Ikdienas rosībā mēs nepievēršam vērību kādai parādībai, kuras ietekmi toties jo bieži izjūtam uz savas ādas. Visi mēs savā starpā esam saistīti ar neredzamām saiknēm. Mūs vieno enerģētiskas saites. Cilvēkiem vienmēr ir piemitusi spēja atdot savu un pieņemt svešu enerģiju. Mēs intuitīvi jūtam, ka vieni cilvēki spēj mūs uzmundrināt, bet citi — nomākt, nogurdināt. Pēdējie tad arī ir tā saucamie "vampīri .
Kā no tiem izsargāties?
Viduslaiku okultisma literatūrā ieteiktie līdzekli — ķiploki, pīlādža zari, sidraba lodes, āmuļi — iedarbojas vāji. Iemeslu, kādēļ rodas vampīrisms, ir daudz, bet tos visus var reducēt uz vienu pirmcēloni — zaudēta harmonija cilvēka un apkārtējās vides attiecībās. Tāpēc cilvēks, kurš nespēj gūt enerģiju no apkārtējās vides normālā ceļā, to iegūst uz līdzcilvēku rēķina.
Šī problēma ir plašāk izplatīta, nekā tas daudziem no mums šķiet. Daudzi vampīri paši nemaz nenojauš, ka dzīvo "uz citu rēķina". Viņi pieredzes ceļā noskaidro situācijas un cilvēkus, kas tos uzmundrina, kur tiem ir ērti, un, īpaši nedomājot, tos uzmeklē atkal un atkal.
Tādus ļaudis nosacīti var iedalīt divās grupās — aktīvi agresīvajos un pasīvi noslēpumainajos. Viņu mērķi ir pilnīgi vienādi, atšķiras tikai "darba paņēmieni". Aplūkosim dažus piemērus.
Aktīvi agresīva uzvedība — nekaunība.
Jā — viselementārākā nekaunība, kuras mērķis — izraisīt "donorā" vainas sajūtu vai dusmu uzplūdus: "tev vajag darīt to un to, tavs pienākums pret mani ir…" Cilvēks, kurā reiz izraisīta šāda vainas jeb parādnieka sajūta, jutīsies vainīgs vienmēr un visur — vainīgs vecāku priekšā, vainīgs sievas, skolotāja, policista, pārdevēja priekšā, utt… Sevišķi plaši šis noskaņojums izplatīts mūsu postpadomju vidē. Vainas komplekss rada "kanālu" enerģijas noplūdei, kā arī noskaņo "donoru" uz vampīram "vajadzīgo vilni".
Otrs — pasīvi noslēpumainais tips.
Šie vampīri mīl savus upurus mocīt ar mājieniem, pusvārdiem, nopūtām: "es tā centos tavā labā, bet tu to visu nenovērtē… ", izraisot atkal to pašu vainas sajūtu. Kad tas panākts, vampīrs piekļūst upura enerģijai un apmierināts "barojas" ar to.
Jāsaka uzreiz — "vampīrisms" ir ļoti smaga un bīstama slimība.
Lai no tās atveseļotos, cilvēkam būtiski jāmaina attieksme pret dzīvi, jāpaaugstina savs garīgais potenciāls, jāpārveido personība. To paveikt spēj tikai un vienīgi cilvēks pats. Neviens cits no malas šeit palīdzēt nespēj — jo cilvēka garīgo pasauli izmainīt var tikai viņš pats. Var vienīgi palīdzēt apzināties problēmu, izprast situāciju — un arī tikai tādā gadījumā, ja slimais pats tam ir garīgi nobriedis.
Par liekēdību vampīriem maksāt nākas dārgi. "Ar svešu mantu bagāts nekļūsi" — šis sakāmvārds ir spēkā arī šeit. Pieradums dzīvot uz citu rēķina noved pie traucējumiem biolauka struktūrā, jo vampīri līdz ar svešo enerģiju uzņem ari svešu informāciju, svešas sāpes, domas, slimības. Emocionālajā sfērā tas var novest pie smagas depresijas, bet fiziskajā — pie sirdskaitēm, sākot ar aritmiju un beidzot ar infarktu.
"Pastāvīgie donori" diezgan savdabīgi reaģē uz izteiktu vampīrismu: atgadās dusmu lēkmes (tai skaitā arī vērstas uz absolūti nevainīgām personām), seksuālas novirzes, alkoholisms, narkotikas — tas viss kādu laiku cilvēkam "palīdz savākties", tomēr tamlīdzīga stimulācija sagrauj cilvēka enerģētisko sistēmu un arī noved pie bēdīgām sekām.
Vai pastāv kādi aizsardzības paņēmieni?
Jā, protams. Šīs grāmatas kontekstā jūs jau būsiet sapratuši, ka vislabākā aizsardzība ir neitralitāte, "caurspīdīgums", neiesaistīšanās jebkādās vampīra manipulācijās. Aplūkojot konkrētus gadījumus, kļūst skaidrs, ka vampīri arvien piekļūst "donoru" vājajiem punktiem, proti, — ja donorā pašā mīt ļaunums, bailes, alkatība, tad viņš kļūs sasniedzams kādam vampīram. Tādēļ pēc būtības vampīrismā vainojami paši "donori". Viņi nespēj aizsargāties, jo lielākoties nemaz nevēlas izprast, kas ar viņiem notiek. Bet, lai atbrīvotos no "vampīriem", vispirms ir jāizanalizē notiekošais, energoapmaiņa ar vampīru ir jāpaceļ daudz augstākā, garīgā līmenī.
Tātad — nekā jauna: godīgums, miers, mīlestība. Ja saglabāsiet iekšēju mieru, nesatrauksieties, spēsiet būt neitrāli, vampīrs, pieradis pie citas attieksmes, vai nu nozudīs no jūsu redzesloka vai arī būs spiests pārvērtēt savu attieksmi pret dzīvi — viņam tiks dota iespēja izveseļoties.
Ja enerģijas apmaiņa starp cilvēkiem notiek augstā garīgā līmenī (piemēram, starp garīgu interešu vienotiem draugiem), ieguvējas ir visas procesā iesaistītās personas. Šādām attiecībām raksturīgs patiesums un godīgums, tās prasa godīgu garīgu piepūli. "Tradicionāls vampīrs" barojas no zema līmeņa "vitālās" enerģijas, ko iegūt ir daudz vieglāk, jo tā neprasa garīgu atdevi.
* * *
Dažādu psihotraumu un stresa rezultātā cilvēka biolaukā paliek brūces. Tās vairāk vai mazāk aizvelkas, bet pilnībā nesadzīst un pie mazākā satricinājuma atkal sāk "asiņot". Tādēļ pašaizsardzības nolūkos cilvēks cenšas izveidot sava veida "aizsargbruņas", "čaulu", kurā, kā tam šķiet, viņš jūtas drošībā. Tas nav sliktākais, bet nav arī labākais risinājums. Tamlīdzīgas aizsardzības rezultātā cilvēks kļūst apātisks, vienaldzīgs, viņa jutīgums samazinās.
Tāda aplama čaula atsvešina mūs no citiem cilvēkiem un apkārtējās pasaules. Bez tam tā norobežo mūs arī no mūsu pašu Augstākā Es (nejaukt ar ikdienišķo Ego!), kā rezultātā tiek pazaudēta saikne ar realitāti. Cilvēks kļūst nebrīvs. Šādi cilvēks izveido šauri egoistiskus Egregorus, kas galu galā nomāc šī cilvēka pašrealizācijas iespējas.
Jāpiezīmē, ka garīgās traumas cilvēkiem nenodara nelabvēļi, garīgās traumas rodas paša cilvēka reakcijas iespaidā. Ja cilvēks nevienu neienīst un neapvainojas, viņš ir no tā pasargāts.
Tāpēc vēlreiz: mācieties piedot! To var uztvert divējādi. Bieži vien mēs sakām: es varu piedot, bet es to nemūžam neaizmirsīšu! Tas būtībā nozīmē — nemūžam nepiedošu! Ikdienā cilvēks bieži vien "stumj" aizvainojumu zemapziņā, jo tā ir vieglāk. īstena piedošana ir gatavība atteikties no otra "rīcības" vērtējuma. īsta piedošana "sadedzina" notikušā cēloņus un sekas. Piedodot cilvēks stājas uz t.s. Karmajogas ceļa — savas individuālās karmas uzlabošanas ceļa.
Rūta Kalniņa
Kā kļūt par ekstrasensu
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru