Daba: koki, ārstniecības augi

Pasaulē bez mums un dzīvniekiem dzīvo vēl arī augi. Mēs nepārtraukti izjūtam augu klātbūtni — vai nu tie būtu istabas augi (puķes), vai zāle skvēriņā, vai koki mežā. Dziedināšana ar augu palīdzību zinātniski tiek saukta par fitoterapiju. Augu uzlējumus lieto arī hpmeopātijā, adatu terapi­jā, Austrumu medicīnā. Daudzus no ārstniecības augiem var iegādāties aptiekās, vismaz plašāk sastopamos — kume­lītes, baldriānus, ceļmallapas. Fitoterapija mūsdienās kļūst arvien populārāka, un tam ir savi iemesli. Augi parasti nera­da organisma blakusreakcijas un alerģijas. Tie ir "radniecīgi organismam". Tomēr pilnīgi nekaitīgu augu nav, tāpēc jā­ņem vērā speciālistu ieteikumi. Nepareizi sagatavoti augi var izraisīt saindēšanos. Augus nedrīkst vākt piesārņotā vi­dē — autoceļu malās, rūpniecības rajonos, pilsētās.

Bez tam jāņem vērā, ka ar vienu pašu diagnozi vien ne­pietiek, lai izvēlētos pareizo augu maisījumu. Jāņem vērā arī dažādi blakusfaktori — cilvēka vecums, dzimums, svars utt.

Augi noteikti jāvāc pareizā laikā, un tas ir jādara saudzī­gi. Dažus no augiem iespējams audzēt mazdārziņos — piparmētras, kliņģerītes, kumelītes. Pareizi glabājot, ziedu un lapu derīguma ilgums ir līdz diviem gadiem, bet sakņu — 2 — 4 gadi.

Fitoterapijā pielieto ārstnieciskos preparātus sulas, no­vārījuma, uzlējuma, ekstrakta, pulveru, ziežu, plāksteru vei­dā. Uzskata, ka labāk ir lietot nevis atsevišķi ņemtus augus, bet gan maisījumus, kuros var ietilpt pat līdz 15 komponen­tiem.

Zāles jālieto parasti 25 dienas mēnesī. Cikls ir jāuzsāk jaunā mēnesī, starp veco un jauno Mēnesi labāk ieturēt pārtraukumu. Fitoterapijas pielietošanas gadījumā stāvokļa uzlabošanās parasti notiek otrās nedēļas beigās — trešās nedēļas vidū, pirmās nedēļas beigās iespējama pat veselības pasliktināšanās. Noturīgs efekts rodas, ja zāles lieto ilgāku laikposmu — pusgadu, gadu. Īpaši ieteicams tās lietot pa­vasaros un rudeņos.

Ārstniecības augu kombinācijas var noteikt arī "ekstrasensorā" veidā. Piemēram, pacientam sāp nieres. Jums liekas, ka bez visām pārējām metodēm būtu nepieciešams lietot arī zāļu tējas. Jums ir jāizvēlas starp diviem maisīju­miem — Nr. 1 un Nr. 2. Jūs rīkosieties šādi:

1. Pieņemiet izejas pozīciju.

2. Izsauciet mentālajā ekrānā pacienta simbolu — neit­rālā krāsā.

3. Vispirms pirmo, tad otro augu maisījumu iztēlojieties kā gaismas plūsmas (pievērsiet uzmanību, kā atšķiras to krāsu gammas) un pēc kārtas piepildiet pacienta simbola kontūru ar sajaukuma gaismu.

4. Palūkojieties uz priekšu laikā: kāds izskatīsies pacien­ta simbols pēc 1,2, 3 mēnešiem? Gadījumā, ja kāds no mai- sijumiem pacientam derēs, kontūras nokrāsa paliks nemai­nīga visā "skatāmajā" laikā.

5. Izejiet no meditācijas. Izgaisiniet domformas. Novēr­tējiet iegūto informāciju un meklējiet zāles.

Koki

Jau sensenos laikos pastāvējis koku kults, tos pielūguši. Dažus kokus senās tautas uzskatīja par svētiem — ozolu, priedi, liepu, ciedru. Ozola "aizbildnis" senajiem indoeiropiešiem bija galvenā dievība, kas tika identificēta ar Pērko­nu, DIEVU; senajiem grieķiem — Zevs, slāviem — Peruns, lietuviešiem — Perkuns. Koki tika uzskatīti par orākuliem: pēc to lapu čaboņas pareģoja likteni. Zem svētkokiem upu­rēja dievībām, laulāja.

Dzīvā daba, tai skaitā arī augi, var palīdzēt, ne tikai tos lietojot iekšķīgi, bet arī vienkārši ar savu klātbūtni. Tomēr jāaizrāda, ka pēdējos gadsimtos cilvēks kā suga nodarījis Zemei, visai dzīvajai dabai daudz ļauna. Cilvēks kokus ir cirtis, dedzinājis un kropļojis. Tāpēc koks sveša cilvēka klāt­būtnē ir aizdomīgs, un — pilnīgi pamatoti. Kāpēc lai cilvē­kam būtu tiesības prasīt no koka palīdzību, nedodot neko pretim?

Vislabāk jums palīdzēs koki, kas jūs pazīst, kurus pats esat stādījis, kopis. Ja nu jums nav dārza, kur audzēt kokus, sameklējiet tos, piemēram, kādā valsts mežā, bet tuvojieties tiem pakāpeniski. Lai koki vispirms pārliecinās, ka jūs nenā­kat ar nodomu tos nocirst, lauzt zarus, apdedzināt saknes. Tikai tad, ja jums ar koku būs iedibinājušās labvēlīgas attiecī­bas, varat lūgt tā palīdzību. Tās pats attiecas arī uz citiem augiem un dabu kopumā. Ja apsēdīsieties zem "sveša", tā­tad naidīga, koka un sāksiet meditēt, koks var jums.atriebties par jūsu ciltsbrāļu nodarījumiem.

Katram kokam ir vietas, kur enerģija ir vairāk vai mazāk intensīva. Bez tam dažādām sugām ir dažādi enerģijas ak­tivitātes periodi. Ziemā koku energopotenciāls samazinās — lapu kokiem par 50 — 70 % no vasaras maksimuma, skuju kokiem — par 15 — 25 %. Bez tam pastāv arī diennakts svārstības. Arī enerģijas "raksturs" dažādām sugām var būt visai atšķirīgs.

Tehniskā ziņā enerģijas apmaiņa ar koku nav sarežģīta. Izvēlieties vajadzīgo koku, atrodot vietu, kur ir vairāk ener­ģijas. Apsēdieties pie koka tā, lai mugurkauls saskartos ar stumbru, tāds stāvoklis palīdz stabilizēt centrālās nervu sis­tēmas darbību.

Otrs variants: nostāties pie koka tā, lai ar stumbru sa­skartos vēders un krūtis, bet rokas atrastos uz enerģijas plūs­mas vietas, kājas — abpus stumbram. Šī pozīcija palīdz nostiprināt veģetatīvo nervu sistēmu. Koncentrējieties uz atve­seļošanos!

Nodarbības laikā (ja tā ir sekmīga) varat izjust šādas sa­jūtas — lēna krišana reizē ar koku, prieks bez redzama ie­mesla, pateicība un maigums pret koku, saplūsme ar koka "elpu". Nenodarbojieties ar to vairāk par stundu! "Pārdo­zēšanas" gadījumā jums var parādīties reibonis, svīšana, troksnis ausīs, vājums, redzes apmiglošanās.

Bet tagad īsumā par dažām Biropas Ziemeļos sastopa­majām koku sugām:

KĻAVA

— vislielākās aktivitātes laiks no pkst. 7 līdz 8 no rīta, enerģija — mīksta, gaiši dzeltena, noņem stresu, izlīdzina biolauka struktūru ēteriskā ķermeņa līmenī.

VĪTOLS

— enerģētiskā aktivitāte maksimumu sasniedz no pkst. 18 līdz 20. Arī vītola enerģija ir mīksta, gaiši zaļa, plastiska. Atslābina, dziede garīgās traumas, izlīdzina biolau­ka struktūru.

APSE

— aktivitāte no pkst. 14 līdz 17. Tas ir koks "vam­pīrs", to var lietot liekās enerģijas "nomešanai", tāpat tā noņem arī sāpes, uzbudinājumu, likvidē iekaisumus.

ALKSNIS

— šī koka enerģija ir praktiski vienmērīga, bez īpašām diennakts svārstībām, bet enerģija ir drudžaina, destabilizējoša. To izmanto vienīgi tad, ja nepieciešams pa­nākt kādas hroniskas kaites saasināšanos.

BĒRZS

— visaugstākā aktivitāte no pkst. 5 līdz 9 no rī­ta. Enerģija ir nomierinoša, mīksta, bet spēcīga, tās plūsma veicina čūlu un brūču — ari dvēseles brūču — dzīšanu! Enerģijas krāsa — sidrabaini dzeltena.

OZOLS

— izrāda aktivitāti no pkst. 21 līdz 23. Enerģija ir spēcīga, dzelteni okera nokrāsas, vienmērīga. Pastiprina un stabilizē dažādus cilvēka veselības un dvēseles stāvokļus.

LIEPA

— vislielākā aktivitāte no pīkst. 12 līdz 15. Ener­ģija — viegla, mīksta, samtaina, okera nokrāsā. Palīdz izlī­dzināt biolauka struktūras, it īpaši labi palīdz bērniem līdz 12 gadu vecumam.

PRIEDE

— visaktīvākā no pīkst. 15 līdz 17, tās enerģija ir impulsīva, sekmē smalko ķermeņu harmonizāciju.

VĪKSNA

— aktīva no pīkst. 7 līdz 8 rītā un no pīkst. 17 līdz 18 pēcpusdienā. Enerģija — valkana, stīgra, velkoša, sarkanbrūna, labi palīdz akūtos stāvokļos. "Izvelk sār­ņus" no patogēnajām zonām.

PĪLĀDZIS

— vislielākā aktivitāte ir no pīkst. 18 līdz 20. Septembri iestājas tās gada maksimums. Enerģija ir gaiša, okera brūna, palīdz harmonizēt smalkos ķermeņus, efektīga ari centrālās nervu sistēmas bojājumu gadījumos. Tautas ticējumos minēts, ka šis koks atbaida ļaunus garus.

OSIS

— aktīvs no pīkst. 18 līdz 24. Zeltaini okera nokrā­sas, vienmērīga un harmoniska enerģija. Izlīdzina "iņ" ener­ģiju cilvēka organismā.

KASTANIS

— aktīvs no pīkst. 24 līdz 6 rītā. Enerģija — viegla, gaisīga, pelēksidrabaina; to var izmantot, lai harmo­nizētu "jaņ" kanālus organismā.

PAPELE

— aktīva no pīkst. 8 līdz 20. Enerģija — ne se­višķi spēcīga, toties "velkoša". Arī šis koks ir vampīrs. Līdzī­gi kā caurvējš ievelk sevī visu, ko vien jūs varat atdot — gan to, ko vēlaties, gan arī to, ko nevēlaties, tāpēc esiet uz­manīgi ar šo koku.

AKĀCIJA

— aktīva no pīkst. 10 līdz 19. Papeles enerģijai līdzīga, atšķiras ar to, ka "pievelk" galvenokārt "iņ" ener­ģiju.

* * *

Arī koka izstrādājumi nes sevī attiecīgās koka sugas enerģiju — tiesa gan, vājinātā veidā. Enerģiju var saņemt no jebkura koka izstrādājuma, bet tehnoloģiskās apstrādes procesā šī enerģija pamazām zūd.

Enerģija piemīt ne tikai kokiem, bet arī krūmiem, zālei, ziediem, istabas augiem. Katram no tiem piemīt savs, uni­kāls enerģijas veids, lai gan parasti to enerģija nonāk tikai līdz ēteriskā ķermeņa līmenim. Piedāvājam vēl dažus rak­sturojumus.

ALVEJA

— enerģētiskais maksimums no pīkst. 15 līdz 17. Tās zari, iekārti durvīs un logos, nes mājai svētību un il­gu mūžu.

CIKLAMENE

— Senajā Romā uzskatīja, ka šis augs at­vaira nelaimi. Ciklamene visaktīvākā ir no pīkst. 6 līdz 8 no rīta.

ĶIPLOKS

— aktīvs no pīkst. 15 līdz 16. Aizsargā pret burvestībām, vampīriem.

ĀBELE

— (aktivitātes maksimums no pīkst. 10 līdz 13), kā arī LAURU KOKS (aktivitātes maksimums no pīkst. 12 līdz 17) un RODODENDRS (aktivitātes maksimums no pīkst. 16 līdz 20) tiek uzskatīti par dabiskajiem zibensnove­dējiem.

Ziedi

Uz cilvēku iedarbojas ne tikai augu enerģija, nozīmīga ir ari auga krāsai.

Augi ar spilgti sarkaniem ziediem — rozes, tulpes, flokši, gladiolas — satrauc, aktivizē. Pievienojot spilgtus purpu­ra toņus, šis efekts kļūst vēl izteiktāks. Šāds ziedu salikums veicina darbaspējas, imunitāti, palielina psihisko aizsardzī­bu.

Depresijas (melanholijas) gadījumā ieteicam lietot da­žādus ziedu salikumus — pušķus. Šāds darbs, protams, var notikt arī domformu līmenī. Kā optimālākā "pretdepresijas buķete" būtu ieteicams rožainu (acālijas, asteres, hor­tenzijas, lefkojas, pelargonijas) un oranžu (kliņģerītes, tul­pes) ziedu salikums.

Nervu sabrukuma gadījumā pielietojama buķete, kas sastāvētu no zeltaini dzelteniem ziediem — tās varētu būt krizantēmas, prīmulas, narcises, dzeltenās tulpes.

Vēl jāpiebilst, ka dažādi cilvēki ziedus uztver dažādi. Vīrieši dod priekšroku zilas krāsas ziediem. Bērnu gaume mainās līdz ar vecumu: 4 — 9-gadīgiem patīk spilgti sarkani un oranži ziedi, 10 — 12-gadīgiem — sarkani, dzelteni, zaļi krāsu salikumi. 13 — 16-gadīgiem jauniešiem vairāk tīk zili un oranži ziedi, bet 17— 19-gadīgiem — sarkanīgi oranžās nokrāsas. Sievietes dod priekšroku sarkaniem okera toņiem.

Rūta Kalniņa

Kā kļūt par ekstrasensu