Vērtēšana un nosodīšana

Vai tad nav jāpamana un jānorāda, ja kāds rīkojas nepareizi?

  

Tu jau zini, ka neierobežota cilvēku (ieskaitot sevi pašu) un situāciju akceptēšana ir priekšnosacījums tam, lai tu dzīvotu iekšējā mierā un realizētu savu spēku.

Nemitīga sevis un citu vērtēšana ir milzīgs šķērslis ceļā uz neierobežotu akceptēšanu.

Vērtējumus veido tavi priekšstati par pareizo un nepareizo. Taču šajā pasaulē nav iespējams viennozīmīgi definēt, kas ir pareizs un kas - nepareizs! To, kas tev šķiet pareizs, citi var uzskatīt par nepareizu. To, kas tev šķiet pareizs šobrīd, tu pats varbūt uzskatīsi par nepareizu vēlāk, kad būsi guvis lielāku pieredzi. Ikviens cilvēks konkrētā situācijā dara to, ko viņš uzskata par pareizu.

Neviens neveic kādu darbību, uzskatot to par nepareizu.

Viedokļi var atšķirties, bet tas nemazina tavas un citu cilvēku tiesības rīkoties pēc savas izvēles. Ja tev nepatīk citu rīcība vai šī rīcība tevi negatīvi ietekmē, tu vari vienkārši pārtraukt attiecības ar viņiem vai arī, ņemot vērā notikušo, sagatavoties turpmākajām tikšanās reizēm.

Tas, ko tu uzskati par patiesību, tev šķiet esam patiesība. Taču citi šo pašu situāciju uztver atbilstoši savai pasaules izpratnei, un tā ir viņu patiesība. Turklāt neviena no abām šīm patiesībām nav nepareiza. Kad Indijas iedzīvotāji domā, ka šobrīd ir diena, ASV iedzīvotāji domā, ka ir nakts. Tikai tad, ja cilvēki ir ieguvuši pilnīgas zināšanas par Zemi un Saules sistēmu, viņi saprot, ka šāda situācija ir iespējama. Līdzīgā veidā — caur pieredzi un zināšanām — tu iemācies izprast citu cilvēku skatījumu. Pasaulē nepastāv absolūti pareizais un absolūti nepareizais. Ikviens cilvēks rīkojas tā, kā viņam šķiet pareizi, tādēļ nav nekādas vajadzības izteikt savu vērtējumu par citu cilvēku rīcību.

Tieši nepietiekama sevis akceptēšana liek tev kritiski vērtēt sevi. Aptverot, ka kādā situācijā esi rīkojies nepareizi, tu izjūti vainas apziņu un nepatiku pret sevi. Ja ļausi šīm negatīvajām enerģijām vairoties, tās atņems tev iekšējo mieru un laimes izjūtu. Tā vietā, lai izteiktu vērtējumus par sevi un savām rīcībām, tev vajadzētu mācīties no pieredzes un censties uzlabot situāciju.

Tieksme vērtēt citus rodas no nespējas pilnībā akceptēt sevi. Daudzi cilvēki tiecas salīdzināt sevi ar citiem, un, ja iedomājas, ka ir sliktāki, cieš no mazvērtības kompleksa.

Tomēr viņi turpina salīdzināt sevi ar citiem, lai noskaidrotu, vai tomēr nav labāki. Un tad, lai apslēptu savu mazvērtības kompleksu, nostiprina sevī pārākuma kompleksu.

Jebkurš komplekss - vienalga, mazvērtības vai pārākuma — tikai sarežģī dzīvi. Ja tu vienkārši priecāsies, ka esi tāds, kāds dabiski esi, un neierobežoti mīlēsi sevi, tu nejutīsi nepieciešamību vērtēt un nosodīt citus. 

Radītājs nekad nenosoda tevi. Tad kāpēc tas būtu jādara tev?

Prasības un atbrīvošanās

Vai nav dabiski, ka tiem, ar kuriem es kontaktējos,

ir savas cerības un prasības attiecībā uz mani?

  

Nepamatotas cerības, gaidas un prasības attiecībā pret partneri parasti ir viens no galvenajiem nesaskaņu iemesliem attiecībās. Partnera cerības un prasības nemanāmi iezogas tavā apziņā un veicina laimes vai nelaimes izjūtas rašanos. Tiesa, partnera prasību ietekme lielākoties ir atkarīga no tevis paša - cik lielu varu tu tām dod.

Ja ceri kaut ko sagaidīt no partnera, šīs gaidas ir saistītas ar šaubām. Šaubas provocē neveiksmīgu rezultātu, savukārt neveiksmīgs rezultāts dara tevi nelaimīgu. Turpretī, ja tu patiešām gribi kaut ko un zini, ka esi to pelnījis, tas noteikti atnāks pie tevis. Tu nešaubies par labvēlīgu rezultātu un tādu arī saņem.

Cilvēki, kas kaut ko gaida no citiem, patiesībā nav pārliecināti par sevi. Piemēram, vīramāte, kas ļoti cer sagaidīt cieņpilnu attieksmi no vedeklas, nemaz nav pārliecināta, ka ir pelnījusi šādu cieņu; pretējā gadījumā viņa to saņemtu dabiski. Ja vecāki cer, ka viņu dēls būs labākais skolnieks klasē, patiesībā viņi nav par to pārliecināti. Sieva, kura nemitīgi gaida dārgas dāvanas no vira, patiesībā nav droša par sevi — viņa nav pārliecināta, ka ir pelnījusi vīra mīlestību. Tā vietā, lai sūtītu spēka informācijas paketes savu vēlmju objektam, šie cilvēki tērē savu enerģiju, lemjot par vēlmes piepildīšanās iespējām un šauboties, vai tas notiks. Šādas prasības rada daudz lielāku kaitējumu nekā labumu.

Nespēja akceptēt esošo situāciju rada pārmērīgas cerības un prasības.

Bieži vien vecāki, kuri jaunībā nav sasnieguši savus mērķus, izmisīgi alkst redzēt, kā viņu bērni sasniedz tos savā dzīvē. Šie vecāki nespēj akceptēt domu, ka dzīve, kādu viņi šobrīd dzīvo (lai kāda tā būtu), ir viņu pašu veidota. Tāpat viņi nespēj saprast, ka bērns veic savu esamības ceļojumu pa savu īpašo ceļu, tāpēc viņš varētu gūt lieliskus panākumus kādā citā jomā, nevis tajā, ko vecāki viņam izraudzījušies. Ja ceļš, ko vecāki izvēlējušies bērnam, neatbilst tam, pēc kā tiecas bērna dvēsele, problēmas parādīsies gan bērna, gan vecāku dzīvē.

Tu atrodies šajā pasaulē, lai ietu savu ceļu, vienlaikus veidojot attiecības ar citiem. Tu izpildi kādu mērķi ar tevi saistīto cilvēku dzīvē. Tomēr nereti tavu rīcību nosaka tas, ko, tavuprāt, citi gaida no tevis. Reizēm apkārtējie paši pauž tev savas cerības un prasības, reizēm tu — pamatoti vai nepamatoti — pieņem, ka šādas prasības pastāv. Taču laimes izjūta rodas tikai tad, kad tu dari to, ko patiešām gribi un ko tev patīk darīt citu labā. Pretējā gadījumā tu vairo aizvainojuma enerģiju sevī. Ja tev tomēr obligāti jāveic nepatīkams darbs, centies atrast tam pārliecinošu iemeslu. Ja šis iemesls būs pietiekami svarīgs, tev būs vieglāk rast sevi sapratni un neierobežotu mīlestību. Tad tu spēsi veikt nepatīkamo darbu labprātīgi, nevis ar nolūku piepildīt citu vēlmes.

Iespējams, arī tu nemitīgi izvirzi sev dažādas prasības, jo tiecies īstenot iedomāto perfektuma koncepciju.

Pieņemsim, ka tu vēlies sasniegt noteiktus mērķus gan personiskajā dzīvē, gan profesionālajā jomā. Ja rīkojies ar pilnīgu pārliecību par sevi un ticību šiem mērķiem, tu tos sasniedz. Taču, ja reālie rezultāti atšķiras no iecerētajiem, tev ir grūti tos akceptēt un tu sāc vērtēt sevi. Daudz labāk būtu akceptēt rezultātus, ko pats esi radījis, mācīties no pieredzes un izmantot šīs atziņas turpmākajā dzīvē. Tā tu likvidētu stresu, ko radījušas tavas cerības un prasības.

Galvenā un visspēcīgākā pozitīvās enerģijas forma — neierobežota mīlestība pret sevi un sevis akceptēšana —  iznīcina jebkādu vajadzību pēc prasībām.

Pārmērīgas cerības un prasības nomāc, toties mīlestība — atbrīvo.