Tavas asaras ir visrūgtākās, mēs to zinām. Bet tici mūsu pieredzei ne vienmēr tās ir pamatotas. Neauglības radītā psiholoģiskā stresa dēļ vissmagākais periods ir vecumā no 26 līdz 33 gadiem. Aizrit fizioloģisko un sociālo normu ziņā optimālais laiks. Tevi pārņem panika, turklāt apkārtējie visdažādākajā veidā izdara spiedienu. Nereti rodas vainas apziņa un nepilnvērtības sajūta. Tev liekas, ka tu viena esi tāda un visa pasaule skatās uz tevi. Pārņem bailes, ka bērna nebūs nekad. Kā lai dzīvo ar šādu smagumu sirdī?
Pēc 35 gadu vecuma sasniegšanas sieviete kļūst mierīgāka. Viņa beidzot paskatās nākotnē, viņa beidzot saprot, ka vēl ir atlikuši vairāki gadi sava sapņa īstenošanai. Psiholoģisks stress dažādā pakāpē valda visās bezbērnu ģimenēs. Mūsu novērojumi rāda, ka grūtniecība drīzāk iestājas tām sievietēm, kuras ir noskaņotas mierīgāk un optimistiskāk, turklāt tad, kad radinieku un draugu pareizi izraudzītā uzvedības līnija nespiež sievieti domāt par bērna piedzimšanu kā par sociālās rehabilitācijas paņēmienu. Tātad psiholoģiskā spriedze ir viens no neauglības faktoriem.
Kā jau tika teikts, neauglība nenovēršami rada psiholoģiskas novirzes (satraukumu, nedrošību, bailes, dažādus kompleksus u. tml.), bet tās savukārt pasliktina bērnu radīšanas orgānu funkcionālo stāvokli. Lieta tā, ka pastāvīgs stress procesā iesaista arī stresa endokrīnos mehānismus. Sarežģīta ķēdes reakcija mazina dzemdes olvadu saraušanās spēju, rada vielmaiņas traucējumus endometrijā. Ilgu, spēcīgu un dziļu pārdzīvojumu ietekmē olvados iet bojā folikuli. Kad stress ir pārvarēts, folikulģenēzes procesi, paldies Dievam, atjaunojas.
Šīs uzrunas mērķis ir palīdzēt jums pārraut burvju loku, kas novedis pie neauglības.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru