DZĪVE, KO PĀRVEIDOJUSI RADĪŠANAS ENERĢIJA

Daudzām pie manis atnākušajām sievietēm, kas sirgst ar neauglību, vārda vistiešākajā nozīmē mainās dzīve. Mainās tāpēc, ka mainās viņas pašas, mainās viņu priekšstats par dzīvi, par laimi, par īstu mīlestību. Dzīve iegūst pilnīgi jaunas krāsas un aprises. Viņu vēlmes kļūst citādas, atnāk izprat­ne par sevi un savu vietu dzīvē. Rodas dzīves mēr­ķis, bet dzīvei jauns saturs. Un līdz ar to laime un mīlestība kļūst dziļākas, iegūst jaunu jēgu.

No slimības vēstures nr. 1013134 (dzimšanas gads 1962.): "Klīniku apmeklēju kopš 1997. gada aprīļa, iemesls neskaidras etioloģijas neauglība. Kur tikai neesmu bijusi, kādus institūtus un klīnikas ne­esmu apmeklējusi neviens neko skaidri pateikt neva­rēja. Godātais Sergej Sergejevič! Paldies Jums par to laimi mātes laimi, kuru Jūs man palīdzējāt iegūt. Es par to sapņoju visu laiku kopš 1986. gada, kad appre­cējos. Tas bija mērķis, uz kuru es gāju visu mūsu seansu laikā kopš 1997. gada aprīļa. Un tagad tas ir sasniegts! Jūs seansos vienmēr sakāt, ka ir jāzina, kāpēc esam atnākuši pie Jums, ka vienmēr vajadzīgs mērķis. Tāpēc, sasniegusi vienu mērķi nonākusi grūtniecības stā­voklī, esmu nospraudusi nākamo mērķi, uz kuru tiecos katrā nodarbībā un katru sava mūža dienu: mans ma­zulis un mans organisms ir jāsagatavo svarīgajam un lielajam notikumam mūsu dzīvē mazuļa nākšanai pa­saulē. Lai viņš augtu iekšēji vesels, spēcīgs, drosmīgs, izturīgs, lai dzemdības noritētu bez jebkādiem ķeizar­grieziena tipa un cita veida izgudrojumiem. Lai gan visi apkārt teic, ka man jau ir 36 gadi, ka tās būs pirmās dzemdības tādā vecumā, ka man ir šauri gurni, es tomēr zinu un ticu, ka Daba mani atbalstīs. Tāpēc turpinu nākt uz mūsu Templi…"

"1999. gada oktobris. Godātais Sergej Sergejevič! Godāju Jūs tāpat kā savus vecākus un uztveru kā Debesu dāvanu. Pēc iepazīšanās ar Jums 1997. gadā mana dzīve ir pilnībā pārvērtusies. Biju viena bez ģi­menes, bez bērniem, pat sava kaktiņa dzīvošanai nebija, mētājos pa svešiem dzīvokļiem. Bet tad viss sāka mainīties, turklāt tik ātri, sagriezās īsts notikumu virpulis. Iepazīšanās ar N. kaut kā gluži nemanot pār­auga nopietnās attiecībās, tūlīt nolēmām piedalīties dzīvokļa celtniecībā, turklāt būvorganizācija nepievīla: gan pati māja ir lieliska, gan dzīvoklis tajā brīnišķīgs, pat 1998. gada krīze mūs neietekmēja. Mana ilgi gaidītā grūtniecība noritēja bez toksikozēm. Dzemdības bija brīnišķīgas, dabiskas. Mazulis piedzima vesels, piens ir (tas tagad gadās reti). Vēdersāpes mazuli nemocīja, viņš raudāja tikai viena iemesla dēļ: ja es lēni pogāju vaļā blūzi, lai iedotu krūti. Bet dzīvē turpinās pārmaiņas. Vīrs kopš 1999. gada jūnija strādā ārzemēs, un mēs ar dēlu gatavojamies braukt pie viņa. Es pateicos Jums un Dievam, ka man līdzās ir tik brīnišķīgs, gudrs, labestīgs, vīrišķīgs, garīgi skaists cilvēks kā mans vīrs un ka mums ir skaists, gudrs, dzīvespriecīgs un veselīgs dēls. Un brīnos par to, ka braukšu dzīvot uz tādu neparastu zemi.

Bet arī tas vēl nav viss. Šā gada maijā man pēkšņi radās vēlēšanās gleznot. Pirms tam nekad mūžā šādas vēlēšanās nav bijis. Skolā muzicēju, institūtā nodarbojos ar sportu, pēc tam mācījos itāliešu valodu, divus gadus aizrāvos ar sarīkojumu dejām, šuvu, adīju, izšuvu. Un pēkšņi dedzīga vēlēšanās gleznot. Šā gada augustā sāku apmeklēt nodarbības pie pedagoga mākslas skolā, kas atrodas netālu no mūsu mājas… Galvenais ir tas, ka man gleznošana padodas. Visas savas gleznas izlieku dzīvoklī pie sienām. Katru dienu skatos uz tām un bieži vien neticu, ka tās ir manas. Ir tāda sajūta, ka kāds būtu vadījis manu roku, jo es nodarbības apmeklēju tikai pusotru mēnesi. Gribas gleznot, gribas daudz glez­not un tādējādi izteikt sevi. Brīnos, ka 37 gadu laikā man pirmo reizi ir šāda sajūta. Žēl tikai, ka atstāju Krie­viju, jo te ir tik skaista daba… Ar pateicību un cieņu…"

Ko piebilst pie šīs manas pacientes vaļsirdīgās vēstules? Viņa ir atradusi patiesu laimi, viņa ir at­radusi pati sevi, un lai Dievs dod viņai un viņas ģimenei veselību un labklājību. Bet kas notiktu tad, ja viņa nebūtu pie manis atnākusi? Domāju, ka vi­ņas dzīve būtu ievirzījusies pavisam citādi.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru