DZIMUMAPARĀTA ATTĪSTĪBAS ANOMĀLIJA, PIEDĒKĻU TRŪKUMS

Ir pilnīgi skaidrs, ka tad, ja nav olnīcu, olvadu vai tiek konstatēta dzimumaparāta anomālija, diag­noze "neauglība" ir gan acīmredzama, gan būtībā nozīmē sievietei spriedumu uz visu mūžu. Pat tad, ja sieviete ir ļoti skaista, gudra, labi audzināta vai, beigu beigās, bagāta, no šā nepilnvērtības kom­pleksa viņa neatbrīvosies nekad. Un reti, ļoti reti sastopami laulātie pāri, kuriem pat tad, ja nav bērnu, izdodas saglabāt mīlestību un ģimeni, har­moniju un cieņu vienam pret otru visas dzīves garu­mā. Turklāt visi ļoti labi zina, ka mūsdienu tradicio­nālā medicīna, lai cik brīnišķīgi ķirurgi un tehno­loģijas ir tās rīcībā, nespēj šo problēmu atrisināt. Atliek tikai samierināties.

Taču ne jau visi spēj ar to samierināties. Ir sie­vietes, kuras turpina sapņot par bērniem. Tieši par saviem bērniem. Tādas sievietes nāk arī pie mums. Viņu ir ļoti, ļoti maz, tādēļ man nav tiesību izdarīt statistisko analīzi, taču es tomēr minēšu piemērus, kas ilustrē viņu virzību pa izveseļošanās ceļu, tāpēc ka rezultāti jau ir. Un šie rezultāti spilgti apliecina Radīšanas Enerģijas lauka ietekmē esoša orga­nisma patiesi brīnumainās iespējas.

Slimības vēstures

No slimības vēstures nr. 1016406 (dzimšanas gads 1971.): "Mīļais Sergej Sergejevič! Apmeklēju 18. ārstniecības ciklu. Reiz sapnī redzēju Jūs pavisam jaunu un ar tieši tādām pašām brūnām acīm, kādas ievēroju, kad biju pie Jums piegājusi, lai pateiktos.

Man ir dzimumaparāta attīstības anomālija. Kreisās olnīcas nav kopš dzimšanas, labais olvads izskatās pēc saites, lielākā daļa labās olnīcas tika izoperēta cistas dēļ 19 gadu vecumā. Rezultātā labais olvads pastāvīgā hroniskā iekaisuma dēļ ir pilnībā salipis un kļuvis ne­caurlaidīgs. Papildus tam vēl ir dzemdes kakla erozija un dzemdes kakla saliekums, endometrioze un, pro­tams, neauglība. Jūs nevarat ne iedomāties, kādas sāpes visu šo laiku esmu izcietusi, kā esmu mocījusies, cik slikti man ir bijis. īpaši kritiskajās dienās, kad ļoti sāpēja galva un vēdera lejasdaļā bija griezīgas sāpes…

Kad vēl pievienojās endometrioze, asiņošana ne­mitējās ne uz mirkli asinis lēni plūda no manis projām. Mani ārstēja ar hormoniem, antibiotikām, pretiekaisuma preparātiem. Reiz 24 gadu vecumā mani sakarā ar asiņošanu aizveda ātrā palīdzība. Slimnīcā izdarīja tīrī­šanu, bet sāpes nemitējās…

Man vairs nebija kur likties, man neviens nespēja palīdzēt, un es atnācu pie Jums.

Mīļais Sergej Sergejevič! Man vairs nesāp galva, nemaz nesāp. Paldies, mīļais Doktor, esmu tik priecīga. Bet ārstēšanās rezultāti man ir šādi: KREISĀ OLNĪCA IZAUGUSI, kreisā olvada caurlaidība atjaunojusies par 50 procentiem, labais olvads kļuvis caurlaidīgs, dzemdes kakla erozijas nav, kuņģis vairs netraucē. Ļoti gribētos iet pie Jums pastāvīgi, bet man izdodas apmeklēt divas trīs sērijas gadā, jo es ierodos ar lidmašīnu no ārze­mēm tur šādas slimības neārstē. Es ļoti labi jūtos pie Jums, man nekur nav tik labi kā Jūsu seansos. Esmu pārvērtusies, Jūs esat uzdāvinājis man pašai sevi. Pa­teicos Dievam par tikšanos ar Jums.

Sanktpēterburgā 15. 12. 1999. g."

Es zinu, ka jau nākamgad viņai, manai stiprajai un brīnišķīgajai pacientei, piedzims pirmais bērns. Viņa, šī sieviete, gan ārēji, gan iekšēji ir ļoti skaista, un es domāju, ka arī bērni viņai būs tikpat skaisti, turklāt arī veseli… Es allaž domāju par tām sievietēm, kuras pametušas ārstēšanos pie mums, jo viņām likās, ka no viena pilsētas gala līdz otram galam ceļš ir tik tāls. Viņām ir nevis tālu jābrauc, bet daudz jāaug, lai kļūtu par tādām sievietēm, kas savas laimes vārdā ar lidmašīnu lido pie manis no ārzemēm vai Tālajiem Austrumiem.

No slimības vēstures nr. 1016322 (dzimšanas gads 1954.): "Godātais Doktor, Sergej Sergejevič, esiet sveicināts! Kad rakstu Jums, tūlīt uzlabojas garastā­voklis, aizmirstu visu slikto. Beidzu apmeklēt 11. ārst­niecības ciklu. Ierados pie Jums ar galveno diagnozi neauglība, kas tika noteikta 1998. gada maijā. Man 1994. gadā izoperēja labo piedēkli un kreiso olvadu.

…1999. gada decembrī, pamatojoties uz kārtējā USI kontrolmērījumiem, man konstatēja labo olnīcu. Kad ar priecīgo ziņu ierados pie ārstes, viņa, apskatījusi šos datus, ļoti brīnījās un teica: tas nevar būt, ka no jauna izaugusi olnīca, jo tā taču man bija izoperēta, un iz­svītroja ierakstu par izaugušo labo olnīcu. Tā kā sūdzību man nebija, viņa lika atkal ierasties pēc trim mēnešiem. 2000. gada 3. februārī ierados darbavietas poliklīnikā, un man atkal izdarīja mazā iegurņa USI. Pēc pamatīgas izmeklēšanas un iztaujāšanas par labās olnīcas izoperēšanu (olnīca taču bi ja izoperēta, bet aparāts rāda, ka tā ir!) ārsts ilgi, ilgi skatījās uz mani (teicu, ka ārstējos pie Jums) un droši vien nodomāja, ka esmu psihiski nenormāls cilvēks un par izoperēto olnīcu viņu mānu. Ja reiz tā ir izgriezta, tad no jauna izaugt gluži vienkārši nevar, tas nav iespējams. Lūk, to es Jums, godātais i loktor, gribēju pastāstīt!

Sanktpēterburgā 14. 02. 2000. g."

Domāju, ka šo izrakstu no manas pacientes an­ketas nav vērts komentēt.

Mana mīļā sieviete! Ja tev ir tādas pašas problē­mas, nebēdājies un nesamierinies ar to. Pat tad, iu tu dzīvo tālu no mūsu pilsētas, citā valstī, citā planētas puslodē, un nevari pie manis atbraukt, lasi šo un visas citas manas grāmatas un izpildi visus manus ieteikumus, izdari enerģētiskos vin­grinājumus un piedalies neklātienes seansos. Un es nešaubos, ka mēs kopā sasniegsim pozitīvus rezultātus un uzvarēsim tavu slimību. GALVE­NAIS TICI SEV TICI RADĪŠANAS ENERĢIJAS SPĒKAM, KURU TU VARI IZSAUKT ARĪ SEVĪ!