Īpaši spilgti energoinformatīvā saikne saskatāma vienas ģimenes vairākās paaudzēs. Tā kā mēs slikti pārzinām savas ģimenes saknes, pievērsīsimies vēsturei.
Visi zina, ka valdnieku ģimenes vajā daudzas pārmantotas slimības. Viena no tādām ir hemofilija pavājināta asins recēšana. Ar to sirga Nikolaja II vienīgais dēls un troņmantnieks Aleksejs. Aplūkojot cara ģimenes fotogrāfijas, jums būs grūti atrast attēlus, kuros zēns smaidītu. Slimība laupīja viņam spēkus jau kopš agras bērnības. Ciešanu pilnā sejas izteiksme fotogrāfijās mūs nemāna: zēns bieži raudāja, činkstēja, bija untumains, viņu nomāca sāpes. Zilumi, kurus parastie bērni dažkārt pat nepamana, varēja troņmantnieku novest kapā, izraisot iekšēju asiņošanu. Tāpēc viņam bija liegtas daudzas rotaļas, jo tās varēja apdraudēt zēna dzīvību.
Ar hemofiliju sirga ne tikai Krievijas troņa, bet arī citu karalisko ģimeņu pārstāvji. Piemēram, uzskata, ka Aleksejs to mantojis no savas vecvecmāmiņas karalienes Viktorijas.
Nevienam nav ienācis prātā šādas vēstures likumsakarības aplūkot no informatīvi enerģētisko lauku teorijas viedokļa, taču, ja vērīgi analizēsit dažus vēstures faktus, pamanīsit, cik liela taisnība ir Doktoram, kad viņš apgalvo, ka bērna slimība ir saistīta ar vecāku informatīvi enerģētisko lauku izkropļojumiem.
Jūs visi droši vien būsit dzirdējuši un lasījuši, ka pēdējam Krievijas caram bija vājš raksturs, ko viņš pats ar savu roku apliecināja, parakstot manifestu par atteikšanos no troņa. Mēs visi atceramies, ka tieši troņmantnieka slimības dēļ cara ģimene, bet rezultātā arī visa Krievija nonāca Grigorija Rasputina ietekmē. Tas, neapšaubāmi, bija ļoti talantīgs, bet pilnīgi amorāls cilvēks. Izkropļots informatīvais lauks pievelk izkropļotu realitāti: nelaimes un slimības. Karš, divas revolūcijas un beigu beigās nošaušana tāda ir šīs ģimenes bēdīgā hronika.
Taču šādas beigas pārcirta apgrūtinātās karmas mezglu, un tagad slavenās dzimtas atvases šī bīstamā slimība vairs nevajā.
Jūs ļoti labi zināt, ka neviena valdnieku dinastija nav iztikusi bez asinsizliešanas. Savu brāļu un māsu noslepkavošana cīņā par troni, asiņaini kari savas varas nostiprināšanas vārdā, citādi domājošo cilvēku asiņu straumes tieši šie faktori ir radījuši daudzās slimības, kas vajā karaliskās dzimtas. Slepkavība ir ļoti liels grēks, un tas nepaliek nesodīts.
Sarkanās rozes un Baltās rozes karš Anglijā slīcināja valsti asiņu jūrā un izdzēsa dzīvību gandrīz ceturtdaļai iedzīvotāju. Opričņina Ivana Bargā laikā arī ievērojami samazināja iedzīvotāju skaitu. Varbūt tieši šādas asiņainas dzīres kļuva par cēloni karaļu ārprātam, ko Šekspīrs pacēla Dieva soda rangā? Starp Anglijas galma "karaliskajām" slimībām var minēt Džordža III un Indriķa VI vājprātu, Indriķa IV spitālību, Kārļa VI prāta aptumsumu. Pat Tjūdoru dinastijas pārstāve Elizabete, kas veicināja Lielbritānijas izveidošanos, mūža nogalē pa savas pils zālēm klīda ar kailu zobenu rokā.
Krievijā cīņa par varu nebija mazāk asiņaina un arī "ārprātīgo" valdnieku nebija mazāk. Pat Ivanam Bargajam, Pēterim Lielajam un Katrīnai II, kas tik daudz izdarījuši Krievijas labā, bija psihiskas dabas traucējumi.
Slepkavība nekad nepaliek nesodīta. Piedošanu nav iespējams izlūgties! Ir naivi uz to cerēt. No Visuma viedokļa slepkava ir nolietots, evolūcijai nederīgs materiāls. Viņa dvēsele (informatīvais lauks) tiks izšķīdināta Radīšanas Enerģijas laukos, bet pēc tam nonāks ellē, mutablā slāna laukos. Šāds cilvēks nekad vairs neparādīsies uz Zemes.
Vēl vairāk visu smago grēku, bet slepkavība ir vissmagākais grēks, nastu slepkava uzveļ saviem pēctečiem. Dažkārt mazu bērnu smagās slimības saistītas tieši ar šādām pārmantotām informatīvajām saitēm, kas ģimenē liek sevi manīt pēc vairākām paaudzēm.
Šajā gadījumā, protams, runa nav par karavīriem, kurus saista karavīra zvērests un kuri ir spiesti nogalināt pēc valdnieku gribas. Runa ir par slepkavībām, kuras cilvēki izdara pēc savas gribas, un nekāda atsaukšanās uz apstākļiem slepkavas likteni nemaina. Dedzīga un patiesa nožēla par nodarījumu neglābj slepkavu no soda viņa kokona pilnīgas informatīvi enerģētiskās iznīcināšanas, bet var daļēji ietekmēt viņa bērnu un mazbērnu likteni.
Viljama Šekspīra ģeniālajos darbos ārprātīgais un slepkava parasti ir viena un tā pati persona. Būtu vērts padomāt par to, kā izpaužas viņu līdzība. Visdrīzāk kopīgs ir cēlonis izkropļots cilvēka informatīvais lauks, bet tātad slimība. Jūs jau zināt, ka cilvēka informatīvi enerģētiskais lauks ir atvērta, ar Radīšanas Enerģijas laukiem saistīta sistēma. Pastāvīgi pienākošā enerģija, kas 98 procentu apjomā sastāv no informatīvajiem laukiem, ļauj cilvēkam dzīvot aktīvu un saprātīgu dzīvi. Turpretī ar psihiskas dabas traucējumiem sirgstošu cilvēku informatīvie lauki darbojas kā sabojāts uztvērējs, kuru nekādi neizdodas noskaņot uz vajadzīgo frekvenci, no tā skan svešu sarunu fragmenti, melodiju kokteilis, dūkšana un čerkstoņa. Slims cilvēks vai nu nav noskaņots uz savu vilni, vai maldās svešu viļņu fragmentu haosā. Viņš pārtver svešas domas, lidinās starp svešiem informatīvajiem laukiem. Ar to izskaidrojamas "balsis", kas skan viņa galvā, un domāšanas un uzvedības traucējumi.
No informatīvi enerģētiskās teorijas viedokļa arī slepkava ir slims. Informatīvo lauku izkropļojumi pārrauj viņa saiti ar kosmisko enerģiju, tādējādi pārvēršot viņu par "necilvēku".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru