Mūsdienu ģimenē ir daudz "klupšanas akmeņu". Viens no tiem, pret kuru sadrūp daudzu pāru mīlestība, ir žūpošana. S. Konovalovs ieteic pievērst uzmanību tam, kā šī žūpošana sākas. Ja laulātais cilā pudeli jau pirmajā jūsu kopdzīves gadā un vēl atklājas, ka arī agrāk viņš ar to aizrāvies, tad faktiski nav nekādu izredžu veidot ar viņu normālu dzīvi. Viņš žūpošanu vairs neatmetīs uz brīnumu neceriet. Nepalīdzēs nedz kodēšana, nedz iešūtas ampulas, nedz kas cits. Ja tik spēcīgas jūtas kā mīlestība cilvēku nespēj apturēt, tad viņu neapturēs vairs nekas.
Protams, katram likumam ir izņēmumi, dzīvē gadās arī brīnumi. Bet sievas (dažkārt arī vīri), kas cer uz brīnumu, parasti kļūst, maigi izsakoties, par zaudētājām. Jaunība paiet, bērni, ja arī piedzimst, bieži vien ir slimi, bet dažkārt nepilnvērtīgi, nervu sistēma pavājinās ar katru dienu, uzmācas slimības. Un beigu beigās tieši žūpa vīrs, nevis pacietīgā sieva sarauj laulības saites un aiziet, bet sieviete paliek viena. "Cik gadus viņam ziedoju!" atstātā sieva sūrojas. Bet vai bija vērts? To, ar ko tas viss beigsies, varēja paredzēt jau iepriekš.
Sāka žūpot tūlīt pēc kāzām, žūpoja arī pirms tam, kāds no viņa ģimenes locekļiem arī ir žūpa tā ir negatīva prognoze. Gaidīt un cerēt uz brīnumu šādā situācijā ir bezjēdzīgi. To apliecina daudzu tūkstošu sieviešu rūgtā pieredze, par kuru, iepazīstinot ar savu likteni, viņas stāsta savās anketās Doktoram. Lai šī pieredze palīdz vismaz tām, kuras tikko kā uzsāk ģimenes dzīvi un nevar izšķirties: kā rīkoties? Ja negribat iedzīt sevi postā, nešauboties pametiet šādu cilvēku. Citādi viņš tik un tā pametīs jūs, vienīgi tas notiks daudz vēlāk, tad, kad dzīve būs izpostīta.
Ja vīrs (nereti arī sieva), kas nekad nav izrādījis paaugstinātu interesi par alkoholu, sāk dzert, īpaši tad, ja tas notiek pēc kopā nodzīvotiem desmit un vairāk gadiem, tad tas ir sauciens pēc palīdzības. Šādā situācijā nekādā gadījumā nedrīkst cilvēkam pagriezt muguru, nedrīkst viņu "grauzt", strostēt, apsūdzēt. Saprotiet: kaut kas ir noticis! Kaut kas jūsu ģimenes dzīvē ir nojucis, kaut kur radusies plaisa, attiecībām nepieciešams kapitālremonts. Mēģiniet vīru uzvedināt uz sarunu, taču dariet to, izrādot gādību, neuzbāzīgi. Lieciet saprast, ka viņu mīlat un atbalstāt, palīdziet uzsākt sarunu par savām (vai jūsu kopīgajām) problēmām un jūtām. Tikai nekādā gadījumā notikumus nesteidziniet. Ja pirmajā reizē saruna nevedas, bet vīrs nākamajā dienā ierodas mājā "kunga dūšā", nerīkojiet scēnas. Tā jūs visu padarīsit vēl ļaunāku. Dodiet laiku gan sev, gan viņam. Un atcerieties, ka izbeigt attiecības vienmēr ir daudz vienkāršāk nekā tās saglabāt. Sagraut mīlestību var. Bet vai vajag, saduroties ar grūtībām, tūlīt bēgt no mīlestības un izpostīt to, kam ir dievišķa daba?
Protams, savas unikālās dabas dēļ katrs cilvēks ir neatkārtojams. Visiem viena recepte nederēs. Tomēr kaut kādus secinājumus var izdarīt.
Krievijas sievieti pie nemīlama, dažkārt žūpojoša vīra, kurš turklāt pret viņu izturas rupji, tur daudzi materiālie faktori. Varbūt viņai nav darba un vīra alga ģimenē ir vienīgais ienākumu avots, vai arī viņai nav kur dzīvot nevar taču kopā ar bērniem palikt uz ielas. Tāpēc šāda sieviete jūtas kā strupceļā iedzīta dzīve kļūst pilnīgi bezcerīga. Jā, Krievijā sievietei šādā situācijā tagad klājas grūti. Daudzi jautājumi atdiiras pret naudu: jāaudzina bērni, jāīrē dzīvoklis. Izrādās, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā šie jautājumi Krievijā nav atrisināmi. Ko darīt? Pirmām kārtām centieties balstīties pati uz sevi. Jums palīdzēs viss, ko no Doktora grāmatām esat uzzinājusi par cilvēka uzbūvi, par cilvēku savstarpējām attiecībām un mīlestību pret sevi. Jūs savā dzīvē vēl noteikti sastapsit mīlestību. Tas nenozīmē, ka katrā ziņā vēlreiz apprecēsities un šoreiz izveidosit "veiksmīgu" ģimeni. Taču jūs iemīlēsit, ja pati tam nepretosities. Un šī mīlestība var jums dzīvē kļūt par atbalstu un cerību.
Kāds teiks, ka tas ir nedaudz amorāls padoms. Taču par kādu morāli var būt runa, kad cilvēks nonācis bezizejā? Kas viņam palīdzēs? Sabiedrība? Valsts? Nē. Tikai viņš pats. Dažās reliģiskajās sektās uzskata, ka lūgt palīgā medicīnu ir amorāli. Pat tad, ja bērnam, kura vecākiem ir šāds uzskats, jāoperē aklā zarna, tēvs un māte drīzāk ir gatavi samierināties ar bērna nāvi, nevis vest viņu uz slimnīcu. Baisi? Jā. Neticami! Taču viņi savu nežēlību attaisno ar "Dieva gribu". Tomēr arī šādai izdabāšanai ir robežas, kad runa ir nevis par morāli, bet gan par cilvēka veselību. Ir smieklīgi runāt par morāli, ja iet bojā radības kronis cilvēks. Augstākās morāles vērtības ir tieši mīlestība un veselība.
Tieši ģimenē vairāk nekā jebkur citur nedrīkst aizmirst savstarpējo attiecību galveno likumu: sāc ar sevi! Izlīdzinot un atveseļojot savu informatīvo lauku, cilvēks tādējādi ietekmē attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem un pirmām kārtām, protams, ar vistuvākajiem cilvēkiem ģimenes locekļiem. To nedrīkst aizmirst. Ja jūs nomierināsities, ielaidīsit sirdī lēnprātību, apslāpēsit naidu, lepnumu un uzbudinājumu, jūsu Smalkā ķermeņa un augstāko ķermeņu vibrācijas mainīsies, bet tātad mainīsies arī mijiedarbība starp šiem ķermeņiem un jūsu mājinieku augstākajiem ķermeņiem.
Simtos anketu par savu likteni stāsta pacientes, kuru vīri vai dēli atbrīvojušies no alkohola atkarības. Pavisam nesen Doktora pacienti seansa laikā, kā mēdz teikt, no pirmavota dzirdēja kādas sievietes stāstījumu par to, kā viņa ar Radīšanas Enerģijas palīdzību izglābusi savu dēlu no narkomānijas. Un to visu viņi abi paveikuši patstāvīgi. Jūs taču saprotat, ka nav iespējams panākt, lai žūpībai nodevies cilvēks apmeklētu klīniku, kur viņu no šā postošā ieraduma atbrīvos. Parasti šādi cilvēki lielākoties nemaz nevēlas atbrīvoties no savām tieksmēm.
Tomēr tuvinieku izveseļošanās notiek. Notiek, pateicoties tam, ka mainās izveseļojas viena ģimenes locekļa informatīvais lauks, bet tātad pārveidojas daudzās saites, kas vieno radiniekus. Protams, tas notiek tikai tajās ģimenēs, kur sieva (vai māte) vēl nav nolaidusi rokas, nav zaudējusi mīlestību. Pareizāk sakot, kur mīlestību savās liesmās nav izpostījis naids, kas pārņem ikreiz, kad vīrs atkal ierodas piedzēries.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru