Vingrinājumi

Pastāv daži tradicionāli meditācijas noteikumi, kas būtu jāievēro iesācējiem:

1. Visiem vingrinājumiem jānotiek mierīgos apstākļos, kur netraucē tuvinieku u.c. rosība, lieki trokšņi.

2. Telpā jābūt pietiekamam komfortam: silts, sauss un svaigs gaiss.

3. Ņemot vērā to, ka statisko meditāciju laikā palēninās asinsrite, vēlams silti saģērbties.

4. Meditācijai jānotiek 2 — 4 stundas pirms ēšanas vai 4 — 5 stundas pēc tam (tādēļ labākais laiks meditācijai ir no pīkst. 4. līdz 5. no rīta vai no plkst. 7. līdz 8. vakarā).

5. Alkohols un smēķēšana — kategoriski aizliegti. Nodarbības parapsiholoģijā nav savienojamas ar atkarību no sīkiem pieradumiem.

6. Ja meditācijai jāilgst vairāk nekā 45 minūtes, vēlams uzstādīt modinātājpulksteni.

7. Pēc meditācijas nesteidzieties tūlīt celties un doties kārtot savas ikdienas lietas, vēlams vēl kādu laiku atslābināties un aprast ar jauniegūto stāvokli, tūlīt pēc meditācijas nav vēlams arī skatīties televizoru vai lasīt avīzes.

* * *

Pats sarežģītākais meditāciju praksē ir iesākums — 1. un 2. meditācijas pakāpe. Viss traucē, kliedē uzmanību, sa­trauc, tādēļ piedāvājam divus variantus traucējošo blakusdomu novēršanai.

Pirmais variants: sauksim to par "ledlauzi". Jums jākon­centrē uzmanība uz kaut ko vienu, izklīdinot un aizgaiņājot prom visas "nepiederošās domas", to, kas nav vajadzīgs "šeit un tagad". Jūs esat gluži kā ledlauzis, kurš izšķaida le­du savā ceļā.

Otrais variants: "kamols". Jūs sākat "nepiederošās do­mas" "izķert" un cītīgi izdomāt līdz galam tā, lai varētu sa­cīt — nu manu domu kamols ir atšķetināts līdz galam.

Pirmais variants prasa vairāk spēka un gribas piepūles, tādēļ tas ir "varmācīgāks". Otrais ir "maigāks", bet, to prak­tizējot, jūs riskējat sapīties savās paša domās, analoģijās, asociācijās.

Tomēr laika gaitā jūsu koncentrēšanās spēja noteikti uzlabosies, un jūs spēsiet pārvarēt šīs traucējošās domas.

* * *

Un tagad piedāvājam pirmo praktisko vingrinājumu.

1. Ieņemiet meditācijas izejas pozīciju. lezemējieties. Iezemēšanās nozīmē to, ka jūs uzturat kontaktu ar Zemes enerģiju. Lai iezemētos, jums jānosēžas taisni, pēdas jānovieto tā, lai tās cieši saskartos ar grīdu. Novāciet no klēpja un ceļgaliem visu lieko (somas, grāmatas, rokdarbus). Rokas un kājas nedrīkst sakrustot. Delnas jānovieto uz gurniem, vēlams ar plaukstu uz augšu. Aizveriet acis un attālinieties no ikdienas rūpēm. Iztēlojieties, ka jums ir enerģētiska ass (koka stumbrs, aukla, sakne vai kas tamlīdzīgs), kas jūs savieno ar Zemi. Šai saiknei jāsavieno jūsu zemākā čakra ar Zemes dzīlēm, vēlams — centru. Lai jūs nemulsina tas, ka jūsu dzīvoklis, iespējams, atrodas devītajā stāvā, tam nav nekādas nozīmes. Šī enerģija spēj šķērsot asus betona, dzelzs un koka pārsegumus. Neviens materiāls ķermenis nevar stāties enerģētisko plūsmu ceļā. Atkārtojiet šo vingrinājumu tik ilgi, līdz tas izdodas ar "pirmo piegājienu". "Ass" jūs cieši saistīs ar Zemi, un tas palīdzēs jums ne tikai uztvert jūsu Egregora enerģiju, bet arī saglabāt paškontroli kritiskās situācijās. Nekrītiet izmisumā, ja uzreiz viss neizdodas. lezemēšanās ir tik svarīga, ka nav vērts nožēlot tai patērēto laiku. Kad esat apguvuši iezemēšanos, varat pāriet pie tālākās meditācijas gaitas. Arī turpmākie vingrinājumi jums būs jāuzsāk ar iezemēšanos.

2. Izdaliet 5 muskuļu grupas: sejas muskuļi, galvas apmatotās daļas muskuļi, kakla, roku, ķermeņa, kāju muskuļi.

3. Iztēlojieties, ka istabas stūros atrodas 5 iededzinātas lampas.

4. Domās nodzēsiet šis lampas, sinhroni atslābinot muskuļus — katrai lampai lai atbilst kāda no 5 muskuļu grupām. Muskuļi jāatslābina virzienā no galvas uz kājām.

5. Izjūtiet šīs sajūtas savā ķermenī, iegaumējiet šo atslābuma sajūtu, centieties tai atrast kādu asociāciju, kas palīdzētu atsaukt atmiņā šo izjūtu — kādu tēlu, priekšmetu, smaržu, skaņu, ar kuras palīdzību jūs spētu atkal ātri nonākt šajā fiziskajā atslābināšanās stāvoklī.

6. Izejiet no atslābuma stāvokļa. Noskalojiet seju ar aukstu ūdeni.

* * *

Nākamais vingrinājums

— tas būs nedaudz sa­režģītāks par iepriekšējo. Vingrinājumam nav jābūt burtiski tādam, kā tas aprakstīts, pēc tā līdzības jūs ar laiku varat radīt kaut ko savu.

1. Iededziniet sveci. Tai jābūt tādai, kas varētu degt ne mazāk kā 35 — 40 minūtes.

2. Ieņemiet izejas pozīciju, izdariet iezemēšanos, kā aprakstīts iepriekšējā vingrinājumā.

3. Koncentrējiet uzmanību uz sveces liesmu, atvairiet blakusdomas, nejaušas asociācijas, ārpasaules trokšņus utt.

4. Liekot lietā nedaudz pacietības, jūs drīz vien šādi spēsiet noskaņoties uz meditāciju jebkurā jums ērtā vietā un laikā.

5. Pakāpeniski jūsu nemierīgās domas atvirzīsies no trokšņiem aiz sienas, rītdienas rūpēm un jūsu niezošā deguna un pievērsīsies svecei — tās liesmas formai, krāsai, kustībām.

6. Jūs sāksiet uztvert šo liesmu pilnīgi citā uzmanības un izpratnes līmenī. Parādīsies sajūta, ka atrodaties dievišķās uguns klātbūtnē un ka šī uguns ir ieraugāma jebkurā vietā un laikā — vajag tikai vēlēties to saskatīt.

7. Tad pakāpeniski arī šīs sajūtas un emocijas izzudīs, un līdz ar tām izgaisīs arī laika un telpas sajūta. Pēcāk, analizējot iespaidus, izpratīsiet, ka esat bijuši viens vesels ar sveci, liesmu, visu pasauli… Tā rezultāts būs apziņa, ka ikvienā no mums ir dievišķā dzirksts un ka to ir nepieciešams cienīt.

8. Izejiet no meditācijas, brīdi atpūtieties, nesteidzieties ķerties klāt dienas darbiem.

Jābrīdina lasītājs, ka šāda tipa meditācijas ārkārtīgi reti kad pilnībā izdodas jau pirmajā mēģinājumā. Meditācijas norise var izrādīties arī citādāka. Iespējams, ka pirmajā reizē jūs netiksiet tālāk par meditācijas pirmo pakāpi — jums traucēs blakusdomas, un jūs netiksiet ar tām uzreiz galā. Tāpēc nezaudējiet pacietību. Tiklīdz jūtat, ka pietiek, pārtrauciet meditāciju, atslābinieties. Nākamajā dienā varēsiet vingrinājumu atsākt.

* * *

Trešais vingrinājums

prasīs no jums nedaudz vairāk fantāzijas nekā abi iepriekšējie. Ņemiet vērā — nedrīkst sevi ar varu piespiest meditēt. Ja jūs īstenībā nevēlaties meditēt, nedariet to "pienākuma pēc". Tomēr arī slinkums nav pieļaujams.

1. Izejas pozīcija, iezemēšanās.

2. Sasniedziet stāvokli, kad blakusdomas izzūd. Koncentrējiet uzmanību uz Savrasova gleznu "Krauķi atlidojuši". Varat lietot no žurnāla izgrieztu reprodukciju, vēlams — labas kvalitātes. Ja jums nav pieejama šīs gleznas reprodukcija, izmantojiet kādu no V.Purvīša pavasara ainavām.

3. Jūs aplūkojot kopš bērnības pazīstamu populāru glez­nu. Kaut kur jūs noteikti būsiet to jau redzējuši. Jūsma var rasties asociācijas saistībā ar jūsu bērnību, piemēram, skolu. Vēlāk jūs varat šo reprodukciju izmantot, lai atsauktu atmi­ņā attiecīgās asociācijas — lai ieraudzītu sevi it kā no malas, saprastu kaut ko sevī, varbūt kādu līdz šim neatrisinātu bērnības problēmu.

Sākumā jūsu uztveri traucēs reprodukcijas sliktā kvali­tāte, papīra spīdums utt. Bet pakāpeniski tas viss izgaisīs, un jūs gluži kā iekusīsiet gleznā — kļūst dzirdami pavasara trokšņi, putnu čalas, sajūtama pavasarīga saulīte. Debesīs peld viegli, gaisīgi mākoņi. Kupenas jau sāk kust. Viss dzī­vais mostas. Ari jūs izjutīsiet spēku pieplūdumu. Pievērsiet uzmanību enerģētiskajiem centriem — čakrām. Vēlākā attīs­tības stadijā jūs spēsiet detalizēti izšķirt tās enerģijas plūs­mas, kas virzās cauri čakrām.

4. Tad centieties šīs enerģijas plūsmas izlīdzināt. Tādējā­di jūs izlīdzināsiet savu biolauka struktūru. Ar terminu "bio­lauka struktūra" šeit tiek domāta triju ķermeņu — fiziskā, astrālā un mentālā — vienība. Novēliet daudz laimes gleznā redzamajiem krauķiem un visai pasaulei. Nepazaudējot la­bo noskaņojumu, "izejiet" no attēla.

5. Pēc meditācijas nesteidzieties uzsākt darbu, kas prasa koncentrēšanos un piepūli. Dariet kaut ko vienkāršu un ikdienišķu — aplejiet puķes, apmīļojiet mājdzīvniekus, ap­runājieties ar kaimiņiem.

Vēl tikai jāpiebilst, ka šo meditāciju vēlams veikt no pīkst. 5. līdz. 9. rītā — jo gleznā ir attēloti bērzi, kuru enerģē­tiskā aktivitāte tieši šajā laikā ir visaugstākā. Šajā laikā bērza enerģija ir nomierinoša, spēcīga un vienmērīga. Tā veicina dvēseles brūču sadziedēšanu, palīdz ārstēt neirotiskus stā­vokļus, nemieru. Agrā pavasarī koku enerģētiskais līmenis sasniedz apmēram 50 — 60 % no sava vasaras maksimuma.

* + *

Meditācija var izrādīties noderīga arī grūtos dzīves brī­žos, kad jāizdara izvēle, no kuras atkarīga jūsu dzīves turpmākā gaita. Ja jūsu izdarītā izvēle būs aplama, t.i., — ja to noteiks jums piemītošā lepnība, bailes, skaudība, alkatība u.c., tad dzīve jums atkal un atkal izvirzīs līdzīgas problēmas. Ja jūs nespēsiet reizi par visām reizēm šo "mezglu" atšķetināt, jūs velti zaudēsiet enerģiju un laiku, tiks apdraudēta jūsu garīgā tālākvirzība. It īpaši nozīmīgi tas ir tajos gadījumos, kad pareizs risinājums ir karmiski nozīmīgs jūsu dzīvē.

Lai pareizi izvēlētos, jums vispirms jānoskaidro grūtās situācijas būtība. īpaši svarīgi to darīt, ja šāda tipa situācijas jūsu mūžā atkārtojušās daudzkārt. Praktizējot sekojošo meditāciju, jūs iemācīsieties noteikt grūto situāciju cēloņus, un līdz ar to — arī veidus, kā šīs situācijas risināt.

Šī meditācija uzskatāma par ilgstošo meditāciju. Iespējams, ka jums šis vingrinājums būs nepieciešama tikai dažas reizes mūžā.

1. Izpētiet savas sajūtas, emocijas, domas, ko izraisa konkrētā situācija. Tad koncentrējieties uz problēmu. Kad būsiet atraduši problēmas cēloņus un veidus, kā to risināt, varēs uzskatīt, ka meditācija beigusies.

2. Centieties noskaidrot, kā jūsu situācija vērtējama no ētikas (tikumības, morāles) viedokļa.

3. Lietojot ētiskās kategorijas, analizējiet tās līdzīgās situācijas, kas jūsu dzīvē jau atgadījušās līdz šim un kuras neesat bijuši spējīgi izprast un risināt. Šo situāciju pamatā, bez šaubām, izrādīsies Bailes, Lepnība un Skaudība (vai kāda no šo īpašību kombinācijām).

4. Tad noskaidrojiet — bet ko tad jūs īsti vēlaties? Kas jums vajadzīgs? Iztēlē veidojiet to sava "Es" tēlu, kādu jūs vēlētos redzēt sevi dzīvē.

5. Pieņemot lēmumu un izdarot izvēli, pievērsiet uzmanību veidiem, kā realizēsiet savus nolūkus. Jāatgādina, ka mērķis — tā ir šī mērķa sasniegšanā pielietoto līdzekļu sum­ma. "Ko sēsi, to pļausi", citiem vārdiem sakot: kādus līdzekļus izraudzīsieties mērķa sasniegšanai, tādu mērķi arī sasniegsiet, neatkarīgi no tā, kādi bijuši sākotnēji skaļi paustie ideāli.

6. Pirms sākat realizēt dzīvē savu "jauno Es" un savus īstenos nolūkus, "pielaikojiet" šo savu "jauno Es" reālajai dzīvei un tās iespējām. Vai jūs spēsiet to realizēt uzreiz, vai varbūt izvēlēsieties pakāpenisku taktiku? Vai jūtaties laimī­gāks pēc šīs meditācijas? Ja tā — tad uz priekšu!

* * *

Tātad — eksistē četri galvenie principi, kas jāievēro meditējot:

1. Fiziska atslābināšanās un iezemēšanās (kontakts ar Zemes enerģētisko lauku).

2.Prasme iztēloties, vizualizēt tēlu jūsu iztēlē jeb t.s. mentālajā ekrānā. Svarīgi prast uzskatāmi iztēloties jums nepieciešamos tēlus (domformas), kā arī notvert tās izjūtas, ko rada jūsu smadzenēs nonākušās domfor­mas.

3. Meditācijai jāsagādā jums atvieglojuma, apmieri­nātības sajūta.

4. Jāprot laicīgi beigt meditāciju. Tai nav jākļūst no­gurdinošai.

* * *

Varam ieteikt arī kādu no ilgstošajām meditācijām, proti — SAVU KAITĪGO PARADUMU NOVĒROŠANU UN NOVĒRŠANU.

Izvēlieties kādu vienu īpaši kaitīgu paradumu, kā, pie­mēram, zobu griešanu, uzacu raukšanu, nepareizu stāju, strādājot pie rakstāmgalda, nagu vai zīmuļu graušanu utt. Ja šādu paradumu jums nav —, kas nešķiet īpaši ticami, — varat pievērsties savai elpošanai — lai tā būtu vienmērīga, pareiza, vai vispārīgai ķermeņa stājai — kā jūs ejat, vai neesat sašķiebušies, sakumpuši? Kāda ir jūsu ierastā sejas izteik­sme? Varbūt jūs pastāvīgi viebjaties? Mēģiniet pieķert sevi "nozieguma vietā" un "uz karstām pēdām" izlabot trūku­mu. Tieciet galā vispirms ar vienu no šādiem kaitīgiem para­dumiem, tad ķerieties pie nākamā.

Atcerieties: meditācija ir domāta, lai stiprinātu jūs šīs, reālās dzīves uzdevumu risināšanai, nevis tam, lai jūs, attei­kušies no reālās dzīves un pasaules, iegrimtu savu ilūziju un sapņu pasaulē! Tādai aiziešanai no reālās dzīves problē­mām var būt bēdīgas sekas — garīga slimība, pašnāvība, depresijas. Esiet paškritiski un modri! Dzīve ir darbs, nevis nepārtraukta eiforija!

Bez tam panākumi meditācijā un jaunā informācija, ko jūs šādā kārtā gūsiet, var rosināt jūsos pilnīgi nepamatotu personīgā nozīmīguma sajūtu. Cilvēks var zaudēt paškon­troli, kas arī var novest pie dažādiem t.s. apsēstības veidiem. Tādēļ daudz būtiskāk ir nevis nodoties "astrāliem lidoju­miem", bet gan pilnveidot sevi, savu raksturu — izskaust egoismu, lepnību, bailes. Tās panākams tikai un vienīgi grū­tā darbā ar jūsu ikdienas dzīvi un tās dažādajām situācijām. Jo "grūtāka" ikdiena, jo vairāk darba. Neizvairieties!

Rūta Kalniņa

Kā kļūt par ekstrasensu

Galvenās briesmas, kas sagaida cilvēku, kurš vēlas prak­tizēt meditāciju

Galvenās briesmas, kas sagaida cilvēku, kurš vēlas prak­tizēt meditāciju:

• pašapmāns, kas rodas pēc meditācijas, it īpaši pēc astrālajiem ceļojumiem — rodas bīstama visatļautības un varenības ilūzija;

• neiecietība, kas var rasties, ja praktizējošais redz, ka citiem cilvēkiem labāk patīk un viņi dod priekšroku citam Ceļam;

• tūlītēja rezultāta gaidīšana;

• "roku nolaišana", padošanās, kas notiek, ja izpaliek tūlītēji rezultāti vai arī ja cilvēku nomāc ikdienas dar­bi un rūpes;

• nepietiekami kvalificēts Skolotājs (Guru) — tāds, kurš pārlieku uzsver savas īpašās spējas, izredzētību, kurš savu Ceļu uzskata par vienīgo pareizo un neizrāda iecietību pret citādi domājošiem.

* * *

Ar meditatīvo praksi cilvēki bieži vien sāk nodarboties tādēļ, lai iemācītos kontrolēt sevi, tomēr — jāuzmanās, jo bez pienācīgiem metodiskajiem palīglīdzekļiem un nepareiza laika sadalījuma gadījumā tas var kļūt bīstami jūsu psihiskajai un fiziskajai veselībai: neparastas sajūtas un redzējumi var izslīdēt no jūsu gribas kontroles un "iejaukties" jūsu "parastajā pasaulē", tie var pārpludināt jūsu apziņu un veselo saprātu. Mēs atrodamies uz divu pasauļu — mūsu iekšējās un ārējās pasaules robežas. Gadījumā, ja pagriežam kādai no tām muguru, mēs zaudējam līdzsvaru. Tas ir par iemeslu "ekstrasensu" vidū tik izplatītajai tā saucamajai "Dzena slimība", un tāpēc arī viņu vidū ir visai daudz šizofrēniķu: darbs ar paranormālām spējām norisinās (no psihiatrijas viedokļa) apziņas robežstāvokļos. Jau iepriekšējā nodaļā mēs vērsām jūsu uzmanību uz to, ka ar "pasaules apraksta" paplašināšanu nav vēlams nodarboties personām, kurām jau tā ir visai problemātiski "noturēt" esošo "normālās pasaules" aprakstu. Jūs nedrīkstat pazaudēt spēju atgriezties "veselā saprāta pasaulē" — tai "pasaules aprakstā", kas raksturīgs lielākajai sabiedrības daļai un kurā norit visa mūsu ikdienas dzīve. Galvenais — nejaukt vienu ar otru. Ja redzat vīzijas vai halucinācijas, jums jāzina, ka tās ir vīzijas un halucinācijas un ka tām nav jāparādās jūsu ikdienas dzīvē.

No fizioloģijas viedokļa Pasaules robeža atrodas galvas smadzenēs. Tiek uzskatīts, ka indivīda sociāli apgūto racionālo pieredzi pārvalda kreisā smadzeņu puslode, bet iedzimto, intuitīvo — labā. Tēli, ko uztver labā puslode, ļauj cilvēkam apjaust pasaules veselumu, bet kreisā puslode veido loģiskus secinājumus, analītiskus spriedumus, kas attiecas uz atsevišķām veseluma detaļām, cilvēka pašapzināšanos. Pielietojot dažādas psihotehnikas, notiek smadzeņu garozas un zemgarozas slāņu enerģētisko potenciālu izlīdzināšana, kas tad arī noved pie indivīda uztveres saplūšanas ar pasaules uztveri.

Vairākas no šīm tehnikām veicina pilnīgu kreisās puslodes uztveres atslēgšanu, šajā gadījumā notiek personības izzušana, iestājas "nirvāna" jeb "čaņczi" — nāve apcerē. Netrenētiem cilvēkiem vingrinājumi, kuros notiek kreisās puslodes uztveres atslēgšana līdztekus ar labās puslodes uztveres stimulāciju, nedrīkst būt ilgstoši, jo rezultātā veidojas jau pieminētā "Dzena slimība" — cilvēks zaudē spēju uztvert apkārtējos priekšmetus, parādības, saprast runu, notiek izmaiņas, tai skaitā arī neatgriezeniskas, cilvēka pašidentifikācijas procesā, tādēļ ļoti svarīgi, lai cilvēks, praktizējot psihotehnikas (arī — meditāciju), jo sevišķi tādas, kas paredz īpašus apziņas stāvokļus (satori, nirvānu, samadhi), vadītos pēc loģikas, intuīcijas un intelekta. Laiku pa laikam jānoslogo abas smadzeņu puslodes, kā arī jāļauj tām atpūsties.

Dzenbudismā kā filozofiskā sistēmā tiek pielietotas visdažādākās psihotehnikas, tai skaitā arī tādas, kas ietekmē cilvēka psihes uzbūvi, psiholoģiju un psihofizioloģiju. Ja nodarbojas tikai ar meditatīvo praksi, tad, no enerģētikas viedokļa, neapzinātie un nepārstrādātie zemākajās čakrās (par čakrām — nākamajās nodaļās) ieliktie karmiskie uzdevumi "vilks lejup", bet meditācijā aktivizētās augšējās čakras "raus augšup". Cilvēka biolauka struktūra tādējādi izstiepsies un kļūs "plānāka" vai pat pārtrūks divās atsevišķās daļās 3. — 4. čakras rajonā. Praktizējot visdažādākās meditāciju tehnikas, it īpaši dodot priekšroku "forsētām" tehnikām, "pašdarbības budisti" parasti aizmirst to, ka Dzena klosteros līdztekus meditāciju praksei mūki nodarbojās arī ar smagu fizisko darbu, kas izlīdzināja iespējamos "lūzumus" psihē, sakārtoja adeptu biolauka struktūras. Turklāt Skolotāji katram māceklim atrada savu individuāli diferencētu pieeju atkarībā no mācekļa sagatavotības, rakstura tipa. Ja Skolotājam trūka šādas intuīcijas, tad sekas varēja būt visai bēdīgas — psihiska saslimšana.

Šai kontekstā būtu vietā pieminēt kādu citātu no "Linczi Lu":

"Meistaram Czinšaņam bija 500 mācekļu, bet no tiem tikai mazums bija spējīgi piedalīties pārrunās, jo tie baidījās no tā, ka tiks iekaustīti. Huan-bo lūdza Linczi viņu pārbau­dīt… Linczi ieradās Czinšaņas klosterī, un, tieši kā no ceļa nācis, ar ceļojuma somu plecos, iegāja meditāciju zālē, kur sēdēja pats Skolotājs. Czinšaņs nepaguva pacelt galvu, kad Linczi negaidīti iekliedzās: "Hē!" Czinšaņs apjukumā spēja tikai pavērt muti. Linczi pakratīja piedurknes un izgāja." Pēc šī atgadījuma visi mācekļi pametuši Czinšaņu, jo viņš, neatradis intuitīvi pareizu un tūlītēju atbildi, līdz ar to parādīja, ka viņam nav pietiekami dziļas un smalkas intuīcijas.

Meistara uzdevums ir "Dzena slimību" ne tikai izārstēt, bet nepieļaut vispār. Ja meistars pieņēma mācekli, viņš līdz ar to uzņēmās karmisku atbildību par mācekļa psihisko un garīgo pilnveidošanos. To atcerēties nenāktu par ļaunu kā dažādiem pašmāju Guru, tā arī viņu lētticīgajiem sekotājiem.

Ne mazāk iedarbīgas ir arī dinamiskās meditācijas. Ķermenis kustībā it kā ieplūst no vienas formas otrā. Tie, kas nodarbojas ar šo meditācijas paveidu, panāk ne tikai ievērojamu atslābināšanos, bet arī saglabā mundrumu un vērību. Bez tam dinamiskās meditācijas laikā ir atvērti visi cilvēka enerģētiskie kanāli un cilvēks spēj ieslēgties daudz pilnvērtīgākā enerģijas apmaiņā ar apkārtējo vidi. Tamlīdzīgas metodes nenāk tikai no Austrumiem — līdzīgus vingrinājumus pazinuši arī senie grieķi. Kaut arī Rietumu tradīcijā pieņemts, ka interesantas un nopietnas lietas jāklausās pilnīgā nekustībā, ar aizturētu elpu un sarauktu pieri, tomēr asinsrites traucējumi, muskuļu spazmas un apgrūtināta elpošana, ko izraisa šāds stāvoklis, nebūt nenodrošina labāku informācijas uztveri. Šajā ziņā zīmīga ir plaši pazīstamā Rodēna statuja "Domātājs" — sasprindzis, saliecies, noslēdzies sevī, viņš ir kādu domu izrāvis no Esības konteksta un nu cenšas to "izdomāt", kamēr Hsība pa to laiku attālinās no viņa…

Bez biolauka izkropļojumiem meditācijas adeptu ap­draud vēl arī citas briesmas — proti, kāda būtne vai struk­tūra no t.s. Bardo (Astrālās pasaules, pasaules, kur uzturas mirušo gari) var iekļūt cilvēka apziņā. Tāda parādība tiek dēvēta par "apsēstību". Meditējot šķirtne starp abām pasaulēm — astrālo un mūsu ikdienas realitāti — kļūst "caurspīdīga", un svešai enerģijai iespējams šo šķirtni pārvarēt. Šāda "apsēstība" fiziskajā plānā parādās kā apziņas šķelšanās, t.i., garīga slimība — šizofrēnija. Ja cilvēks spēj pilnvērtīgi īstenot savu patieso, absolūto "Es", tad šīs svešās struktūras zaudē varu pār cilvēka personību, tās vairs nav bīstamas, jo nespēj cilvēku ietekmēt. Šo likumsakarību apstiprina arī citāts no sv. Augustīna rakstiem: "Velns pakļauj cilvēku ne ar spēku, bet ar valdzinājuma palīdzību. Dievs atņem cilvēku Velnam ne ar spēku, bet ar Taisnīgumu, Likuma palīdzību, un tas nozīmē, ka Velns neuzvar cilvēku maģiskā veidā, bet ar iedomātu vērtību palīdzību, ar viltīgu Labā un Ļaunā sajaukumu."

Pēc objektīvās laika skaitīšanas spriežot, meditācijas var būt gan ilglaicīgas, gan pavisam īslaicīgas. Subjektīvais laika ritums meditējot var izmainīties. Tas var palēnināties vai arī, gluži pretēji, — paātrināties. Nosacīti nosauksim par īslaicīgām meditācijām tās, kuras ilgst ne vairāk kā 6 — 8 stundas, bet par ilgstošām — tās, kas turpinās ilgāku laika posmu. Daži lasītāji, iespējams, būs izbrīnīti — vai tiešām tas ir reāli iespējams? Jā, bez šaubām. Kaut ari, stingri runājot, tās vairs nebūs meditācijas, bet gan īpašs dzīvesveids. Šeit vietā būtu atgādināt kādu budistu tekstu:

"Kādā lietainā dienā Tenno, kurš uzskatīja sevi par pilnībā apskaidrotu, apciemoja Meistaru Naninu. Tā kā ārā tobrīd lija, Meistars teica: "Es pieļauju, ka tu būsi atstājis savus apavus priekšnamā. Tad nu es gribētu zināt, kur atrodas tavs lietussargs — pa labi vai pa kreisi no tavām kurpēm?" Tenno nespēja atbildēt."

Šis piemērs parāda, cik būtiski ir koncentrēt uzmanību uz "šeit un tagad". Arī tā ir sava veida meditācija.

* * *

Iesākumā nepieciešams iemācīties ātri un pareizi fiziski atslābināties, jo muskuļu sasprindzinājums (tai skaitā arī sastingusi mīmika), apgrūtināta elpošana ir psihiskā stāvokļa somatiskas izpausmes. Psihiskais stāvoklis tiek nostiprināts ar šīm fizioloģiskajām reakcijām, un savukārt, izmainot šīs fizioloģiskās reakcijas, ir iespējams izmainīt psihes stāvokli. Pat viena doma vai vārds spēj aizstāt ārīgus kairinātājus un izsaukt organismā kādus procesus vai reakcijas.

Starp sajūtu orgāniem un kustību centriem, veģetatīvi - viscerālo nervu sistēmu pastāv cieša saikne. Tādējādi caur vienu ir iespējams iedarboties uz otru. Fiziska atslābināšanās samazina hipotalamusa aktivitāti, un līdz ar to pazeminās emocionālā uzbudināmība.

Rūta Kalniņa

Kā kļūt par ekstrasensu

Meditācija

Meditācija — cik noslēpumaini skan šis vārds… Termins "meditācija" atklātībā sācis parādīties tikai pavisam nesen. Agrāk uzskatīja, ka meditācijas noteikti saistītas ar reliģiskiem kultiem vai mistiskām mācībām. Tiešām, meditācijai ir liela nozīme dažās reliģijās, tomēr bez šauri reliģiskās vērtības meditācija sekmē vēl arī veselības uzturēšanu, garī­gu līdzsvaru un iekšēju mieru. Meditācija — tā ir psihotehnika, kas kopš senseniem laikiem plaši pazīstama gan Rietu­mu, gan Austrumu kultūrās. Uzmanības koncentrēšana uz kādu priekšmetu, domu, jēdzienu — tā ir meditācija. Tā, piemēram, bērns iepazīst pasauli meditācijā — kad bērns aizņemts ar kādu lietu vai parādību, viņa uzmanību grūti piesaistīt kam citam.

Tradicionāli meditācija vienmēr bijusi viens no pakāpie­niem garīgās attīstības procesā. Tā sekmē slēpto spēju maksi­mālu atklāšanos, proti, — cilvēka pašrealizāciju. Meditācija ir vienkāršs un visiem pieejams garīgs vingrinājums, kas var tikt pielietots, arī nesaistot to ar kādu reliģisku vai ezotē- risku mācību. Meditācija var veicināt veselības atjaunošanu bez ķīmisko zāļu lietošanas. Metodikas izvēle, meditācijas vieta un laiks — tās ir stipri individuālas lietas.

Iesākumā, kā jau minējām, nepieciešama pašdisciplīna, vēlēšanās strādāt un ticība savām spējām, jo "pēc jūsu ticī­bas jūs tapsiet atalgoti."

Parasti meditācijas norisi mēdz iedalīt 5 pakāpēs:

1. KONCENTRĒŠANĀS

Adepts iekšēji atslābinās un koncentrē savu uzmanību uz kaut ko. Koncentrācijas ob­jekts var būt brīvi izvēlēts — priekšmets, kustība, miers, kāds jēdziens utt. Plaši izplatīta ir uzmanības koncentrēšana uz elpošanu, uz darbību, kas notiek "šeit un tagad" — uz. deju, tuvcīņu, vingrošanu, kaligrāfiju, ikebanas veidošanu, tējas ceremoniju u.tml. Meditācijas objekti var būt arī:

• priekšmeti: ikona, mandala, sakrāls teksts, glezna, aiz loga redzamā ainava, ziedi, dabas parādības, koka mizas faktūra, kāds punkts telpā, sveces liesma utt.;

• skaņa: psalmu dziedāšana, mantras lasīšana, lūgšana, sakrālu tekstu runāšana, jebkura melodija, dabā dzir­damas skaņas — jūras šalkoņa, lietus, putnu dzies­mas utt.;

• abstrakta ideja: kāds paradoksāls uzdevums, kāda ētiska vai morāla ideja, piemēram, Labestība, Taisnī­gums, Godīgums vai tamlīdzīgi;

• smarža: rituālo kvēpināmo augu dūmi, ārstniecības augu smaržas utt.;

• jebkura augstāk minēto objektu kombinācija.

2. MEDITĀCIJA

kuras pamatā ir ILGSTOŠA KON­CENTRĒŠANĀS. Tā prasa aktīvu apziņas un zemapziņas darbu, zināmu piepūli.

3. APCERE jeb VĒROJUMS

Šajā pakāpē koncentrācija jau vairs neprasa piepūli un pāriet "automātiskā režīmā". Piepūle šajā gadījumā ir ne tikai nevajadzīga, bet pat kaitīga. Notiek apziņas pārslēgšanās no domāšanas loģiskā tipa uz intuitīvo, radošo. Tādējādi mūsu ikdienišķās domas, kas pa­rasti ielenc mūs no rīta līdz vakaram, atvirzās otrā plānā. Domāšana no tradicionāli dominējošās kreisās smadzeņu puslodes racionālās domāšanas pārslēdzas uz labās puslodes tēlaino domāšanas tipu. Visvēlamāk šos abus domāšanas tipus apvienot tēlaini sinkrētiskajā domāšanas tipā, kam piemīt daudz labākas adaptācijas spējas.

4. VIENOTĪBAS IZJŪTA jeb SAPLŪSME

Vēl augstāka meditācijas pakāpe. Tā ir abstrakcijas pakāpe, kad meditāci­jas objekts, meditācijas subjekts (adepts, kas praktizē medi­tāciju) un pats meditācijas process saplūst vienkopus un iestājas apbrīnojama pasaules vienotības izjūta. Notiek per­sonīgā "Ego" sagraušana, tā saplūsme ar Absolūto jeb Vie­noto, jauna "Es" radīšana. Iztēles un fantāzijas aktivizācija var novest pie tā, ka iekšējā sapņu pasaule cilvēkam kļūst tikpat reāla kā ārpasaule. Pasaule "dubultojas", un tālāk ie­spējami šādi attīstības varianti — jauna, augstāka "Es" izvei­došanās, Dieva "materializācija". Pasaule var tikt uztverta kā ilūzija, sapnis. Šajā meditācijas pakāpē iespējamas vairā­ku veidu tā sauktās ekstāzes:

— ekstāze, kam pievienojas šaubu, nesapratnes ele­ments: "mentālajā ekrānā" parādās neizprotami attēli, re­dzējumi, kuru jēga ir miglaina vai vispār neizprotama;

— pārdomu pilna ekstāze — redzējumu jēga sāk no­skaidroties, simboli iegūst nozīmi, tēli atgādina kaut ko jau redzētu un saprotamu;

— ekstāze kā bauda: rodas prieks par iedziļināšanos lietu būtībā, to kopsakarībās, vienotības sajūtā;

— ekstāze kā pašaizmirstība: šajā līmenī prieks kļūst par dominējošo izjūtu un izstumj visas pārējās sajūtas. Tieši šādu stāvokli centušies sasniegt visu laiku un tautu mistiķi. Tie, kas šo stāvokli kaut reizi dzīvē ir izjutuši, apgalvo, ka tas nav vārdos adekvāti aprakstāms. Savas sajūtas viņi atvei­dojuši līdzībās, analoģijās, dzejoļos vai neskaidros pravie­tojumos.

Viduslaiku Japānā dzenbudistu mūki meklēja izeju me­ditatīvā praksē, kas saturēja pārdomas par Labo un Ļauno, par Pienākumu un Aicinājumi, Ceļu un Izvēli, Trūkumu un Bagātību…

Šo meditatīvi poētisko pārdomu realizācijas formas bija saistītas ar noteiktiem kanoniem, reglamentu, kas ietvēra gan saspringtus iekšējos monologus, gan īsus, asprātīgus paradoksus. Šajos paradoksos, kas darītu godu jebkuram Dzena Patriarham, tīrā prāta abstrakcija dominē pār "lietiš­ķi priekšmetīgo" tēlainību.

5. APSKAIDRĪBA

Apzināti vai neapzināti izejot visas iepriekšminētās meditācijas pakāpes, iespējams sasniegt tā­du apziņas stāvokli, ko varētu dēvēt par "sapratni, kas pār­sniedz visas parastās zināšanas". Šajā stāvoklī cilvēks spējīgs uztvert informāciju, kas kvalitatīvi būtiski atšķiras no visa, ko viņš bijis spējīgs uztvert līdz tam. Šo stāvokli vēl varētu dēvēt par Atklāsmi, un tas arī ir vissvarīgākais meditācijas procesā.

Lai sekmīgi sasniegtu Saplūsmes pakāpi (ko dažādās reliģiskajās tradīcijās mēdz dēvēt arī par satori, insaitu, sa-madhi), jāievēro daži nosacījumi:

— cik vien tas iespējams, jāsamazina racionālā un for­mālā intelekta ietekme — protams, tikai uz meditācijas lai­ku;

— prakses sākumā jānorobežojas no iespējamiem trau­cēkļiem — skaņām, traucējošas gaismas utt.;

— jāstrādā saskaņā ar lielajām energoinformatīvajām plūsmām — Egregoriem.

* * *

Neiedomājieties, ka, uzsākuši meditatīvo praksi, jūs uz­reiz spēsiet sasniegt augstākās meditatīvās pakāpes, tomēr laika gaitā jūs atklāsiet arvien jaunas meditācijas pielietoju­ma sfēras. Meditācija uzlabo dzīves kvalitāti un paildzina tās kvantitāti. Aplūkojot dzīves kvalitatīvos aspektus, ierau­gām neskaitāmas jomas, kurās tā izrāda savu labdarīgo ietek­mi.

Fiziskā (bioloģiskā) līmenī meditācija samazina musku­ļu sasprindzinājumu, tātad uzlabo cilvēka fizisko labsajūtu, kas ietekmē arī pārējos viņa dzīves rādītājus — viņš sāk sekmīgāk strādāt, uzlabojas viņa attiecības ar pretējo dzimu­mu, samazinās (stabilizējas) arteriālais asinsspiediens, nor­malizējas vielmaiņas procesi. Relaksācija — atpūta — ir ik­vienas produktivitātes pamats.

Emocionālā līmenī meditācija sniedz brīvības izjūtu, pa­līdz atraisīties, pārvarēt lieku kautrīgumu, neapmierinātību ar sevi un citiem. Pateicoties meditācijai, mēs sākam adekvā­ti novērtēt paši sevi, savu rīcību, izdalīt subjektīvo realitāti un samērot tās attiecības ar objektīvo, tai skaitā — sociāli nosacīto. Meditācija var palīdzēt atbrīvoties no komplek­siem, aizvainojuma pret "dzīvi un pasauli vispār" un savu likteni. Meditācija māca mums atklātāku un godīgāku dialo­gu ar apkārtējiem.

Iedarbība izpaužas arī psihiskā sfērā. Dažāda veida bai­les un trauksmaini psihes stāvokļi spēj pilnībā aptumšot mūsu dzīves gaišās puses. Šādu baiļu iemesli var būt visda­žādākie, lai gan tie paši par sevi ir nenozīmīgi. Tas, kam psihoanalīze patērē mēnešus un pat gadus, ar meditācijas palīdzību ir novēršams daudz īsākā laika posmā.

Meditācija pozitīvi ietekmē garīgo dzīvi. Ja jūsu dzīvē par normu kļuvusi fiziskā veselība un emocionāls līdzsvars, tad ari Dvēselē iestājas miers. Jūsu dzīve kļūst pilnvērtīgāka. Reliģiozi cilvēki meditācijas ietekmē sāk dziļāk izprast savu konfesiju tikumiskos un ētiskos nosacījumus, bet neticīgie sāk vērīgāk ielūkoties savā dzīvē — kāda ir viņu loma šajā pasaulē utt.

Kā piemēru varētu minēt gadījumu no doktora Singltona prakses. Viņš vadīja onkoloģisko slimnieku grupu, kas nodarbojās ar dažādām meditācijas metodēm, apvienojot tās ar psihoterapiju. Šajā grupā viņam izdevās radīt optimis­ma un cerību pilnu gaisotni. Izveseļojās 55% no šīs grupas dalībniekiem, bet 35% pacientu stāvoklis ievērojami uzla­bojās.

Rūta Kalniņa

Kā kļūt par ekstrasensu

Ar ko sākt?

Vispirms — jūsu UZTURS. Ir svarīgi, ko cilvēks ēd. Tiek uzskatīts, ka ekstrasensorās spējas labāk izpaužas tiem, kas atturas no gaļas ēdieniem. Vispār tas tā nav — gaļa kā tāda šo spēju attīstību netraucē, gluži vienkārši tie gaļas produkti, ko vidusmēra cilvēks lieto, diezgan bieži ir nekva­litatīvi, veci. Apvītušus salātus vēl var ēst, bet vecu desu? Diemžēl vairums cilvēku ir tā pieraduši pie nekvalitatīviem gaļas ēdieniem, ka pat nevēlas neko labāku, ļa jūs ēdat ga­ļu — tai noteikti jābūt ļoti svaigai, pareizi sagatavotai.

Ieteicams lietot uzturā pēc iespējas vairāk dārzeņu un graudaugu. Pilnībā jāatsakās no konditorejas izstrādāju­miem, kūkām, cepumiem. Sāls un cukurs — pēc iespējas mazāk. Kafija arī nav vēlama, labāk dzert tēju — vēlams zaļo un ne pārāk stipru. Ieteicamas dažādas zāļu tējas — kumelītes, piparmētras, u.c., augļu sulas —, protams, dabī­gās. No alkohola jāatsakās pilnībā, izņēmums varētu būt vienīgi sausie vīni, bet ne pārāk bieži. Turklāt vēlams pro­duktus pēc iespējas mazāk jaukt kopā. Vēl ēdienkartē ie­kļaujams dabīgais medus, rozīnes, rieksti. Nedrīkst pārēsties! Laiku pa laikam jāievēro atslodzes dienas. Jāizšķir divi da­žādi jēdzieni — badošanās un atturēšanās no ēšanas. Ne­viens dzīvnieks labprātīgi nebadojas, taču jūs noteikti būsiet ievērojuši, ka slimi dzīvnieki pārstāj ēst (bet ne dzert). Bado­šanās iesākas tad, kad organismā izbeidzas no ārpuses pienā­košo pārtikas vielu rezerves, parasti tas notiek pēc 4 — 6 ne­ēšanas dienām. Šādi nelieli gavēņi attīrīs jūsu organismu, ļaus tam atpūsties, jo gremošanas process arī prasa enerģiju, lomēr jāatceras, ka dažu slimību gadījumā atturēšanās jūsu kaiti var tikai saasināt, tāpēc iesākumā būtu jāgriežas pie ārsta dietologa. Iespējams arī daļējs gavēnis — atteikšanās no viena vai vairākiem produktiem. Bez tam šāda atturēša­nās nostiprinās jūsu gribasspēku. Tomēr ēšanas režīma iz­mainīšana vien vēl jūsu garīgo attīstību neveicinās. Pārmērī­ga badošanās var novest pie pilnīgi pretēja rezultāta!

JOGA, FIZISKIE VINGRINĀJUMI

Daudzi cilvēki uzskata, ka "garīguma" kultivēšanai obli­gāti nepieciešams nodarboties ar kādu no Austrumu jogas sistēmām. Tas taču ir tik eksotiski un noslēpumaini! Īstenībā tas, ko mēs parasti saprotam ar vārdu "joga", ir tikai neliela daļa no veseluma, kuru grūti aplūkot sadalītā veidā. Cilvē­kam, kas vēlas nodarboties ar kādu no indiešu jogas sistēmām, būtu jāapgūst arī Indijas vēsture, filosofiskās un reli­ģiskās sistēmas, pilnībā jāiejūtas šīs kultūras mentalitātē. Bez tam viņam būtu arī jāatrod zinošs skolotājs. Joga — tā ir sena, izsmalcināta māksla, pasaules uzskats, kas veidojies mums visai neierastos apstākļos, tādēļ jogas adaptācija Zie- meļeiropā ir visai problemātiska. Pastāv pat uzskats, ka jogas vingrinājumi ir kaitīgi eiropiešu ķermeņiem, kas gan gluži neatbilst īstenībai.

Tomēr fiziska aktivitāte cilvēkam ir nepieciešama. Fiz­kultūra saprātīgās devās paaugstina cilvēka enerģētisko lī­meni. Fizkultūra, kustības māca cilvēkam izjust un kontro­lēt ķermeni.

SEKSS

Šodien nav iespējams uzrakstīt grāmatu, nepieskaroties šai tēmai. Nu kā tad bez tā!

Sekss ir cieši saistīts ar cilvēka personību kā veselumu. Tas, kādi esam seksā, lieliski parāda, kādi mēs vispār esam dzīvē. Nav kaut kāda seksa paša par sevi, to nevar aplūkot atrauti no personības, cilvēku savstarpējām attiecībām. Mal­dīgi ir domāt, ka sekss ir tikai fizisku vingrojumu kopums — pietiek pārzināt visus paņēmienus, un jūs būsiet labs ar visiem un pasargāts no visa.

Seksuālā enerģija ir tā pati enerģija, ko cilvēks izmanto jaunradē, darbā ar sapņiem, dziedināšanā. Svarīgi ir prast šo enerģiju transformēt, sublimēt. Tai piemīt milzīgs spēks, kas, aplami izmantots, var jūs pilnībā sagraut. Ikvienam zināms, ka nekārtīga dzimumdzīve noved pie dažādām sli­mībām. Bet bez šī tūlītējā efekta šāda dzimumdzīve stipri ietekmē arī cilvēka Karmu. No sifilisa un gonorejas jūs spē­siet izsargāties, ja vien lietosiet prezervatīvus, bet tas nepa­sargā no nevēlamas Karmas uzkrājumiem. Jūs varat zaudēt enerģiju, jūsos var uzkrāties negatīva, postoša Karma. Kā neizbēgamas sekas jūsu raksturā var notikt nevēlamas iz­maiņas. Seksuālā saskarsme — tā ir enerģijas apmaiņa ar otru cilvēku, nevis nevainīga "glāze ūdens". Ja jūs to darāt nekontrolēti, "pa labi, pa kreisi", jūsos var izveidoties tāds enerģētiskā vampīrisma paveids, kura gadījumā jūsu pozitī­vā Karma var tikt apmainīta pret partneru negatīvo Karmu. Melnās maģijas rituālos tiek izmantots tieši šis "seksuālā vampīrisma" paveids. Tamlīdzīgas prakses ar laiku noved pie fiziska un garīga pagrimuma un enerģijas izsīkuma.

Viss nupat sacītais tomēr nebūt nenozīmē, ka topošais "garīgais meklētājs" nedrīkst vispār ar seksu nodarboties. Vienkārši tam, tāpat kā visam citam, jānotiek "ar mēru", un tad, ja jūs un jūsu partneri vieno noturīgas, stabilas at­tiecības. Ja šādu attiecību nav, tad cilvēkiem parasti ir tiek­sme mocīt sevi un otru cilvēku ar tādām slimīgām emocijām kā greizsirdība, vēlme pakļaut, valdīt. Šīm nevēlamajām jū­tām ar seksu pašām par sevi nekāda sakara nav, tomēr seksa klātbūtne to visu pastiprinās. Rezultātā jūs zaudēsiet ener­ģiju-

Parasti, "nodarbojoties ar seksu", cilvēki risina kādus savus jautājumus, tai skaitā arī karmiskas problēmas, un ļoti reti pievērš uzmanību otra cilvēka problēmām.

Tādā gadījumā sekss cilvēkam ir:

• veids, kā izvairīties no vientulības;

• mīlestības apliecinājums konkrētajam partnerim;

• mīlestības apliecinājums cilvēkam kā tādam;

• veids, kā piesaistīt partnera uzmanību;

• veids, kā iepazīt partneri;

• piedzīvojums, izklaide;

• atbrīvošanās no stresa;

• pašapliecināšanās veids;

• atriebība kādam citam cilvēkam (iepriekšējam part­nerim).

Gadījumā, ja cilvēks risina partnera problēmas, sekss ir:

• pēcnācēju radīšana;

• veids, kā palīdzēt otram cilvēkam apliecināties;

• ārstēšana no frigiditātes vai impotences;

• sakrāla vai kāda cita rituāla izpildīšana;

• otra cilvēka kompleksu ārstēšana.

Tāpēc esiet uzmanīgi — jūsu seksuālā dzīve būs līdzsva­rota tikai tādā gadījumā, ja tajā nedominēs egoisms.

Rūta Kalniņa

Kā kļūt par ekstrasensu

Eņģeļu skaņas

Pēc jūsu lūguma lieliskās Eņģeļu skaņas ziņo jūsu balsij dziednieciskās īpašības: viņas nomierina un palīdz jums un citiem cilvēkiem. Ja jūs dziedat šo dziesmu, uzdungojat melodiju, uzsvilpojat kaut kādu melodiju vai spēlējat uz instrumenta, Eņģeļi piedod jūsu izpildījumam vajadzīgās vibrācijas un izmanto tās priekš Dievišķā uzdevuma izpildījuma.

Mana meita Lorena apmeklē muzikālās nodarbības un solfedžo. Eņģeļi vienmēr palīdz viņai, un enerģijai, kas plūst no viņas nodarbībās, piemīt sevišķs spēks. Skaņas, atbilstoša sirds centram, „a”.

Pēc meitas vārdiem, izdziedot tos, mēs atveram sirdi un ielaižam sevī Eņģeliskos spēkus.

Paliekot vienatnē ar sevi, uzmanīgi parīvējiet krūšu kurvja centru — tieši tur atrodas sirds centrs — un palūdziet Eņģeļus atvērt jūsu sirdi. Pēc tam paceliet abas rokas un nodziediet skaņu „a”. Dziedāšanas laikā smaidiet un atmetiet galvu atpakaļ.

Vēl labāk dziedāšanas laikā saņemties aiz rokām ar citiem cilvēkiem un pieaiciniet Eņģeļus pievienoties jūsu korim. Paceliet rokas un nodziediet „a”. Turpiniet tā trīs reizes, Pie noteikta skaita dziedājušo jūsu balsis skanēs tā, it kā jūs atrastos baznīcā.

Iegremdēties Eņģeļu skaņās — brīnišķīgs veids savienot sevi ar Debesu enerģētiku. Darās tas tā: kāds nostājas centra vidū vai apsēžas pie sienas. Vēlāk jūs lūdziet Eņģeļus izmantot jūsu balss vibrāciju, lai cilvēks centrā saņemtu iespējas, kuras nepieciešamas viņam no Debesu skata punkta. Pēc tam visi sāk dziedāt, adresējot skaņas Eņģeļiem. Un kolektīvam rodas maģiskas darbības sajūtas. Dotais vingrinājums, protams, to var darīt arī pārī, ja rodas tāda iespēja.

Vēl daudz iespaidīgāku efektu sniedz cilvēka vārda izdziedāšana. Ja jūs to darāt ar mīlestību, jūsu balss virza Eņģeļu skaņas pie citu izdziedināšanas. Jūs izvēlaties savu vārdu vēl līdz dzimšanai un telepātiski iedvesmojat to saviem vecākiem — tā viņi arī jūs nosauc. Vārda skaņas vibrācijas iespaido jūsu dvēseli ikreiz, kad jūs nosauc. Ja vārdu izrunā ar naidu vai nosodīšanu, dvēsele saņem ziņas par to, kad viņas misija ir smaga. Tādā gadījumā jūs paši meklēsiet priekš sevis grūtības dzīvē.

Bet kad jūsu vārdu izdzied ar mīlestību cilvēki vai Eņģeļi, jūs saņemat modrības un iedvesmojuma lādiņu.

Vienreiz es vadīju lielu semināru Dublinā, un pēkšņi Eņģeļi piedāvāja man paaicināt uz skatuves cilvēkus ar patīkamām balsīm. Mani pārsteidza tāds daudzums, kas izteica vēlēšanos — ļoti daudz cilvēku virzījās uz skatuves pusi, līdz pēdējam piepildot skatuvi. Esmu pārliecināta, kad tieši Eņģeļi tos atsūtīja dziedāt.

Pēc tam es cilvēkiem auditorijā piedāvāju iedomāties, it kā viņi ir kanāls, pa kuru būs translēta Eņģeļu dziedāšana. Cilvēkiem uz skatuves bija jāsaņem no Eņģeļiem Gaisma un virzīt to uz sēdošajiem zālē, it kā peldinātu tos Eņģeliskās skaņās.

Visi nolēma izpildīt „Brīnišķīgo Dieva svētību”. Kamēr ilga dziedāšana, visus ieskāva koša zeltīta gaisma, cilvēki izjuta, kad Eņģeļi dzied ar viņu balsīm. Es sēdēju zālē un uzņēmu šo enerģiju — tas bija pats neparastākais un neaizmirstamākais piedzīvojums.

No šīs dienas Eņģeļi divas vai trīs reizes lūdza mani atkārtot šādu rīcību. Es nekad neieplānoju to — viss notiek negaidīti un izsauc prātam neaptveramas izjūtas. Un tā, kad jūs dziedat, palūdziet Eņģeļus dziedāt kopā ar jums un ar jūsu balsi.

Pie Sargeņģeļa var vērsties pēc palīdzības dažādiem veidiem. Pamēģiniet izdziedāt skaņu, sakoncentrējieties uz kādu vēlēšanos vai sapni, un piesauciet Eņģeļus uzlādēt to ar enerģiju.

Jūs obligāti saņemsiet gaidāmo rezultātu, ja palūgsiet Erceņģelim Mihaīlam pārraut saites, kuras saista jūs ar kādu vai kaut ko. Izdziediet lūgumu par atbrīvošanos un iedomājieties virves, kuras tura jūs, pēc tam palūdziet Erceņģelim Mihailam pārraut šīs virves. Jūs redzēsiet, jums viss izdosies.

Lielisks piemērs izdziedināt bērnu, kurš atrodas mātes miesās, — palūdziet Eņģeļiem ieskaut to apskāvienos. Sajūtot vai iedomājoties šādu ainu, sāciet ar maigumu izdziedāt bērna vārdu. Eņģeļu mīlestība iesūksies caur jums līdz auglim un atbrīvos to o slimības.

Zemāk es piedāvāju Lorenas meditāciju, kura ļauj nodibināt kontaktu ar Eņģeliskām skaņām un dziedināšanas Erceņģeļiem. Ar panākumiem to var veikt kā viens tā arī grupā.

Lorenas Eņģeliskā meditācija:

1. Iededziet sveci, apsēdieties ērtāk, iztaisnojiet muguru vai atbalstiet to pret kaut ko, ja tas ir nepieciešams.

2. Atslābinieties uz dažām minūtēm, vērojot trīcošo liesmu.

3. Klusām trīs reizes izrunājiet „Aum” un izjūtiet ŠĪS senās Mantras rezonansi, kura ieskauj jūsu ķermeni.

4. Aizveriet acis un iedomājieties, kad redzat sveces liesmu. Pietuviniet to savai sirdij, lai sveces liesma iedegtu garīgo uguni jūsu sirdī.

5. Izjūtiet, kā no priekiem dzied jūsu sirds.

6. Ļoti klusi un uzmanīgi piesauciet savu Eņģeļus ar skaņu „o-o-o”. Iedomājieties, kad viņi ir blakām, iesaistiet viņu smieklus un spēku pie uguns jūsu sirdij. Lai viņu dziedāšana pievienojās jūsējai.

7. Atcerieties: Eņģeļi smaida no tā, kad jūs vēršaties pēc palīdzības pie viņiem. Viņi ieskauj jūs un ir gatavi uz sadarbību.

8. Piesauciet aizsardzībai Erceņģeli Mihaīlu un Erceņģeli Džofīlu, lai dāvātu jums gudrību un apgaismotu jūsu sirdi un apziņu.

9. Palūdziet Eņģeļiem nodziedāt kopā ar jums, lai jūsu sirds atvērtos pretim bezierunu mīlestībai. Dziedot skaņu „a-a-a”, iedomājieties, kad jūsu sirds kļūst lielāka un viņā ieplūst rozā mīlestības stars, ko sūta jums Eņģeļi, kuri ieskauj jūs. Lai šī mīlestība uznes augšā jūs un atbrīvo jūs.

10. Mīlestība un gaisma, kura ieskauj jūs, dod nespējamas iespējas izmantot Eņģeļu enerģiju dziednieciskiem mērķiem. Izvēlieties paši, kur nosūtīt ŠO enerģiju. Savās domās nostādiet priekšā cilvēku, apstākļus vai situāciju, uz kuriem jūs vēlaties nosūtīt gaismu. Iedomājieties, kad situāciju vai cilvēku kopē Erceņģels Mihaīls un Džofīls, un sūtiet zaigojošu zeltītu gaismas staru tieši turp.

11. Palūdziet Eņģeļus dziedāt viņu balsī. Sāciet ar skaņu „ai” un piesauciet eņģeļus dziedāt caur jums. Lai šī vēlme mainās pēc eņģeļu vēlmēm. Ļaujiet vadīt sevi: lai kādu skaņu jūs neizdotu, tā būs pilnīga. Iedomājieties, kad jūs saņemat un absorbējat dziednieciskās skaņas.

12. Kad process noslēdzas, domās novirzieties no šīs situācijas, apstākļiem vai arī no tā cilvēka, kuru jūs tik tikko dziedinājāt. No jauna sakoncentrējieties uz Eņģeļiem, kuri atrodas līdzās jums. Pateicieties viņiem par palīdzību un ieklausieties, vai nedos viņi jums jaunu norādījumus.

13. Pārliecinieties, kad jūs cieši turaties pie zemes. Pavedieni no jūsu kājām sniedzās zemes dzīlēs, Mātes – Zemes sirdī. Izjūtiet, kā iziet no viņas enerģija un saplūst ar jūsējo, atbalsta un nostiprina jūs.

14. Atveriet acis un no jauna paskatieties uz sveču liesmu. Izjūtiet prieku sirdī. Un beigās nopūtiet sveci, nosūtot gaismu tam, ko jūs centāties izmainīt.

Jūsu rīcība

Ar mīlestību izdziediet tā vārdu, kuram smagi. Palūdziet Eņģeļus ieskaut šos cilvēkus savos apskāvienos. Vairāk par visu šādi mēri palīdz gadījumos ar autoritāriem līderiem un agresīviem režīmiem. Tā viņiem tiek piešķirta iespēja atvērt sirdi pretim pārmaiņām.

Sakoncentrējiet uzmanību uz negatīvo enerģiju kur ir nepieciešama attīrīšana. Sāciet uzdziedāt melodiju un pēc tam nosūtiet turp Eņģeļus, lai ar viņu starpniecību jūsu skaņas pārveidotos attīrošajā enerģijā.