izdarīt loģiskus slēdzienus bez emocionālās uztveres. Tikai pēc rūpīgas analīzes var kaut ko teikt vai rīkoties. Profesijām, kuras palīdz izpildīt karmisko uzdevumu, jābūt vērstām uz jaunu vērtību radīšanu. Tas var būt jebkuras profesijas un jebkuri amati, kas nepieciešami visu tautsaimniecības nozaru ražošanas procesos, no strādnieka līdz vadītājam: tirdzniecība, tautas amatniecība, arodi utt. Šajā līmenī cilvēkam, lai cik tas banāli izklausās, nākas mācīties nopelnīt naudu, prast to novērtēt, prast to tērēt. Jāiemācās saprast naudaszīmju jēgu un nozīmi. Jāatzīst, ka matērija - tā ir stabilizēta enerģija. Jāuzzina arī tas, ka materiālā labklājība ir tieši atkarīga no cilvēka, kolektīva un visas sabiedrības stabila emocionālā stāvokļa. Karjera pašas karjeras vai kaut kādas idejas dēļ uzskatāma par karmisku pārkāpumu. Viss minētais ir septītās formas uzdevums. 

6. Šai formai izvirzītie uzdevumi sakrīt ar 8. formas uzdevumiem, tikai tie ir daudzveidīgāki un sarežģītāk izpildāmi. Jo mazāks skaitlis, jo augstākas vibrācijas, jo sarežģītāk panākt to materializāciju. Mīlestības un dzīvesgudrības stāvoklim ir jāizplatās uz lielāku grupu nekā ģimene. Uzdevums ir sasniegt iekšējas un ārējas harmonijas stāvokli, izprast daili. Atvērta sirds - neapzināta mīlestība uz izpausto pasauli. Šajā līmenī cilvēkam ir visā pilnībā jākontrolē savs emocionālais stāvoklis. Sirds atvēršanās notiek, ja ir stabils astrālais ķermenis. Ja cilvēks ticis galā ar emocijām, viņš ir gatavs uztvert zināšanas par pasaules daili un harmoniju. Profesijas, kas palīdz risināt karmiskos uzdevumus, var būt saistītas ar medicīnu, proti, terapiju, neiroloģiju, psiholoģiju, problemātisko pusaudžu pedagoģiju, narkoloģiju, tāpat ieteicamas visas profesijas, kas skar cilvēka dvēseli. Interese par mākslu izpaužas visu mūžu. Taču nekādā gadījumā nedrīkst izvēlēties ar kādu mākslas veidu saistītu profesiju, jo šajā egregorā valda emocija un ilūzija. Cilvēks pats nenoturēsies un ienesīs pasaulē jaunas negatīvas iluzorās formas. Nav vēlams izraudzīties arī pie precīzajām zinātnēm un tehnikas piederošas profesijas. 

5. Šīs iemiesošanās formas izkopšana notiek saskaņā ar konkrētu zināšanu, jaunrades principu. Cilvēkam ir jāiedibina sev uzvedības noteikumi un precīzi jāizpilda katrs no tiem, tie ir "zelta vidusceļa" noteikumi. Iemiesošanās mērķis - apgūt pašam un darīt zināmas cilvēkiem zināšanas par mīlestību, daili, pasaules harmoniju. Profesijas, kas palīdz paveikt šo karmisko uzdevumu, galvenokārt ir saistītas ar mākslu. Literatūras darbinieki, mākslas zinātnieki, mākslinieki, aktieri, dziedātāji un daudzi citi var dot pasaulei milzīgu labumu, pareizi attēlojot īstenību. Ieteicams darbs ar svešvalodām, ceļojumiem, kā arī pasniedzēja darbs augstskolā. Nodot tālāk zināšanas, kas saistītas ar katra cilvēka un visas sabiedrības harmonisku attīstību, ir iemiesojuma galvenais uzdevums. 

4. Šīs formas izkopšana notiek pēc centrēšanas un uzticības principa. Daudzum daudzie aspekti, kuriem būs jāpievēršas šajā iemiesojumā, ir reducējami uz vienu mērķi - uz cēloņu skaidru saskatīšanu, uzvaru pār ilūziju, uz stabilitāti un centrēšanu. Tas ir vienīgais un vissarežģītākais iemiesojuma karmiskais uzdevums. Profesionālā ievirze netiek rekomendēta, tā var būt jebkura ar monotonu darbu nesaistīta profesija; labāk, ja cilvēka darbība būs vērsta uz sabiedrisko kustību organizēšanu, darba un radošo kolektīvu veidošanu - uz visu, kas saistīts ar sabiedrības labiekārtošanu. 

3. Trešās skaitliskās formas nozīme izsakāma ar likuma un kārtības principu. Šajā iemiesojumā cilvēkam būs jāizkopj mentālais ķermenis. Matemātika, fizika, astronomija un daudzi citi zinātnes virzieni varēs palīdzēt viņam karmiskā uzdevuma izpildē. Juristiem, likumdevējiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un vienkāršajiem pilsoņiem - visiem ir pienākums nest likumu un kārtību pasaulē, kas atrodas šajā attīstības formā. Mentālā ķermeņa transformācijai ir jānotiek Dvēseles, nevis personības vadībā. Dievišķie likumi tiek apjēgti tieši šajā blīvuma līmenī. Cilvēki ar šādu uzdevumu parasti paši zina, kas viņiem jādara un kādā jomā jāizmanto savi spēki. Viņi var apgūt daudzas specialitātes un tās visas pārvaldīt vienlīdz labi. Turklāt viņi vienmēr alkst pēc zināšanām. Šajā līmenī tikpat kā tiek noņemti ierobežojumi informācijas ieguvei. Iespēja saņemt zināšanas no pirmavota uzliek viņiem milzīgu atbildību par to, lai informācija tiktu pareizi nodota citiem cilvēkiem. Ievērot apslēptus un atklātus likumus, uzturēt kārtību, kas sekmē visas sabiedrības progresu, ir viņu karmiskais uzdevums. 

Formas 0, 1, 2 attiecas tikai uz Dievišķajām enerģijām. Ja cilvēkam karmiskajā uzdevumā sastopami šie cipari, tas norāda uz ciparam atbilstošā stara palīdzību. Palīdzības stars, Likteņa stars. Piemēram, par 19. vai 15. datumu varam teikt, ka palīdzība nāk pa Mīlestības un Gudrības staru. Datumi 07. un 08. norāda, ka palīdzība nāk pa Gribas un Varenības staru. Bet 23. vai 26. datumā dzimušajiem palīdz Aktīvās Izzināšanas stars. 

Stari 

2. Šis stars izpaužas kā atklāsme, eksplozija, ģēnijs, brīnums. Stara darbība ir līdzvērtīga zibenim, pērkonam, eksplozijai - tā ved pie vētrainu notikumu izraisītām pārmaiņām liktenī. Notiek lūzums pasaules un sevis redzējumā. Kļūst saprotami un dabiski, bet itin bieži ari vienīgie iespējamie karmas, maijas, enerģētisko plūsmu utt. jēdzieni. Cilvēks sāk saprast, ka tieši pareiza attieksme pret sīkumiem galarezultātā nosaka viņa likteni. Objektīva uzmanība pret sevi un apkārtējo pasauli, prasme brīnīties, pacietība un savaldība - šīs kvalitātes būs ļoti noderīgas. Stars simbolizē zināšanas, atklājumu, aktivitāti. 

1. Šī skaitliskā forma izpaužas kā maldi, mistika, migla. Cilvēks šā stara ietekmē visu laiku nokļūst neskaidrās situācijās. Viņš gribētu pārkārtoties, taču neredz ceļu, pa kuru vajag iet. Blīvie miglas un pašapmāna slāņi, kas allaž pavada viens otru, noved pie iekšējā un ārējā haosa. Ja turpretim cilvēks sāk sevi kontrolēt - komunicēt ar sevi un apkārtējiem bez mājieniem, pusvār­diem un noklusēšanas, bet tātad bez mānīšanās, migla sāk izklīst. Pamazām nostiprinās stingra pārliecība, ka veltīgi ir saucieni pēc ārējas palīdzības, tā var nākt tikai no iekšienes. Ciešanās iegūtā iekšējā patiesība palīdz izkliedēt miglu. Transformācijas, realitātes pārmainīšanas stars, pārvērtību mistika, dziļas skumjas par sevi pašu un noslēpumu, kas gan ļaujas pienākt tuvāk, taču ne izdibināt. 

0. Šī skaitliskā forma cilvēka dzīvē atspoguļojas kā augstākā likuma darbība - ķirurgs, prokurors, zinātnieks teorētiķis. Šim staram piemīt spēks atkailināt, iznīcināt, attīrīt cilvēku tiklab no garīgajiem, kā arī no fiziskajiem sārņiem. Stars pastāvīgi pieprasa upurēšanu. Cilvēkam jāiemācās padevīgi un pacietīgi uztvert likteņa sitienus, jāiemācās saskatīt šā stara zīmes, lai novērstu triecienu. Ja cilvēks nemainās, neievēro zīmes un brīdinājumus, tikai tad stars sāk aktīvi darboties un iznīcināt to, kas dod impulsu attīstībai. Darba, tuvu un mīļu cilvēku, veselības zaudēšana, un vienīgi ārkārtējos gadījumos, kad attīstība ir neiespējama, tiek zaudēta fiziskā dzīvība. Stars simbolizē atjaunotni. 

Ja nu karmiskais uzdevums sastāv tikai no cipariem 01, 02, 10, 11, 12, 20, 21, 22 - tas liecina, ka cilvēkam ir lieli parādi garīguma jomā un viņš ir materializējies vienīgi tālab, lai apjēgtu Dievišķos Likumus. Šādi cilvēki parasti vai nu pavisam noliedz garīgo attīstības ceļu, vai tikai teorētiski atzīst pasaules garīgo pamatu, vai arī nokļūst dažnedažādu viltus mācību ietekmē. Ja viņi ir iesaistījušies šādā mācībā, tad diezin vai spēs no tās izkļūt. Vai arī izkļūst ar ļoti lieliem zaudējumiem. Tieši šādi cilvēki ir visdažādāko sektu dibinātāji un sekotāji. Dzīvē viņi iedalāmi divās kategorijās: vieni šķiet visai veiksmīgi, otriem turpretī ir nopietnas problēmas ar savu veselību vai tuvinieku, bērnu, vecāku veselību. Nabadzība, trūkums, lieli īpašuma zaudējumi ir nopietns krišanas rādītājs, kas liecina, ka sākas involūcijas process. Cilvēkiem ar šādiem karmiskajiem kodiem var ieteikt tikai vienu - nostāties uz reliģiskā attīstības ceļa. Viņiem jāsaprot, ka viņiem ir tās enerģijas, kuru nav un nevar būt pārējiem cilvēkiem. Un, lai cik grūti arī būtu, - šis ceļš ir nepieciešams. Iespējamie priekšstati par kulta ceremoniju bezjēdzību, grūti izpildāmajām kanoniskajām prasībām un citi ticīgo dzīves aspekti, kas viņus atgrūž no tradicionālajām reliģijām, rada ilūziju, ka tas nav viņu ceļš. Tomēr tas ir vienīgais ceļš, kā savaldīt viņu izraudzītās enerģētiskās plūsmas. Jāizvēlas tieši tā reliģija, kurā cilvēks ir piedzimis, neatkarīgi no dzīvesvietas. Ja nu ģimene nepieder ne pie kādas konfesijas, ticību nosaka pēc pamatiedzīvotāju apdzīvotās teritorijas. Šiem cilvēkiem lielas briesmas rada sektas, jaunizcepti "skolotāji", okultās zinātnes, ekstrasensorika, maģija, astroloģija un viss, kas saistīts ar slepenajām enerģētiskajām zināšanām. Mūku kārta tieši šiem cilvēkiem ir ceļš uz dvēseles glābšanu. 

Ciparus vajag izkārtot no lielākā uz mazāko, tas palīdzēs noteikt problēmas sarežģītības pakāpi. Tā, piemēram, ja trūkst 0, 5, 2, 8, jāpieraksta šādi - 8, 5, 2, 0. Ar pilnu pārliecību šajā gadījumā var teikt: ja karmiskais uzdevums netiek izpildīts, tad pirmās problēmas katrā ziņā sāksies astoņnieka formā. Jo lielāka cipara vērtība, jo attiecīgi arī blīvākas enerģijas, tuvāk matērijai, fiziskajam ķermenim.

 

Minēsim piemēru: 1967. gada 15. novembris. Pierakstīsim: 19671115 (84320). 

Šā iemiesojuma karmiskais uzdevums ir forma 15, bet ko tas nozīmē? Vieninieks atbilst cilvēka iekšējam stāvoklim, visa viņa izpratne par apkārtējo pasauli iet caur Mīlestības un Gudrības staru, pa šo staru cilvēkam nāk palīdzība, atbalsts. Reliģijā tas izpaužas kā Kristus tuvības izjūta, proti, Trīsvienības apjēgšana notiek tieši caur Dēlu. Piecinieks atbilst otrajai Kosmiskajai iesvaidīšanai un tātad izvirza cilvēkam uzdevumu izpildīt "zelta vidusceļa" noteikumus. Dailes un harmonijas iepazīšana, jaunrade (viss, kas iepriekš rakstīts par ciparu 5). 

Visi pārējie dzimšanas datu cipari stāsta, ka cilvēks jau ir ieguvis pieredzi šajās pozīcijās. Iepriekšējos iemiesojumos viņam ir nācies izkopt gribu, konkrētumu (9), apgūt profesionālās iemaņas, kas saistītas ar materiālās pasaules vairošanu (7), izprast ziedošanās, mīlestības stāvokli - sirds atvēršanās (6). Vieninieks atkārtojas četras reizes, tā ir norāde uz karmiskā uzdevuma svarīgumu, jo, tā kā tas ietilpst dzimšanas datumā, cilvēkam nāksies pievērst īpašu uzmanību savai garīgajai dzīvei. Konkrētajā gadījumā var sacīt, ka garīgā attīstība šādam cilvēkam ir pamatuzdevums. Visas piektajai formai ieteicamās profesijas ir saistītas ar jaunradi. Ja cilvēks necīnīsies ar ilūziju un garīgi neattīstīsies, viņa radošā darbība var būt kaitīga, uzburot jaunas ilūzijas un tādējādi maldinot ne tikai sevi, bet arī visus tos, kuri nonāks saskarē ar viņa jaunradi. 

Karmiskā uzdevuma izpildē var rasties grūtības sakarā ar tiem cipariem, kuru nav dzimšanas datos. 

Jo lielāks ir cipara kārtas numurs rindā (8), jo sarežģītāk izpildīt uzdevumu (8, 4, 3, 2, 0). Uzdevumu risināšana sākas ar vismazāko ciparu, šajā gadījumā - ar nulli. Iespējams, jums rodas jautājums: "Kā gan cilvēks ir ieradies diezgan augstā evolūcijas pakāpē, bet viņam nav sākotnējās formas 8 pieredzes?" Centīsimies izskaidrot. Pieredze, protams, ir, bet tās nepietiek materializēšanai. Citiem vārdiem var teikt, ka tie ir sava veida parādi, kas traucē tālāko attīstību. Šāds cilvēks var domāt par lielām lietām un nepamanīt trūkumcietēju līdzās vai arī, nododamies jaunradei, ignorēt problēmas ģimenē, attaisnojoties ar sava darba nozīmīgumu utt. Harmoniska attīstība paredz veikt visas ciparu rindas izvirzītos uzdevumus, tātad šajā situācijā ir jāizkopj nulles forma. Jāatzīst Debesu Dieva spēks, diženums, varenība (un visi aspekti, kas attiecas uz Dievu). Cipars 2 paredz enerģētisko likumu atzīšanu un apgūšanu, 3 - mentālā ķermeņa attīstīšanu: loģisko domāšanu, situāciju analīzi u.tml. Cipars 4 paredz cīņu ar ilūziju. Ja cilvēks spēs apzināties, cik svarīgs ir viņam veicamais uzdevums, tā jau būs puse no panākumiem, jo pareizi izvirzīts mērķis palīdzēs izpildīt karmisko programmu. 

Avots: Kuthumi „Dvēseles likumi jeb karmiskie kodi”